Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka daži ierēdņi Latvijā var kļūt par miljonāriem, kā tautā saka – no algas vien.
Kā tas ir iespējams?
Piemēram, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniecei Līgai Kļaviņai daudzus gadus ir bijis atļauts savienot FM valsts sekretāres vietnieces amatu ar valsts akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” padomes priekšsēdētājas amatu, kā arī ar Latvijas pārstāves amatu Ziemeļu investīciju bankas augstākajā pārvaldes institūcijā.
Attiecīgi L. Kļaviņa par valsts dienesta pildīšanu atalgojumā vairākus gadus ir saņēmusi ap 100 000 eiro gadā.
Tas arī nozīmē, ka Līga Kļaviņa mēnesī ir saņēmusi ap 8000 eiro vairāku gadu garumā.
Piemēram, 2021. gadā L. Kļaviņa algā FM saņēmusi 69 700 eiro, “Altum” - 26 700 eiro, Ziemeļu investīciju bankā - 8000 eiro.
Attiecīgi var aprēķināt, ka 2021. gadā L. Kļaviņa, pildot valsts dienestu, atalgojumā saņēmusi vairāk nekā 104 000 eiro.
Neiedziļinoties sīkumos, Latvijas valsts amatpersonas augstais amats (saņemot atļauju savienot amatus) L. Kļaviņai kā valsts sekretāres vietniecei finanšu politikas jautājumos ļāvis saņemt šādu atalgojumu gadā:
2020. gadā - 108 000 eiro,
2019. gadā - 104 000 eiro,
2018. gadā - 97 000 eiro,
2017. gadā - 92 000 eiro,
2016. gadā - 70 000 eiro,
2015. gadā - 72 000 eiro,
2014. gadā - 54 000 eiro,
2013. gadā - 47 000 eiro,
2012. gadā - 37 000 eiro.
Desmit gados kopā sanāk 785 000 eiro. Tas nozīmē, ka (ņemot vērā līdzšinējo atalgojuma pieauguma tendenci),
lai sasniegtu ierēdnes - miljonāres statusu, FM valsts sekretāres vietniecei Līgai Kļaviņai atliek tikai nostrādāt līdz galam šo gadu un vēl dažus mēnešus!
Par FM valsts sekretāres vietnieci L. Kļaviņa kļuva 2012. gadā.
Interesanti, ka visai solīdais atalgojums nav ļāvis L. Kļaviņai izveidot būtiskus naudas uzkrājumus (2021. gadā deklarēts, ka uzkrāti vien 15 000 eiro un 22 centi), nedz viņa veikusi lielus darījumus (valsts amatpersonām ir jādeklarē darījumi, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, t.i., 10 000 eiro). Piemēram, 2021. gadā deklarēts vien “pārdevums” par 14 000 eiro.
Atliek vien secināt, ka L. Kļaviņai ir paradums notērēt naudu sīkumos.
Arī smalkas automašīnas viņa nav pirkusi. L. Kļaviņai pieder vien 2009. gada “Volvo V70”. Kur vēl labāka reklāma šīs markas auto?
Vēl interesants fakts, par ko liecina L. Kļaviņas valsts amatpersonas deklarācijas - valsts dienestu viņa sākusi 2001. gadā kā ceļu policijas inspektore. Lūk, kur spilgts apliecinājums, ka ceļu policijas inspektori Latvijā var izaugt par miljonāriem!
Atliek vien piebilst, ka L. Kļaviņas laulātais ir Andžejs Kļaviņš, kurš medijos tiek minēts kā tuvs bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša (partija “Konservatīvie”) sabiedrotais.
Tikai loģiski, ka L. Kļaviņas priekšniece - FM valsts sekretāre Baiba Bāne - ir atalgota labāk. Viņai atļauts savienot valsts sekretāres amatu ar Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu un saņemt par to atalgojumu.
Attiecīgi B. Bānes valsts amatpersonas deklarācijas ļauj aprēķināt, ka valsts dienests viņai ļāvis nopelnīt:
2021. gadā - 102 000 eiro,
2020. gadā - 102 000 eiro,
2019. gadā - 106 000 eiro,
2018. gadā - 106 000,
2017. gadā - 108 000 eiro,
2016. gadā - 102 000 eiro,
2015. gadā - 115 000 eiro,
2014. gadā - 89 000 eiro.
Tātad no 2014. gada, kad B. Bāne kļuva par FM valsts sekretāri un Rīgas brīvostas valdes locekli, viņa atalgojumā par valsts dienesta pildīšanu kopumā saņēmusi 830 000 eiro.
Vēl tikai mazliet, un miljons būs rokā!
FM valsts sekretāres vietniekam ES struktūrfondu jautājumos Armandam Eberhardam kopš 2020. gada atļauts šo amatu savienot ar AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa, bet jau iepriekš - arī ar Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu.
Šie amati viņam atalgojumā ļāvuši 2021. gadā saņemt kopumā 106 000 eiro, 2020. gadā - 106 000 eiro, 2019. gadā - ap 85 000 eiro, 2018. gadā - ap 85 000 eiro, 2017. gadā - ap 70 000 eiro.
Jolanta Plūme FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos ir kopš 2014. gada. Viņai šo amatu atļauts savienot ar amatu Liepājas SEZ, bet pērn - arī ar amatu “Valsts nekustamajos īpašumos”.
J. Plūmes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis: 2021. gadā - 112 000 eiro, 2020. gadā - 104 000 eiro, 2019. gadā - 98 000 eiro, 2018. gadā - 97 000 eiro, 2017. gadā - 97 000 eiro, 2016. gadā - 80 000 eiro.
FM valsts sekretāres vietnieki ir arī Jana Salmiņa (nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanā) un Ilmārs Šņucins (nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos). Viņu atalgojums ir - ja tā var salīdzinoši izteikties - pieticīgāks, kaut gan nepārprotami konkurētspējīgs. Gadā viņi ir nopelnījuši ap 60 000 - 70 000 eiro (5000 - 5800 eiro mēnesī).
Ap 70 000 eiro gadā pelna arī valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki citās “naudīgajās” ministrijās. Apmēram šāds atalgojums gadā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretārei Ilondai Stepanovai, viņas vietniekiem Dinam Merirandam, Ligitai Austrupei, Uldim Reimanim, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim un citiem.
Domājams, ka ar šādu atalgojumu vien miljonu nopelnīt nevarēs.
