Nezināmi provokatori, kas sevi dēvē par Latvijas oficieru savienību, Rīgā izplatījuši aicinājumu uz bruņotu sacelšanos vēlēšanu dienā. Uzsaukums publiskots skrejlapas veidā un aicina uz valsts varas vardarbīgu gāšanu. Tas ir ļoti smags kriminālnoziegums.
Nav zināms, cik eksemplāros pretvalstiskais uzsaukums izplatīts, taču drošības dienesti un spēka struktūras ar to jau strādā. Uzsaukums teksta ziņā ir pagarš - pilna A4 lapa krievu valodā. Kā autors norādīta vismaz legāli neeksistējoša organizācija “Союз офицеров Латвии”. Nosaukumu var tulkot kā Latvijas oficieru vai virsnieku savienība. Īsumā pārstāstot - uzsaukumā visādi tiek gānīta pastāvošā Latvijas vara. Valsti vadot zagļi un asinssūcēji. Valdošās aprindas nodarbojas ar genocīdu pret tautu, un 60% iedzīvotāju rudenī gaidot nabadzība un bads. Tāpēc valdībā sēdošie zagļi ar ārvalstu pasēm jāpadzen, kā to savulaik darījis Kārlis Ulmanis. Šo visu varētu uzskatīt par tukšu prokremlisku muldēšanu, ar kādu ir pilns internets, ja vien skrejlapa nesaturētu tiešu un nepārprotamu aicinājumu uz valsts varas vardarbīgu gāšanu.
Nezināmie provokatori aģitē iedzīvotājus 1. oktobrī iziet ielās ar ieročiem rokās, lai dibinātu trešo republiku. Viņi aicina apturēt valsts iestāžu un pašvaldību darbu, pārņemt kontroli par masu informācijas līdzekļiem, bloķēt ceļus, karaspēka daļas, lidostas un robežas. Šis nepārprotami ir bīstams aicinājums. Krimināllikuma X nodaļa “Noziegumi pret valsti” paredz atbildību un ļoti smagus sodus gan par aicinājumiem uz šādu rīcību, gan par pašu rīcību. Līdz pat 15 gadiem ieslodzījumā. Visai zīmīgs ir izplatītajā aicinājumā izvēlētais apvērsuma datums. 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, un tās kā parasti būs visādām provokācijām piemērotas dienas. “Neatkarīgā” uzrunāja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu - vai un kā notiek darbs ar drošības riskiem. Lūk, viņas skaidrojums:
“Par vēlēšanu drošības jautājumiem - jā, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji piedalās Valsts kancelejas 14. Saeimas vēlēšanu drošības darba grupā, kurā tiekam informēti par aktuālajiem drošības jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu norisi. Tāpat kopīgi ar drošības iestādēm un citām vēlēšanu rīkošanā iesaistītajām iestādēm rūpīgi vērtējam riskus un strādājam, lai tos novērstu.”
Par Rīgas pilsētvidē izplatīto uzsaukumu uz vardarbību Centrālajai vēlēšanu komisijai ir zināms:
“Šī Jūsu pieminētā gadījuma izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence.
Sagaidām, ka tiesībsargājošās iestādes pēc iespējas ātrāk noskaidros situāciju un informācijas izplatītājus, kā arī sauks tos pie likumā paredzētās atbildības.
Savukārt, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vēlēšanu iecirkņos, arī šajās vēlēšanās jau ierasti sadarbosimies ar Valsts policiju un pašvaldības policiju.” Tā vēsta CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kas ir tie aicinātāji uz valsts varas gāšanu vardarbīgām metodēm, šobrīd var tikai minēt. Uzsaukuma autori citastarp apgalvo, ka viņiem esot domubiedri spēka struktūrās. Atsevišķos dienestos patiešām ir vērojamas lojalitātes problēmas. Par to nav vairījusies runāt, piemēram, Valsts policijas vadība, solot izmest no darba visus Kremļa līdzjutējus. Tomēr šķiet absolūti neiespējami, ka pašlaik pagrīdē tiktu gatavots militārs apvērsums. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijā ir pietiekami daudz nelojālu un radikāli noskaņotu cilvēku, kas labprāt destabilizētu situāciju valstī. Un ir bijuši gadījumi, kad tādi tiek iesūtīti no Krievijas Federācijas.
2000. gada 17. novembrī Latvijā ieradās trīs viesprovokatori. Nacionālboļševiki no Ļimonova grupējuma uzbrauca Pēterbaznīcas tornī, izkāra sarkano karogu un draudēja uzspridzināties, pieprasot atbrīvot no apcietinājuma divus aizturētos biedrus. Nākamās ļimonoviešu viesizrādes notika 2015. gadā. Divi kadri pamanījās iekļūt Ādažu militārajā bāzē. Vicināja karogu kolorādo krāsās un grasījās arī izmētāt skrejlapas, bet nepaguva, jo tika aizturēti. Vēsturiska saistība ar nacionālboļševikiem jeb ļimonoviešiem ir arī tiem dažiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc pirmā Krievijas iebrukuma Ukrainā devās karot Krievijas pusē. Un nacionālboļševiks ir arī Kremļa atbalstītājs Vladimirs Lindermans. Vikipēdija vēsta, ka viņš savulaik bijis Krievijas Nacionālboļševiku partijas līdera Ļimonova faktiskais vietnieks. Bet, kas attiecas uz Rīgas pilsētvidē izplatītajām skrejlapām ar aicinājumu uz valsts varas gāšanu un bruņotām nekārtībām 1. oktobrī, vismaz šajā reizē Lindermans laikam nav vainojams, jo sēž Rīgas Centrālcietumā. Lindermanam inkriminē genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu.
UZZIŅA
Krimināllikums
80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība
(1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
81. pants. Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums
Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
