Piektā daļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu ir saistīta ar situācijām, kad nepieciešamā palīdzība pacientam nav neatliekama un nepastāv draudi personas dzīvībai. Šādos gadījumos dienests drīkst noteikt maksu par ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu, tomēr mediķu brigādes ierašanās pie pacienta uz mājām kā maksas pakalpojums pašlaik tiek noteikta desmit izsaukumos no vidēji tūkstoš izsaukumiem diennaktī, tas ir, vienā procentpunktā no visiem izsaukumiem.
Valdība nupat ir apstiprinājusi jauno maksas pakalpojumu cenrādi, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem par šādu izsaukumu būs jāmaksā vairāk nekā iepriekš. Dati liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa pacientu, kuriem ir izrakstīts rēķins, to godprātīgi ir apmaksājuši.
Maksas pakalpojumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā bijuši vienmēr, un maksas izsaukumi nav jaunums. Skaidrojot, kāpēc valdībai jāapstiprina maksas pakalpojumu cenu kāpums, dienests norādījis faktiskās šo pakalpojumu izmaksas, piemēram, mediķu atalgojuma pieaugumu pēdējā gada laikā, kas ir viens no pakalpojuma cenas sastāvdaļām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā “Neatkarīgajai” uzsver, ka maksas pakalpojumu cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. “Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas,” saka dienesta speciāliste Ilze Upīte.
Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos, plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības un citi.
Viens no maksas pakalpojumiem ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes izsaukums situācijās, kad nepieciešamā palīdzība nav vērtējama kā neatliekama un nepastāv draudi personas dzīvībai, un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem, vēršoties pie ģimenes ārsta, dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. “Ja situācija nav neatliekama, bet persona tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu un tikai tad, ja to pieļauj operatīvā situācija,” situāciju skaidro Ilze Upīte. Tad dispečers izsaucēju brīdina, ka brigāde, aizbraucot pie pacienta, izvērtēs konkrēto situāciju un tas var būt maksas izsaukums, par ko tiks izsniegts rēķins.
Katru dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes izbrauc vidēji uz 1000 izsaukumiem, un pašlaik no tiem desmit izsaukumi ir noteikti kā maksas pakalpojums. Tas ir aptuveni viens procentpunkts no visiem diennaktī izpildītajiem izsaukumiem. Tomēr kopumā tādu izsaukumu, kur pacientam nebija nepieciešama ātrās palīdzības brigādes palīdzība un viņš varēja vērsties pie ģimenes ārsta, ir daudz vairāk - aptuveni 20 procenti no visiem izsaukumiem. Ne visos gadījumos pacientam izraksta rēķinu. Dienestā norāda, ka, zvanot uz 113 tālruni un izsaucot palīdzību, speciālisti vienmēr noskaidro situāciju un gadījumos, kad brigādes palīdzība nav nepieciešama, pacientam sniedz konsultāciju, ko darīt. Biežākās situācijas, kurās nav nepieciešama dienesta palīdzība, ir paaugstināta temperatūra, kas vismaz sākotnēji ir jāārstē, sazinoties ar ģimenes ārstu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nebrauks arī uz tādu izsaukumu kā, piemēram, piesūkusies ērce. Tas nav neatliekamās medicīnas uzdevums.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā atgādina - uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu).
“Ņemot vērā uz ārkārtas tālruni saņemtos zvanus arī situācijās, kas nav neatliekamas, bet medicīniskā palīdzība vai padoms ir nepieciešams, mēs aicinām iedzīvotājus vienmēr savlaicīgi risināt radušās veselības problēmas, lai novērstu nopietnākas sekas savai veselībai,” saka speciāliste Ilze Upīte. “Ja gadījies saslimt, primāri jāzvana ģimenes ārstam. Ģimenes ārsts vislabāk pārzina sava pacienta slimības vēsturi, nepieciešamības gadījumā var atvērt darba nespējas lapu, izrakstīt medikamentus, kā arī nosūtīt uz konsultāciju pie speciālista vai lemt par nepieciešamību ārstēties slimnīcā.” Ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīniskus padomus akūtas saslimšanas gadījumā iespējams saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Saskaņā ar apstiprināto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi par šādu pakalpojumu turpmāk būs jāmaksā 74,35 eiro līdzšinējo 71,62 eiro vietā. Atbilstoši faktiskajām pakalpojuma izmaksām un izmaiņām ekonomiskajā situācijā valstī kopumā dienesta maksas pakalpojumu cenrādis Ministru kabinetā tiek regulāri pārskatīts - reizi vienā vai divos gados. Pēdējoreiz izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī tika veiktas 2020. gadā. Rēķinu parasti nosūta pa pastu un tā apmaksa jāveic 30 dienu laikā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka
2020. gadā bijuši 2666 neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumi palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par neatliekamu. Pacienti apmaksājuši tikai 37 procentus rēķinu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes 2020. gadā devās arī 1242 izsaukumos pie personas, kura nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Arī šis ir maksas pakalpojums, un šajā gadījumā ir apmaksāti 71 procents rēķinu. Visvairāk apmaksāti rēķini (94 procenti), kur pacients bija jātransportē uz nākamo tuvāko stacionāru, kurā var sniegt atbilstošu neatliekamo medicīnisko palīdzību, pēc pacienta pieprasījuma, ja pacientam nav medicīnisku iemeslu, lai to darītu. 2020. gadā dienests veicis 194 šādas pārvešanas. Pacienti praktiski pilnībā ir apmaksājuši rēķinus, kur bijusi nepieciešama plānveida pacienta medicīniskā transportēšana - 253 pārvešanas.
Analizējot dienesta maksas pakalpojumu saņēmēju vecuma struktūru, jāsecina, ka lielākā daļa ir darbspējas vecumā - no 20 līdz 60 gadiem. Kopumā no visiem izsaukumiem 2020. gadā 6,2 procenti izsaukumu bija pie pacientiem vecumā līdz 20 gadiem, 34,2 procenti - vecumā no 21 līdz 40 gadiem, 38,2 procenti - vecumā no 41 līdz 60 gadiem, 15,3 procenti - vecumā no 61 līdz 80 gadiem, bet 4,4 procenti - vecumā virs 80 gadiem.
