NATO militārais poligons Zalvē kalpos Latvijas aizsardzībai un sēņošanai

© Neatkarīgā

Publiskā diskusija saistībā ar vieskaravīru gaidāmo ierašanos Latvijā lielākā skaitā un viņiem nepieciešamo teritoriju darbam pārsvarā aprobežojas ar diviem jautājumiem – kur mēs tagad sēņosim, un vai mums netraucēs trokšņi. Sēņošana un ogošana būs atļauta arī jaunajā Zalves poligonā, bet militārie trokšņi nebūs vidi un veselību graujoši.

Uz Ukrainas kara fona visas militārās pašmāju aktualitātes sabiedrībā tiek uztvertas sevišķi jutīgi, un aktualitāšu ir daudz. Nesenās NATO galotņu sanāksmes lēmums bruņoties un pastiprināt austrumu flanga aizsardzību Latvijai nozīmē to, ka pie mums ieradīsies liels daudzums vieskaravīru.

Pašlaik pie mums rotācijas kārtībā jau strādā vairāk nekā 1700 karavīru no 11 sabiedrotajām valstīm - NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijas kaujas grupa Kanādas bruņoto spēku vadībā. No bataljona līmeņa vienības to iecerēts pārveidot par brigādi. Tātad karavīru būs vismaz ap 4000, bet varbūt arī vairāk. Līdz ar viņiem vairāk arī smagās militārās tehnikas, un pats būtiskākais - brigādes līmeņa vienības jau spēj darboties autonomi. Karot uzreiz, nevis tikai nodrošināt atkāpšanos, lai sagaidītu papildspēkus.

Šis būs lielākais Baltijā

Iecerētais Zalves militārais poligons

Protams, tik liels skaits cilvēku un tehnikas kaut kur jāizvieto, bet esošā Ādažu karabāze pašlaik jau ir pilnībā aizpildīta, un, lai tiktu uz treniņiem poligonā un šautuvēs, vienībām ir jāstāv garā rindā. Tas nekam neder, tāpēc Aizsardzības ministrija attīsta jaunus poligonus un bāzes reģionos - Alūksnes novadā izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā poligons “Mežaine”, Augšdaugavas novadā - poligons “Meža Mackeviči”. Un sava karabāze būs arī sabiedroto kaujas brigādei - Zalves militārais poligons Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā. Pašlaik zināmas poligona aptuvenās robežas, kas vēl tiek skaņotas ar sabiedrotajiem. Kopējā iecerētā platība ir aptuveni 25 000 hektāru. Salīdzinājumam - Ādažu militārais poligons, kas pašlaik ir plašākā militāro mācību vieta Baltijas valstīs, ir nepilnus 14 000 hektārus liels, bet Rīgas administratīvā teritorija ir 30 000 hektāru. Tātad visai prāvs gabals Latvijas. Lielākā daļa zemes pieder Latvijas valstij, un pārvalda to uzņēmums “Latvijas valsts meži”, bet daļa nepieciešamās teritorijas pieder arī privātām un juridiskām personām, un tā tiks atpirkta.

Kā pajuka iecere Zvārdē

Te jāatgādina viens cits mēģinājums pirms deviņiem gadiem ierīkot jaunu karabāzi Zvārdē - bijušajā padomju aviācijas mērķpoligonā. Zeme tur ir nesprāgušām aviobumbām piemētāta, taču vietējiem vienalga mīļa, un viņi no sirds cīnījās pret Aizsardzības ministrijas ieceri. Pat rīkoja kopīgus aizlūgumus baznīcā, lai dievs tēvs pasargā viņus no Aizsardzības ministrijas, NATO un Latvijas valsts. Lūgšanas palīdzēja, armijai aptrūkās pacietības vai rocības, bet galu galā ministrija atkāpās. Taču tagad tā vairs nenotiks. Karš ir tepat līdzās, un būtu augstākajā mērā bezatbildīgi pretoties valsts drošības stiprināšanai.

Aizsardzības ministrija jaunās bāzes un poligona paātrinātai izveidei valdībā virzīs speciālu likumprojektu. Acīmredzot definējot to kā nacionālo interešu objektu, lai izvairītos no gadiem ilgas tirgošanās ar nekustamo īpašumu spekulantiem un konkursu rezultātu apstrīdēšanas būvniecības iepirkumos. Aizsardzības resors skaidro, ka poligona vietas izvēlei šajā gadījumā ir stratēģiska nozīme, jo tieši caur šo Lietuvas pierobežas teritoriju 1940. gadā ienāca padomju karaspēks. Līdz ar poligona izveidošanu vietējiem iedzīvotājiem pavērsies labas uzņēmējdarbības iespējas, jo tik liels skaits karavīru jābaro, jāizmitina, jāatpūtina. Reģionā veidosies jaunas darba vietas. Armija piedāvās iespējas dienēt tuvāk dzīvesvietai. Plašākā publikā šos labumus un Latvijas aizsardzības apsvērumus tomēr pārmāc satraukums par latviešu tradicionālā dzīvesveida - sēņošanas - apdraudējumu.

Iedzīvotājiem draudzīgākā armija pasaulē

Aizsardzības ministrija ir izplatījusi speciālu paziņojumu, kurā sola arī sabiedroto armijas rīcībā nodotajās teritorijā saglabāt iedzīvotājiem sēņošanas un ogošanas iespējas, tāpat kā tas ir visos pārējos poligonos. “Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta. Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus, lai arī turpmāk varētu notikt medības. Medības būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.” Latvijas armija var lepoties ar izcili iejūtīgu attieksmi pret iedzīvotāju vēlmēm, jo pat blīvi izmantotajā Ādažu poligonā civiliedzīvotāji sēņo, ogo, reizēm iebrauc mežā pamīlēties, militāro mācību laikā bēguļo no apķēdējuma un līdzās kaujas šautuvei pa privātu trasi vizinās ar motocikliem. Sabiedrības tiesības sēņot ir svarīgākas par nacionālo drošību, un tā tas būs arī jaunajā Zalves militārajā poligonā.

Plašāka informācija par Zalves militārā poligona veidošanas ieceri pieejama ŠEIT.

Izpēte

Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.

Svarīgākais