Galvenie ieguvēji no samazināta pievienotās vērtības nodokļa zālēm būtu sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, seniori, apliecina Veselības ministrijā, kas sagatavojusi ziņojumu par zāļu pieejamību un priekšlikumu samazināt nodokli medikamentiem. Gada laikā pievienotās vērtības nodoklī pacienti samaksā valstij vairāk nekā piecdesmit miljonus eiro.
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību aprakstīti pieci veidi jeb priekšlikumi, kā samazināt pacientu maksājumus par medikamentiem. Veselības ministrija piedāvā noteikt lieltirgotavas pieļaujamo piecenojumu dārgākajām zālēm (virs 200 eiro) nevis procentuāli no ražotāja cenas, bet fiksētā līmenī, un lieltirgotavas piecenojums nedrīkstētu pārsniegt sešus eiro - tāpat, kā tas ir noteikts Lietuvā un Igaunijā.
Eksperti arī piedāvā noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta līdzmaksājuma summu par kompensējamajām zālēm kalendārā gada laikā - 250 eiro, virs kura turpmāk pacienta līdzmaksājums nebūtu jāveic.
Priekšlikums, kas skartu gandrīz visus iedzīvotājus, ir izmaiņas zāļu recepšu izsniegšanā, proti, Veselības ministrija ierosina ieviest zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanas principu receptēs arī nekompensējamām zālēm. Šāda kārtība pašlaik ir attiecībā uz kompensējamām zālēm. Pacientiem aptiekās izsniedz tajā brīdī lētāko medikamentu, jo receptē ir ierakstīts nevis konkrēts zīmols, bet zāļu aktīvā viela.
Viens no priekšlikumiem ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem no līdzšinējiem 12 līdz pieciem procentiem. Tas mazinās zāļu cenu, par kādu tās iegādājas iedzīvotāji, uzsver Veselības ministrijā. Skaidrojot un zināmā mērā attaisnojot izskanējušo informāciju, ka no PVN samazināšanas iegūšot visi iedzīvotāji, ne tikai sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas, Veselības ministrija veikusi aprēķinus.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta apkopotajiem datiem par patēriņa apjomu kompensējamajiem medikamentiem, plašākā auditorija, kurai ir regulāri jālieto dažādi medikamenti, ir cilvēki vecumā no 56 līdz 75 gadiem, kā arī cilvēki ar dažādām hroniskām slimībām. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders skaidroja, ka dati par kompensējamo medikamentu patēriņu un izmaksām analizēti, jo par tiem ir visplašākā informācija - diagnozes, pacientu vecums, savukārt par recepšu medikamentiem kopumā šādu datu nav.
Medikamentu patēriņš Latvijā gadā sasniedz vairāk nekā 400 miljonus eiro, no tiem lielākā daļa ir recepšu medikamenti - 338 miljoni eiro. Veselības ministrijas dati rāda, ka 2020. gadā PVN veidoja 40 miljonus eiro recepšu medikamentiem, bet bezrecepšu medikamentiem - gandrīz deviņus miljonus eiro. Samazinot PVN likmi uz pieciem procentiem, nodoklis recepšu medikamentiem būtu 17 miljoni eiro, bet bezrecepšu - nepilni četri miljoni eiro, kas ir būtisks samazinājums.
Zāļu patēriņa dati liecina par to, ka Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki, kas var būt saistīts gan ar augstākām recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu cenām, salīdzinoši lielāku bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju patēriņu.
Dati par kompensējamo medikamentu patēriņu liecina, ka galvenie ieguvēji no samazināta PVN zālēm būtu apdraudētākās iedzīvotāju riska grupas. Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021. gadā būtu varējuši ietaupīt 1,1 miljonu eiro, ja PVN kompensējamajiem medikamentiem būtu pieci procenti esošo 12 procentu vietā. Savukārt iedzīvotāji vecuma grupā no 61 līdz 65, no 65 līdz 70 gadiem un no 71 līdz 75 gadiem katrā no šīm vecuma grupām ietaupītu aptuveni 1,4 miljonus eiro.
“Tādēļ Veselības ministrija PVN samazinājumu zālēm redz kā būtisku veidu, kā esošajos apstākļos tiešā veidā mazināt iedzīvotāju izdevumus par viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, turklāt sasniedzot tieši vislielākajam riskam pakļautos iedzīvotājus,” Veselības ministrijas pozīciju skaidro Oskars Šneiders.
Veselības ministrijā secina: samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un rezultātā pacientu līdzmaksājumi par zāļu iegādi, taču vienlaikus iezīmējas risks - uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes tādā gadījumā neizjutīs.
.
