Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis. Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.
Prioritātes par 153 miljoniem
Labklājības ministrijas virzītajiem prioritārajiem pasākumiem 2023. gadā papildus ir nepieciešami 153 miljoni eiro, tostarp 123 miljoni eiro nozares un 30,5 miljoni eiro starpnozaru pasākumiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Labklājības ministrijā. Nākamajā gadā tiek plānota vairāku jaunu iniciatīvu ieviešana - gan jauni sociālie pakalpojumi, gan jauni materiālā atbalsta veidi. Labklājības nozarē ir paredzēta arī esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana un valsts materiālā atbalsta palielināšana dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Vienlaikus papildu finansējums ir nepieciešams arī energoresursu cenu kāpuma un preču un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājuma segšanai, lai turpinātu sniegt pakalpojumus esošajā apmērā un nepasliktinātu pakalpojumu kvalitāti. “Esam vienojušies par virkni prioritāro pasākumu, kurus virzīsim tālākajām sarunām par 2023. gada valsts budžetu,” saka labklājības ministrs Gatis Eglītis. “Saraksts ir garš, tomēr uzsvēršu būtiskākās aktualitātes, par kurām cīnīšos budžeta sarunās - bāzes pensijas ieviešana, atbalsta pakalpojumu pilnveide saistībā ar bērniem ārpusģimenes aprūpē, jaundzimušā pūriņa ieviešana, kā arī dotācijas sociālajiem darbiniekiem, lai kāpinātu darbinieku motivāciju un attiecīgi arī pakalpojumu kvalitāti.”
G. Eglītis norāda, ka cīnīsies arī par labklājības jomas darbinieku atalgojuma celšanu, lai izlīdzinātu to ar, pēc ministra vārdiem, “bagāto” ministriju resora atlīdzību līmeni. Ministra prioritāte būs arī uzsāktā hospisa pakalpojuma turpināšana (hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms).
Bāzes pensija kā pamats pensijai
Būtiskākie pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju materiālajam atbalstam nākamajā gadā ir minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana un bāzes pensijas ieviešana. Šiem pasākumiem nākamajā gadā Labklājības ministrija plāno: 22,9 miljoni eiro minimālo ienākumu sistēmas pilnveidei un 52,5 miljoni eiro bāzes pensijas ieviešanai.
Bāzes pensijas ieviešana paredz regulāru ikmēneša maksājumu, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem būtu izmaksājams papildus vecuma pensijai, kas piešķirta, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bāzes pensija tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādā apmērā vai piemērojot noteiktus kritērijus. Viens no kritērijiem varētu būt katra individuālās iesaistes valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā novērtējums.
Runājot par minimālo ienākumu sistēmas pilnveidi, Labklājības ministrijas priekšlikumi paredz valsts budžeta līdzfinansējumu 50 procentu apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai. Priekšlikumi arī paredz minimālo ienākumu sliekšņus, kurus pārskatītu katru gadu.
Vēlas dotācijas sociālajiem darbiniekiem
Lai veicinātu pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālo darbinieku motivāciju strādāt profesijā un samazinātu personāla mainību, kā arī kompensētu ar papildu funkcijām saistīto pieaugošo darba apjomu, iecerēta mērķdotācijas piešķiršana sociālajiem darbiniekiem un ģimenes asistentiem. Šim mērķim nākamā gada budžetā būs nepieciešami 3,4 miljoni eiro. Plānots, ka mērķdotācija tiks nodrošināta 1485 sociālajiem darbiniekiem un 57 ģimenes asistentiem.
Gandrīz 21 miljons eiro paredzēts dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumam personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, cilvēku tirdzniecības upuriem un vardarbību veikušām personām, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai.
Sociālo pakalpojumu klāsta pilnveidošanai ir paredzēta jaunu pakalpojumu ieviešana un to izmēģinājuma projekts, piemēram, hospisa aprūpes mājās pilngadīgām personām un atbalsta viņu ģimenes locekļiem pakalpojuma izmēģinājuma projekta turpināšana.
Reanimē ideju par zīdaiņa pūriņu
Labklājības ministrija piedāvā no nākamā gada ieviest zīdaiņa pūriņu, kas nepavisam nav jauna ideja. Par to Latvijā sprieda jau pirms divdesmit gadiem, vēl tad, kad Latvijā bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tobrīd diskusija bija par to, vai ģimenēm izmaksāt bērna piedzimšanas pabalstu naudā vai piešķirt sagatavotu pūriņu, kā tas, piemēram, ir Somijā. Tagad Labklājības ministrija piedāvā papildus esošajam vienreizējam bērna piedzimšanas pabalstam jaundzimušā ģimenei piešķirt arī atbalstu mantiskā veidā - zīdaiņu pūriņu.
Atbalsta pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem un bērniem ārpusģimenes aprūpē Labklājības ministrija ierosina paplašināt ārpusģimenes aprūpes centru sniegto atbalstu un pieejamību, tajā skaitā arī adoptētājiem un aizbildņiem. Plānots izveidot arī jaunu specializētu audžuģimeni - audžuģimeni bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām, nodrošināt iespēju jaunietim ārpusģimenes aprūpē uzturēties līdz 24 gadu vecumam. Nestrādājošiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem ministrija vēlas paredzēt lielāku valsts atbalstu pensiju nodrošinājumam. Atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem plānota sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai (no 171 eiro) tāpat kā to no 2018. gada veic par audžuģimenēm. Savukārt priekšlikumi adoptētāju atbalstam paredz vienāda atlīdzības apmēra par adoptējamā bērna aprūpi noteikšanu neatkarīgi no bērna vecuma un palielināt adopcijas atlīdzības pabalstu. Tam papildus nepieciešami 8,6 miljoni eiro.
