Sešus gadus ilgstošajām cīņām par izmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanas kārtībā pielikts punkts, kompromisu starp vides aizsardzības organizācijām un nozari tā arī nesasniedzot. Un kompromiss faktiski arī nebija iespējams, jo viena puse koku ciršanu pašu par sevi uzskata par teju noziedzīgu darbību, bet otra – par vienu no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, un tā tas būs arī turpmāk.
Aizvainots vides organizāciju paziņojums, ka valdība izlemj aiz sevis atstāt kailcirtes, un nākamotrdien gaidāmais pikets nosodījuma paušanai Ministru kabinetam, visticamāk, būs pēdējā epizode cīņā par un pret grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Noteikumi to jaunajā redakcijā 30. jūnijā stājās spēkā, un tagad meža īpašnieki drīkst cirst caurmērā par dažiem centimetriem tievākus un tātad jaunākus kokus - priedei tie ir 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm. Caurmēra cirtēs būs jāatstāj vismaz astoņi ekoloģiskie koki. Mežs pēc izstrādes būs jāatjauno ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. Tās ir trīs galvenās izmaiņas, un tās nav tik radikālas izmaiņas meža apsaimniekošanas līdzšinējā kārtībā, kā to pasniedz vides organizācijas. Toties, cērtot tievākus kokus, meža īpašnieki un tajā skaitā arī Latvijas valsts vairāk nopelnīs, vairāk un kvalitatīvāk vietā iestādīs. Melnie taksatori un negodprātīgie saimnieki vairs nevarēs nodarboties ar komerciālo korupciju. Un 2050. gadā, kad Latvijai jākļūst par klimata neitrālu valsti, tieši pilnbriedā esošais mežs izmešu statistikas tabulās paglābs tās nozares, kas nevar pastāvēt bez CO2 radīšanas. Šie ir būtiskākie apsvērumi, ar kuriem meža un kokrūpniecības nozare vēl 2016. gadā nāca klajā ar ierosinājumiem mainīt koku ciršanas kārtību.
Veids, kādā valdība šos grozījumus MK noteikumos pieņēma, ir patiešām nekorekts un dabas aizsardzības organizācijas aizvainojošs. Nav brīnums, ka tās koalīcijai velta skarbus pārmetumus. Dabas aizsardzības fonda paziņojumā teikts: “Šodien valdības koalīcijas partijas - “Attīstībai/Par”, “Jaunā Vienotība”, “Konservatīvie”, Nacionālā apvienība - parādīja, ka uzgriež muguru Eiropas Zaļajam kursam, mūsu mežu ilgtspējībai un sabiedrības prasībām.” Valdības tiesību aktu portālā pie sākotnēji virzītajiem grozījumiem joprojām redzams, ka tie iestrēguši 2020. gadā valsts sekretāru sanāksmē un tālāk nav virzīti. Toreiz premjers Krišjānis Kariņš, reaģējot uz dabas aizsardzības organizāciju atteikšanos piekāpties kaut par milimetru, paziņoja - kamēr nebūs visu pušu vienots viedoklis, tikmēr šis jautājums netiks iekļauts valdības darba kārtībā. Taču šā gada pēdējā sēdē pirms Jāņiem, laikus pat nebrīdinot ieinteresētās puses, grozījumu projekts tika iekļauts un tika saskaņots. Bez panākta kompromisa, bet piesaucot nepieciešamību ražot vairāk šķeldas, lai novērstu iedzīvotāju enerģētisko nabadzību, kam ar šiem noteikumu grozījumiem vispār nav nekādas saistības. Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane piekrīt, ka noteikumu virzības process bija patiešām neglīts. Gļēvums politiķiem liedzis atklāti pateikt, ka jautājumā par meža apsaimniekošanu ir jāuzticas nozarei un zinātniekiem, un beigu beigās valdība kā argumentu izmantojusi enerģētisko krīzi. Tīrākā demagoģija.
Protams, no nozares un tautsaimniecības viedokļa ir labi, ka šim ieilgušajam stāstam pielikts punkts. Taču lielā cīņa starp mežsaimniecības nozari un dabas aizsardzības organizācijām turpināsies un tikai vērsīsies plašumā, jo Brisele pieprasa būtiski palielināt aizsargājamo teritoriju platības Latvijā. Līdz 10% tādas, kur saimnieciskā darbība ir pilnībā aizliegta, un 30%, kur tai uzlikti strikti ierobežojumi. Protams, vides organizācijas centīsies revanšēties par zaudējumu attiecībā uz koku ciršanas noteikumiem un prasīs vēl lielākas mežu teritorijas izņemt no Latvijas tautsaimniecības. Latvijas Dabas fonds, uzstājoties visu vides organizāciju vārdā, jau brīdina:
“Ja grozījumi ir pieņemti, tad šobrīd Latvijai jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un stingrāk jāpievēršas bioloģiski augstvērtīgo meža teritoriju aizsardzībai. Jāatceras, ka Zaļajā kursā ir noteikts ES kopējais mērķis - nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai.”
Mežu nozares pārstāve Aiga Grasmane prognozē: “Tas būs liels tesiņš.” Pirmā sanāksme Zemkopības ministrijā, kurā tiks prezentētas idejas, kā šos superzaļos mērķus ieviest dzīvē, paredzēta jau nākamnedēļ. No saimnieciskās aprites nāksies izņemt milzīgas teritorijas. Lielākais mežu pārvaldītājs Latvijā, uzņēmums “Latvijas valsts meži”, šim solim jau gatavojas brīvprātīgi. Lai paplašinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu, tajā skaitā staignāju mežu un aluviālo mežu biotopu, kā arī īpaši reti sastopamā sikspārņa - Eiropas platauša - aizsardzību, aizsargājamo teritoriju platības plānots paplašināt par 57 000 hektāriem.
