Tikai aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju nederīgās zāles nodod aptiekās to pareizai utilizācijai, lai gan medikamentu izmešana sadzīves atkritumos ir būtiska problēma, kas būtiski ietekmē apkārtējo vidi un var atstāt iespaidu uz cilvēku veselību ilgtermiņā.
Kurzemes plānošanas reģions kopā ar aptiekām un sadarbības partneriem uzsācis izglītojošu kampaņu “Dabai tableti nevajag”, aicinot nederīgās zāles nodot aptiekā to pareizai utilizācijai.
Pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 13 procenti Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgās zāles aptiekās to pareizai utilizācijai. “Ikvienam zāles jālieto atbildīgi, kā arī jāparūpējas, lai nederīgās zāles nevis nonāktu atkritumos vai kanalizācijā, bet tiktu pareizi utilizētas - aiznesot tās uz kādu no aptiekām, kas tās pieņem,” stāsta kampaņas koordinatore, Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Liena Freimane. “Saskaņā ar spēkā esošo kārtību aptiekām Latvijā nav pienākuma pieņemt nederīgos medikamentus, bet aptuveni 75 procenti aptieku to ir uzņēmušās veikt brīvprātīgi.”
Kampaņa “Dabai tableti nevajag”, kas noritēs līdz pat gada beigām, aicina iedzīvotājus lietot medikamentus atbildīgi un nederīgās zāles nodot aptiekā to pareizai utilizācijai, tā mazinot zāļu nonākšanu sadzīves atkritumos un kanalizācijā. Kampaņā iesaistījusies liela daļa Latvijas aptieku, kuras redzamās vietās izvietojušas informāciju par nederīgo zāļu pieņemšanu. Informatīvi izglītojošā kampaņa notiek projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos - daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai" (MEDWwater) ietvaros. Projektā Latvijas un Lietuvas zinātnieki pēta 25 farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos, lai meklētu risinājumus tā samazināšanai. Projektā iesaistīti zinātnieki, vides eksperti un citi speciālisti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Kurzemes plānošanas reģiona, Zāļu valsts aģentūras un Lietuvas Veselības ministrijas Valsts zāļu kontroles aģentūras, Klaipēdas universitātes, kā arī Daugavpils universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūta.
“Nederīgajiem medikamentiem nonākot sadzīves atkritumos, farmaceitiski aktīvās vielas pēc dažiem gadiem parādās atkritumu poligona notekūdeņos, par ko liecina starptautiskie zinātniskie pētījumi,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vecākā speciāliste Anete Kubliņa. “Poligonu attīrīšanas iekārtas, kā arī komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav projektētas pilnīgai notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām.”
Pētot zāļu aktīvo vielu klātbūtni notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs, zinātnieki secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, ko pieņemts uzskatīt par videi drošu. Pēc Latvijas Zāļu valsts aģentūras datiem, zāļu realizācijas apjoms ar katru gadu pieaug. “2021. gadā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizēja aptuveni 47 miljonus zāļu iepakojumu, no tiem vispārēja tipa aptiekām pērn lieltirgotavas pārdeva 42 miljonus zāļu iepakojumu, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā gadā,” stāsta Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas eksperte Kristīne Edolfa-Kalniņa.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norāda, ka katrā zāļu lietošanas instrukcijā ir iekļauta informācija, kā pareizi rīkoties, zāles izmetot, un tā būtu jāievēro. Medikamenti ir nederīgi, ja tiem ir beidzies derīguma termiņš; nav zināms to izmantojums; nav salasāms to nosaukums; tie ir nepareizi uzglabāti; mainījies to izskats, smarža vai garša, vai bojāts to iepakojums. Nederīgie medikamenti pirms nodošanas aptiekā ir jāizņem no ārējā iepakojuma - kastītēm - un tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas jāieliek maisiņā. Zāļu pudelīšu un tūbiņu vāciņiem ir jābūt cieši aizskrūvētiem.
Viens no aptieku tīkliem, kas arī ir iesaistījies medikamentu savākšanā un utilizēšanā, ir “BENU aptiekas”. Uzņēmuma direktore Anete Rožkalna stāsta, ka katru gadu BENU aptiekās pieaug to nederīgo medikamentu apjoms, ko klienti nodod utilizācijai. “Mēs redzam, ka iedzīvotāju interese un informētība šajā jautājumā aug, tomēr ir svarīgi turpināt iedzīvotāju informēšanu un pēc iespējas samazināt to medikamentu apjomu, kas joprojām nonāk sadzīves atkritumos vai notekūdeņos,” saka A. Rožkalna.
Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece norāda, ka nederīgie medikamenti ir bīstami ķīmiskie atkritumi, kurus nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumos, jo zāļu aktīvās vielas var nonākt apkārtējā dabā. Zāļu izmešana kanalizācijā kaitē gan cilvēka organismam, gan dzīvniekiem, zivīm, medikamentiem nonākot ūdenstilpēs. Atkritumos izmestās zāles var tikt izmantotas neatbilstoši, tās var atrast cilvēki vai dzīvnieki un, apēdot tās, saindēties. Savukārt medikamentiem nonākot izgāztuvēs, aktīvās vielas var izplatīties apkārtējā vidē - augsnē, gruntsūdeņos.
“Tas veicina rezistento baktēriju attīstību, ietekmē augus, dzīvniekus un ūdenstilpēs dzīvojošos. Tam ir ļoti plašas sekas.
Tādēļ nevajadzīgie un nederīgie medikamenti ir jānodod aptiekā utilizācijai - tie tālāk tiek nodoti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kas tos iznīcina, neradot kaitējumu apkārtējai videi,” skaidro farmaceite.
Farmaceite aicina arī nenodot izrakstītos medikamentus lietošanai citiem cilvēkiem, jo jāņem vērā, ka vieni un tie paši medikamenti nav piemēroti visiem un var radīt draudus veselībai. Saslimšanas gadījumā nepieciešams laikus vērsties pie ārsta, lai saņemtu medicīnisko palīdzību. Arī neatbilstoša neizlietoto zāļu glabāšana mājās var kaitēt veselībai, jo var kļūt par saindēšanās vai nepareizas zāļu lietošanas riska faktoru. Šie medikamenti ir jānodod aptiekā pareizai utilizācijai.
UZZIŅA
Medikamenti kļūst nederīgi, ja:
- tiem ir beidzies derīguma termiņš;
- nav zināms to izmantojums;
- nav salasāms to nosaukums;
- tie ir nepareizi uzglabāti;
- mainījies medikamentu izskats, smarža vai garša;
- ir bojāts to iepakojums.
Kā pareizi nodot medikamentus utilizācijai?
Nederīgie medikamenti ir jānodod aptiekā, bet pirms tam tie ir jāizņem no ārējā iepakojuma - kastītēm - un tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas jāieliek maisiņā.
Zāļu pudelīšu un tūbiņu vāciņiem ir jābūt cieši aizskrūvētiem, lai neradītu medikamentu izlīšanas risku.
Ja ir šaubas par to, kā pareizi ir jānodod nederīgie medikamenti utilizācijai, pēc padoma vienmēr var vērsies pie farmaceita.
Avots: kampaņa “Dabai tableti nevajag”
Iedzīvotāju informēšanai izveidoti arī izglītojoši video un info grafikas, kas skaidro, kā zāles nonāk dabā, kāda ir to ietekme un ko darīt ar nederīgajām zālēm, ja tādas rodas. Skatiet.
