Reaģējot uz faktu, ka Krievija samazina dabasgāzes piegādes Eiropas virzienā, un objektīvi šādām piegādēm vispār nevajadzētu notikt, jo agresīvā Krievija jāslēdz laukā no Eiropas apgādes ķēdēm, Vācija paziņojusi, ka iededz savas ogļu stacijas. Latvija tikmēr identisku iemeslu dēļ lēmusi palielināt šķeldas ražošanas apjomus, gan neieviešot speciālu šķeldas eksporta aizliegumu.
Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir atņēmis jebkādu jēgu Eiropas zaļajam kursam. Raķešu apšaudes atmosfērā izmet laukā tik daudz ogļskābās gāzes, ka par kaut kādu klimata neitralitāti vismaz šajā desmitgadē vispār nav ko domāt. Bruņumašīnas, tanki un kaujas lidmašīnas nokurina vājprātīgus degvielas apjomus, gan tukšojot naftas krājumus, gan ļaujot tās cenām uzlidot neticamos augstumos. Karš, protams, ietekmē arī enerģijas ieguves iespējas civilajām vajadzībām, un cīņa par Grētas Tūnbergas zaļajiem ideāliem nevienu vairs lāgā neuztrauc (un kurš to jauno dāmu vispār vairs atceras). Būtiskāk ir ziemā nenosalt un turpināt ražošanu Eiropas labklājībai.
Pilnībā atbrīvot Vācijas enerģētiku no ogļu atkarības bija paredzēts līdz 2030. gadam. Salīdzinājumā ar citiem enerģijas ieguves veidiem ogles ir netīrākais kurināmais. Siltuma atdeves ziņā tas ir ļoti efektīvs, taču piesārņo vidi ar veselībai kaitīgiem putekļiem un sēra dioksīdu. Tāpēc Eiropa ir lēmusi no oglēm atteikties. Diemžēl kara ekonomikas apstākļos šo apņemšanos nākas pārskatīt. Vācija, savā tērauda industrijā būdama īpaši atkarīga no Krievijas gāzes, šajā ziņā ir pioniere. Krievija dabasgāzes piegādes apjomu pa cauruļvadu pagājušajā nedēļā samazinājusi par divām trešdaļām. Alternatīva nepieciešama nekavējoties, un alternatīva ir vecās sliktās ogles, kam atšķirībā no dabasgāzes pasaules tirgū ir daudz vairāk piegādātāju. Vācijas Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka nolūkā samazināt gāzes patēriņu mazāk gāzes tiks izmantots elektrības ražošanā, tā vietā plānots intensīvāk darbināt akmeņogļu stacijas. Dabasgāze savukārt lielākā apjomā tiks pumpēta glabātavās, lai nodrošinātu ziemā apkurei nepieciešamos apjomus. Tā ziņo izdevums “Deutsche Welle”. Protams, šāds racionāls valdības lēmums ir izpelnījies vides aizstāvju kritiku, taču uz kara fona viņu balsis ir knapi sadzirdamas.
Arī Latvijai pašlaik nākas pārskatīt pieejamās alternatīvas, un te pagaidām vienīgais risinājums ir šķelda. Ogļu elektrostaciju mums nav, un plāns tādu būvēt jau pirms vairākiem gadiem ir atcelts. Vēja izmantošana enerģijas ieguvei pagaidām sarakstīta tikai uz papīra, bet nevar vēl zināt, vai un kā šī ideja tiks īstenota. Ja galvenais politiskais mērķis būs jaunas OIK nodevas ieviešana, tad propelleri ražos maz elektrības un daudz OIK. Un jebkurā gadījumā - atpestīšanu no Krievijas gāzes sološie vēja parki parādīsies ne jau gaidāmajā apkures sezonā.
Latvijas laukos ir vēl saglabājies pa kādai ogļu katlumājai, bet vairums ir pārtaisītas kurināšanai ar koksnes biomasu. Šķelda ir vietējais atjaunojamais resurss. Tā būtu labā ziņa. Sliktā tā, ka šķeldas cenu diktē pieprasījums tirgū, un šobrīd šķeldas cenas turpina kāpt. Ne tik daudz kā gāzei, taču arī ļoti strauji. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka šķeldas piegādātāji pašlaik labprātāk lauž ilgtermiņa līgumus un maksā soda procentus nekā laiž garām iespēju eksportēt pa dārgo. Tas, protams, izraisa apkures tarifu kāpumu. Piemēram, ar 1. jūliju apkures tarifs par 19% pieaugs Cēsīs, jo kurināmā izmaksas, proti, šķeldas cena, pieaugušas par 42%. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atgādina, ka “pakāpenisks šķeldas cenas kāpums tirgū bija vērojams jau kopš 2021. gada rudens, kas skaidrojums ar pieaugošām energoresursu izmaksām, kas sadārdzina šķeldas un granulu ražošanas procesus, gan arī ar lielu šķeldas pieprasījumu Latvijā un Baltijas reģionā, kas šobrīd ģeopolitisko iemeslu dēļ pieaug”. Papildus cenas kāpumu veicina šķeldas importa ierobežojumi no Baltkrievijas.
Lai šķeldas iztrūkumu mazinātu, vietējām vajadzībām jāsaražo vairāk šķeldas. Tas arī stabilizētu cenu. Lielākais šķeldas ražotājs valstī ir uzņēmums “Latvijas valsts meži”. Nule tas paziņojis, ka teju par trešo daļu - 30% - palielinās šķeldas ražošanu:
“Turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, AS “Latvijas valsts meži” palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apjomus un saražos papildu 180 tūkstošus berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023. gada apkures sezonas vajadzībām.” Pārdošanas norise un līgumu slēgšana paredzēta jūlijā un augustā, lai jau no septembra uzsāktu enerģētiskās šķeldas piegādes ar pircējiem saskaņotā laika grafikā. Pieteikties uz šiem papildu apjomiem varēšot ikviens siltumenerģijas ražošanas uzņēmums. Jāpaskaidro, ka enerģētisko šķeldu uzņēmums ražo no koku biomasas - gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, gan no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no trim līdz sešiem mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālo enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai - siltuma ražošanai. Tas nozīmē, ka šķeldas ražošana faktiski jāsāk jau tagad.
Pozitīvi “Latvijas valsts mežu” lēmumu vērtē biomasas ražotāju un patērētāju organizācijas Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš prognozē, ka, samazinoties šķeldas deficītam tirgū, arī cena kritīsies. Un neesot arī pamata bažām, ka papildu apjoms tiks pārdots eksportā.
“Latvijas valsts mežu” piedāvājums ir orientēts uz vietējo patērētāju, un vietējais tirgus šo piedāvājumu arī izmantos.
