Kovids iztukšojis slimības pabalstu maku

PABALSTS. Covid-19 pandēmijas sekas joprojām jūtamas arī speciālajā budžetā – lai arī kopumā sociālais budžets darbojas ar pārpalikumu, slimību speciālajā budžetā naudas var nepietikt © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Šāgada sākumā dažos mēnešos slimības pabalstiem no sociālā budžeta izlietoti 154 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā puse no visam gadam paredzētā finansējuma. Tas saistīts ar milzīgiem izdevumiem slimības lapu apmaksai Covid-19 pacientiem.

Ņemot vērā ievērojamos izdevumus slimības pabalsta izmaksām, pastāv būtisks finanšu nepietiekamības risks slimības pabalsta izmaksām šajā gadā, secinājusi Labklājības ministrija. Valdībai jālemj par vismaz 47 miljonu eiro papildu piešķīrumu.

Slimības pabalstiem ripo miljoni

Otrdien, 21. jūnijā, valdības sēdē plānots izskatīt divus Labklājības ministrijas dokumentus - abi saistīti ar papildu naudas pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Labklājības ministrijā skaidro, ka papildu nauda nepieciešama, lai valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā novērstu Covid-19 izplatības seku negatīvo ietekmi uz slimības pabalsta izdevumiem. Kopumā šim gadam slimību speciālajā budžetā ir apstiprināti 303,6 miljonu eiro izdevumi. Taču šī gada sākumā, proti, četros mēnešos,

kad Covid-19 epidēmija bija augstākajā punktā, izdevumi slimības pabalstam bija 153 769 310 eiro jeb 50,6 procenti no visam 2022. gadam plānotajiem izdevumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka ne visi, bet liela daļa slimības pabalstu bija saistīti tieši ar koronavīrusa izraisītu slimību, - 52,7 miljoni eiro jeb 34,3 procenti.

Neatkarīgā

Jāatgādina, ka atšķirībā no citām slimībām Covid-19 saslimšanas gadījumā slimības pabalstu piešķir un izmaksā no pirmās darbnespējas dienas. Izanalizējot šos uzdevumus un vērtējot, kāda varētu būt situācija ar slimības pabalstiem gada otrajā pusē, Labklājības ministrija norāda, ka, ņemot vērā ievērojamo izdevumu izpildi slimības pabalsta izmaksām, pastāv būtisks finanšu nepietiekamības risks slimības pabalsta izmaksām 2022. gadā. Tāpat Labklājības ministrija norāda, ka 2022. gadā ir veikta samaksa arī par slimības pabalstiem, kuri piešķirti vēl par 2021. gada nogali.

Tik lieli izdevumi slimības pabalstam nav bijuši

Līdz šim jau vairākas reizes valdība ir piešķīrusi papildu naudu slimības pabalstu izmaksai, piemēram, 1,15 miljoni eiro par 2021. gada novembri vai 3,9 miljoni eiro - par decembri. Tomēr daļēji speciālajam budžetam ir nepieciešami arī līdzekļi par pagājušā gada decembri, tāpēc valdībai būs jālemj par 260 130 eiro piešķiršanu no neparedzētiem gadījumiem paredzētās naudas. Taču lielākie papildu izdevumi bija šā gada sākumā, tāpēc attiecīgi arī šim gadam ir nepieciešams visvairāk naudas. Faktiski veiktie izdevumi 2022. gada četros mēnešos (slimības pabalsts par īsāku posmu - no 17. janvāra līdz 28. februārim) ir vairāk nekā 47 miljoni eiro, kas ir līdz šim nepieredzēti liela naudas summa, kas izmaksāta slimības pabalstos šādā īsā laika sprīdī. Tiesa, vidējais pabalsts eiro gan nav īpaši liels - tas bija 327 eiro. Kopumā aprēķināti un izmaksāti pabalsti 143 789 reizes.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.