Ja valdības atbalsts tiktu orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir līdz 508,57 eiro mēnesī, to varēs saņemt 938 700 personu, informatīvajā ziņojumā par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātām iedzīvotāju grupām secinājusi Labklājības ministrija.
Speciālisti, izpildot premjerministra uzdevumu, piedāvājuši vairākus atbalsta veidus, tomēr, kā izriet no dokumenta, gandrīz visiem priekšlikumiem ir virkne trūkumu, piemēram, liels administratīvais slogs valsts iestādēm un ļoti liels slogs pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem.
Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūcijā sniegtajiem uzdevumiem atbalsts ir jāplāno to iedzīvotāju grupu atbalstam, kuru ienākumi nepārsniedz 508,57 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli un kuras bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī. Labklājības ministrija ziņojumā norāda, ka 2022. gadā Latvijā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Labklājības ministrija piedāvā 2023. gadā palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50 procentu apmērā no minimālās ienākumu mediānas, kas būs 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku kā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Labklājības ministrija uzsver, ka
maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi katrā pašvaldībā ir atšķirīgi un tas nozīmē, ka arī iedzīvotāju iespējas saņemt valsts atbalstu ir nevienlīdzīgas.
Tāpēc izmantot valsts atbalsta sniegšanu, izmantojot maznodrošināto statusu, acīmredzot valstiskā līmenī nebūtu pareizi.
Labklājības ministrija, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, aprēķinājusi, ka personu skaits, kuru ienākumi ir mazāki par 508,57 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā, bija ap 900 000. Bērnu skaits šādās mājsaimniecībās bija 210 700, darbspējas vecumā - 476 700 cilvēku, kā arī 251 300 pensionāru. Ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir šajās robežās, tad tam kvalificēsies 938 700 personu, kas ir aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju.
Viens no variantiem, ko piedāvā Labklājības ministrija, ir mainīt mājokļa pabalsta saņemšanas kritērijus. Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību un dotu iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, no 2022. gada 1. septembra Labklājības ministrija piedāvā noteikt divus koeficientus, kuru piemērošana ļaus noteikt augstāku garantētā minimālā ienākuma slieksni mājokļa pabalsta saņemšanai. Lai šo pabalstu saņemtu, vienam no ģimenes būs jāvēršas sociālajā dienestā un jāiesniedz virkne dokumentu, tostarp sīki bankas izraksti par visu ģimenes locekļu ienākumiem. Tas, protams, var atturēt ģimenes no vēršanās sociālajā dienestā, ja līdz šim tas nav darīts.
No nākamā gada Labklājības ministrija arī plānots noteikt garantētā minimālā ienākuma slieksni 20 procentu apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā 125 eiro un 85 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Šo sliekšņu palielināšana došot papildu atbalstu arī mājokļa izdevumu segšanai, jo tas ietilpst mājokļa pabalsta apmēra aprēķina formulā, tas ir, jo lielāks garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājsaimniecībai, jo mājsaimniecības ar lielākiem ienākumiem kvalificējas mājokļa pabalstam. Tāpat no 2023. gada 1. janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50 procentu apmērā no garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām.
Galvenā priekšrocība šim piedāvājumam ir mērķēts atbalsts tieši ģimenēm ar zemiem ienākumiem, bet trūkumi - tas nesasniedz noteiktās mērķa grupas, tiek palielināta pašvaldību sociālo dienestu noslodze.
Lai arī seniori pareizi norāda, ka pensiju indeksācija nav īpašs atbalsts saistībā ar straujo dzīves dārdzības kāpumu, jo tikai daļēji līdzsvaro pensijas pirktspēju, Labklājības ministrija ziņojumā pensiju indeksāciju nosauc kā vienu no atbalstiem pensionāriem. Pensijas valdība piedāvā indeksēt mēnesi agrāk, savukārt Saeimā jau iesniegts jauns priekšlikums - indeksēt divus mēnešus agrāk. Pagaidām gan Saeima pensiju likuma grozījumus nav apstiprinājusi. Indeksācija, kādu to ieplānojusi valdība, izmaksās 104,3 miljonus eiro.
Ziņojumā piedāvāts
2002. gadā un turpmāk ik gadu izmaksāt vienreizēju atbalstu 200 eiro apmērā ar ienākuma testu pensiju saņēmējiem.
Vienreizējais atbalsts tiktu izmaksāts katra gada decembrī, sākot ar 2022. gada decembri, tā, lai pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts kopā ar vienreizējo atbalstu nepārsniegtu 508,57 eiro mēnesī.
Labklājības ministrija arī piedāvā jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska atbalsta piešķiršanu mājsaimniecībai, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim. Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificētos atbalstam - līdz 743 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Precīzas atbalsta summas vēl esot jāprecizē.
Vēl tiek piedāvāta automātiska rēķina (gāze, elektroenerģija, siltumapgāde) samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim, kā arī - uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros. Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificējas atbalstam - līdz 743 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Tiesa, šiem variantiem, tāpat kā dažiem citiem, konstatēti vairāki trūkumi, piemēram, ar fizisko personu datu apstrādes nosacījumu ievērošanu saistītie riski un smagnējs, garš normatīvā regulējuma saskaņošanas process ar Datu valsts inspekciju. Tas būs ļoti būtisks slogs pašvaldībām, lai izveidotu un administrētu pieteikumus, kā arī - slogs mājsaimniecībām, jo jāaizpilda un jāiesniedz pieteikumi, kā arī atkarībā no izvēlētā varianta jāiesniedz rēķini par energoresursu pakalpojumu.
