Kamēr Saeima, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu, izdod likumu par visu padomju pieminekļu nojaukšanu Latvijā un aizliedz politiskajām partijām slavināt noziegumus pret cilvēci, vienīgā partija, kas atbalsta Krievijas Federācijas agresiju, nodarbojas ar parakstu vākšanu pret šiem likumiem.
Ukrainai un Latvijai naidīgi noskaņoto iedzīvotāju paraksti tiek vākti zem divām petīcijām ar līdzīgu saturu - saglabāt pieminekļus un apturēt rusofobijas vilni valstī. Klātienē parakstu vākšana tiek organizēta vienīgās Latvijā atklāti prokremliskās partijas birojos Liepājā, Daugavpilī, Rīgā un Jelgavā. Krieviski runājošajā vidē ir izvērsta plaša kampaņa, kurā savās kopienās pazīstami ļaudis aģitē pret padomju pieminekļu nojaukšanu, stāstot, ka tas ir barbarisms, vēstures apgānīšana, nacisma glorifikācija utt. Daugavpilī safilmētajā uzsaukumu sērijā pat tiek piedraudēts: “Mēs aizstāvēsim jebkurus pieminekļus jebkuras valsts teritorijā.” Savukārt pašā petīcijā tiek stāstīti meli par to, ka krievi Latvijā tiek vajāti, ka pie mums valda rasisms un tāpēc Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu (petīciju) komitejai “jāpieņem mēri, lai apturētu ksenofobijas pieaugumu Latvijā un naida runu pret krievvalodīgajiem cilvēkiem”.
Zīmīgi, ka latviešu valodā partijas mājaslapā šis provokatīvais sacerējums nemaz nav pieejams. Tas arī saprotams, jo partija savā programmā iestājas par faktisku divvalodību valstī. Iestājas arī par Krievijas Federācijas ietekmes vairošanu. Šī partija atbalsta iebrukumu Ukrainā un neatzīst Latvijas okupācijas faktu. Un vienlaikus šī prokremliskā partija tiek bagātīgi finansēta no Latvijas valsts un Eiropas Savienības budžeta. “Neatkarīgā” par to jau vēstīja publikācijā “Sausi fakti par vienu pretvalstisku partiju”. Parakstu vākšana pret okupācijas režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu ir viena no jaunākajām partijas aktivitātēm, kas kalpo sava elektorāta apzināšanai un paplašināšanai. Pastāv gan liela varbūtība, ka Latvijas valstij naidīgā partija vēlēšanām nemaz netiks pielaista.
Pirmkārt, Valsts drošības dienests partijai ir izteicis brīdinājumu “par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt”. Taču partija savu uzvedību nav mainījusi un tās aktivitātes joprojām ir vērstas uz Krievijas Federācijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu. Otrkārt, Saeima steidzamības kārtā izstrādājusi grozījumus Politisko partiju likumā, kas partijām aizliedz publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu. Faktiski likumprojekts veltīts šai konkrētajai prokremliski orientētajai partijai, kas mobilizē Krievijas agresijas atbalstītājus Latvijā. Citastarp arī ar petīciju Eiropas institūcijām par rasismu un krievu vajāšanu Latvijā.
Otra, līdzīga satura petīcija “Pret kara pieminekļu nojaukšanu Latvijā” tiek virzīta interneta vidē, un tā tiks iesniegta Saeimā. Kā petīcijas autors uzrādīts kāds Berts Kolins. Ļoti iespējams, ka vārds ir izdomāts un patiesībā Latvijas pilsoņu vārdā noziedzīgā padomju režīma mantojumu aizstāv tā pati prokremliskā partija, kāds tās darbinieks vai sekotājs. Berts Kolins ir Otrā pasaules kara veterāns, austrālietis, kurš šogad 105 gadu vecumā nomira, un viņš nekādi nevarēja iestāties par padomju karavīriem veltīto pieminekļu saglabāšanu, jo viņi, lūk, “atbrīvoja mūsu zemes no fašistiskajiem iebrucējiem”. Un nē - viņi mūsu zemes nevis atbrīvoja, bet okupēja. Taču arī šo faktu prokremliskā partija neatzīst. Protams, nekādu praktisku seku savāktajiem parakstiem nebūs, ja nu vienīgi tas, ka vēl vienā katalogā apkopoti Latvijai nedraudzīgu personu autogrāfi. Pie tīmeklī esošās petīcijas līdz 16. maijam parakstījušies 11 995 padomju režīma un tā mantinieces Krievijas Federācijas agresijas attaisnotāji. Cik savākti klātienē prokremliskās partijas birojos, vēl nav izziņots.
