Pret Jēkabpils lielgabala patvaļīgo demontētāju Gundaru Kalvi ierosinātā krimināllieta ir pilnībā zaudējusi jēgu. Pirmkārt, pašvaldība, vēl nesagaidot attiecīga Saeimas likuma pieņemšanu un Ministru kabineta noteikumu izstrādi, nolēmusi demontēt gan padomju memoriālu Rīgas ielā, gan lielgabala postamentu. Otrkārt, atklājies, ka zem postamenta apbedījumu nekad nav bijis.
Izrādās, ka savulaik vairākus metrus nostāk ir bijis vēl cits piemineklis, un tur patiešām uziets apbedījums. Savukārt kādreizējā lielgabala vietā zem pamatnes tikai smilts. Tādējādi Gundaram Kalvem inkriminētā kapa apgānīšana zaudē jebkādu objektīvu pamatojumu. Jāatgādina, pēc tam, kad lielgabals no postamenta ziemā pazuda un tika noskaidrots šī patriotiskā darba veicējs, prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību, inkriminējot pāris koku patvaļīgu bojāšanu un kapa apgānīšanu. Attiecībā uz lielgabala demontāžas gaitā pāris sabojātajiem kokiem pašvaldība pretenzijas nav uzturējusi - noslēgts izlīgums. Tātad koku bojāšana vairs nav aktuāla. Nozūmētajam lielgabalam oficiālais īpašnieks nav noskaidrots - tātad arī tā pazušana nav noziegums. Un, ja lielgabala vietā nav pīšļu, tad arī kapa apgānīšana nav notikusi, pat ja to ļoti, ļoti cenšas saskatīt šajā notikumā.
Vakar apsūdzība joprojām bija spēkā, jo jaunumi no Jēkabpils vēl tikai ceļoja uz Ģenerālprokuratūru. Savukārt “Neatkarīgajai” tos agrāk pavēstīja meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits, kurš piedalās šonedēļ uzsāktajā lielgabala postamenta nojaukšanā un vada ekshumācijas darbus: “Vai lielgabals ir nozagts no kapavietas? Nē! Jo kapavieta ir, lūk, tur. Šim piemineklim ar apbedījumu nav nekāda sakara.” Pirmās pazīmes par kapavietu - tumšāka grunts un ģenerāļa uzplecis tika atrasti aptuveni sešus metrus no lielgabala vietas. Un, kamēr Tālis Ešmits turpināja darbus, lietas būtību “Neatkarīgajai” apskaidroja Jēkabpils novada izpilddirektors Uldis Skreivers. Izrādās, ir bijuši divi pieminekļi. Pirmais ticis uzcelts 1947. gadā - tas bija masīvs arkveida veidojums, un zem tā patiešām atradies kaps, kur it kā apbedīti divu pulkvežu un viena ģenerālleitnanta pīšļi. Okupanti Gazejevs, Šarikalovs un Kuprijanovs. Taču 1973. gadā vecais piemineklis ticis nojaukts un pāri pārlaists betona plākšņu celiņš, kas tagad veda jau uz jauno pieminekli - postamentu ar lielgabalu - turpat līdzās, bet tomēr nepārprotami citā vietā. Tādējādi kapa apgānīšanu drīzāk var piedēvēt tiem, kas izlēma virs kapa vietas izveidot celiņu, nevis Gundaram Kalvem, kurš okupantu armijas lielgabalu novāca no betona postamenta, nevis kapa, kā to šobrīd traktē prokuratūra.
Nodot šos jaunumus Gundaram Kalvem vakar neizdevās, jo viņš pašlaik ir ļoti aizņemts - lauksaimniecību licis pie malas un karo Ukrainas pusē ārzemju leģionāru vienības sastāvā pret Krievijas iebrucējiem. Tās pašas sarkanās armijas mantiniekiem, kurai par godu bija uzstādīts lielgabals. Nav šaubu, ka juristi jaunatklātos faktus varēs izmantot par labu Gundara Kalves aizstāvībai. Tāpat kā kopējo noskaņojumu valstī attiecībā uz okupācijas režīma atstātajiem artefaktiem. “Neatkarīgā” jau vēstīja “Par padomju pieminekļu pēcnāves dzīvi”. Saeimā top likums, kas paredz visu to padomju pieminekļu demontāžu, kas nav saistīti ar apbedījumiem. Tātad lielgabalam ar visu postamentu būtu jāpazūd šā vai tā. Vienīgi Gundars Kalve un arī Jēkabpils pašvaldība šos notikumus pasteidzinājuši. Jēkabpils novada dome ir pieņēmusi lēmumu demontēt Otrā pasaules kara memoriālu Rīgas ielā un arī slavenā okupantu lielgabala postamentu.
Jēkabpils nepārzinātājiem jāpaskaidro, ka tie ir divi atsevišķi objekti, kas viens no otra atrodas aptuveni 60 metru attālumā. Memoriālu veido 10 betona stēlas ar granīta bareljefiem, kas katrs veltīts kādam svarīgam sarkanarmietim. Kādreiz parkā atradās arī Ļeņina piemineklis - milzu galva ar citātu tās pakājē “Ar stipru sarkano armiju mēs esam neuzvarami”. 1993. gadā aizvāca Ļeņinu, un tagad ar 30 gadu novēlošanos sadrupinātas arī okupācijas armijas godam uzslietās stēlas. Vienīgi granīta bareljefus pašvaldība pieglabās, līdz izdomās, ko ar tiem darīt. Atdot Okupācijas muzejam, ja ņems pretī, vai salikt karavīru kapos. Demontēta arī nozūmētā okupantu lielgabala pamatne. Tas viss ir pilnīgi leģitīmi arī pirms Saeimas un valdības lēmumiem, jo nedz viens, nedz otrs objekts nav saistīts ar apbedījumiem. Savukārt tos svarīgos sarkanarmiešu pīšļus, kas atrasti zem betona plākšņu celiņa, pašvaldība kaut kad cieņpilni pārapbedīs brāļu kapos Varoņu ielā - pie citiem brāļiem Latvijas okupantiem.
Piesardzības nolūkos ap demontāžas objektiem un ekshumācijas vietu ir aplikta sēta un dežurē policijas darbinieki, taču vismaz pirmajās divās darbu dienās Krievijas Federācijas līdzjutēji tā arī neparādījās. Acīmredzot saprot, ka Latvijā kļuvuši nepopulāri, un vakar arī lietus stipri lija.
