VID darbiniekam atļauts strādāt no Vidusāzijas

© Ekrānšāviņš

Valsts ieņēmumu dienests ir ekskluzīva valsts iestāde, kas saviem darbiniekiem nodrošina ekskluzīvus darba apstākļus jebkurā pasaules malā un faktiski neierobežotu laiku. Augsta ranga VID ierēdnim Kristam Ansonam ir atļauts pusgadu strādāt attālināti no Kirgizstānas, bet pēc tam viņš plāno pārcelties uz Tadžikistānu.

Krists Ansons ir VID Nodokļu kontroles pārvaldes Starptautisko darījumu kontroles, analīzes un metodikas daļas galvenais nodokļu inspektors. Amatā stājies 2018. gada martā. Līdztekus darbam mācās Latvijas Universitātē Juridiskās fakultātes doktorantūrā un pēta par biznesa vidi Centrālāzijā. Dara to ārpus darba laika. Taču būtiskāks ir cits aspekts, uz ko uzmanību vērsa “Neatkarīgās” avoti - VID atļāvis Kristam Ansonam strādāt attālināti no Vidusāzijas. Vispirms sešus mēnešus VID darbinieks strādās no Kirgizstānas, bet pēc tam piecus mēnešus no Tadžikistānas. Tas rada vairākus jautājumus. Gan par darba atļauju un nodokļu nomaksu, jo, cilvēkam tik ilgi dzīvojot svešā valstī, viņam tur veidojas pastāvīga pārstāvniecība, proti, viņš kļūst par rezidentu. Gan arī pieeju VID datu bāzēm trešo valstu teritorijā. Teorētiski Latvija pievērš lielu uzmanību attiecību stiprināšanai ar Centrālāzijas valstīm, tajā skaitā Kirgizstānu. Tomēr turpat līdzās ir arī Krievijas intereses, un tālab tāds Latvijas pilsonis ar dažādām pielaidēm svarīgai informācijai varētu kļūt interesants specdienestiem. Visbeidzot, pieminēšanas vērts ir fakts, ka pandēmija, kuras dēļ Latvijā ierēdniecībai tika atļauts attālinātais darbs, ir beigusies, un ierēdņi ir atgriezušies savās darbavietās. Tomēr, kā liecina šis gadījums - ar izņēmumiem.

Viena cilvēka pārstāvniecība

“Neatkarīgā” sazvanīja Kristu Ansonu pa VID mājaslapā norādīto vietējo Latvijas tālruni - Kirgizstānā. (Nav gan skaidrs, kurš par šo tālsarunu maksāja.) Ierēdnis stāsta, ka Kirgizstānas darba vīzas viņam neesot tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tehniski, lai tādu saņemtu, esot jāstrādā Kirgizstānas labā. Bet viņš strādā Latvijas Republikas iestādē. Kirgizstānā uzturas kā students un pētnieks. Attiecībā uz drošības un spiegošanas riskiem viņš esot konsultējies ar VID Iekšējās drošības daļu. Strādā no sava īrētā dzīvokļa un lieto speciālu programmu attālinātajam darbam. Tā pat neļaujot USB spraudnī lejuplādēt informāciju no VID datubāzēm. Turklāt visi dati tiekot šifrēti. Viss esot drošībā. To, ka aiz muguras darba laikā viņam nesēdēs kādi spiegi, garantē ierēdnim piešķirtās pielaides VID informācijai. Viņš ir pārbaudīts un uzticams darbinieks.

Kopumā ar Vidusāzijas pētniecību Krists Ansons plānojis nodarboties 11 mēnešus. To dara kā Latvijas Universitātes students un Lundas Universitātes viespētnieks. Vispirms Kirgizstāna, pēc tam sekos Tadžikistāna. Tā kā ierēdnis turpina strādāt pilnu darbalaiku, faktiski sanāk, ka Valsts ieņēmumu dienests, nākot pretim savam darbiniekam, izveidojis viena cilvēka pārstāvniecību Centrālāzijā.

VID skaidrojums

“Neatkarīgā” vērsās VID sabiedrisko attiecību nodaļā ar lūgumu skaidrot, kādu apsvērumu dēļ Kristam Ansonam atļauts ilgstoši strādāt no Kirgizstānas, turklāt saglabājot pieejas VID datu bāzēm. Lūk, saņemtā atbilde:

“Jūsu jautājumā minētajam darbiniekam ir atļauts veikt darbu attālināti no ārvalstīm, jo atrašanās ārvalstīs ir saistīta ar viņa studijām Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūrā, kuru ietvaros ārpus darba laika darbinieks veic pētniecisko darbu starptautiskajā pētniecības programmā “Centrālāzijas tiesības: tiesiskā kultūra un biznesa apstākļi Centrālāzijā”, kuras sastāvā ir arī dalībnieki no citām Eiropas valstīm.

Kādu tieši darbu veic šis darbinieks, kādi ir viņa pienākumi?

Darbinieks strādā VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Starptautisko darījumu risku novēršanas daļā, īpaši pievēršoties transfertcenu jautājumiem.

Kādas tieši datu bāzes Kristam Ansonam ir pieejamas?

Darbiniekam ir piešķirtas darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās VID informācijas sistēmas.

Vai šāda iespēja strādāt no svešas valsts ir visiem VID darbiniekiem?

Tā nav ierasta prakse, taču katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.

Turklāt VID nodarbinātie amata pienākumus mēdz veikt attālināti, arī dodoties komandējumos uz ārvalstīm. Nodarbinātajam ir tiesības veikt amata pienākumus attālināti, ja tam piekrīt tiešais vadītājs un attālinātais darbs nerada riskus datu apstrādei. Nodarbinātajam, veicot attālināto darbu, ir jānodrošina personas datu un citas ar likumu aizsargājamās informācijas aizsardzība, kā arī jāievēro ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasības.

Vai ir izvērtēti iespējamie drošības (spiegošanas) riski?

Esošais tehniskais risinājums nodrošina datu aizsardzību, strādājot attālināti, neatkarīgi no kādas valsts domēna lietotājs slēdzas.

Attālinātā darba riski no datu drošības viedokļa VID ir vērtēti, un risinājums attālinātā darba ieviešanai ir tāds, lai mazinātu iespējamos riskus. Proti, ja ir saskatīts, ka informācijas sistēma un tajā esošie dati rada risku, tad tādai informācijas sistēmai piekļuve ir tikai klātienē un attālināti pieslēgties nav iespējams.”

Rezumējot augšminēto, jāsecina, ka Valsts ieņēmumu dienests darba organizācijas ziņā ir sevišķi mūsdienīga un saviem darbiniekiem izcili atsaucīga iestāde. Ja personisku iemeslu rodas vajadzība strādāt ļoti, ļoti, ļoti attālināti, tas ir iespējams. Pat no Vidusāzijas.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais