Vairāk nekā divi miljardi eiro pērn izlieti Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai. Vislielāko Covid-19 pandēmijas krīzes finansējumu pērn saņēma trīs ministrijas – Finanšu, Veselības un Labklājības.
Naudas izlietojuma pamatotību pārbaudījusi Valsts kontrole un atzinusi, ka finansējums izlietots bez būtiskiem pārkāpumiem, tomēr ir pamanīti vairāki trūkumi, piemēram, konstatēts, ka slimnīcām nauda piešķirta pēc dažādiem principiem, kas ārstniecības iestādes nostāda nevienlīdzīgā situācijā.
Covid-19 krīzes pārvarēšanai kopumā izlietoti 2,25 miljardi eiro, taču Valsts kontrole koncentrējusies uz atsevišķām naudas izmantošanas programmām. “Turpinot 2020. gada finanšu revīzijās iesākto, Valsts kontrole 2021. gadā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaudes veica par 1,64 miljardiem eiro, pārbaudot 73 procentus no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 miljardiem eiro un 85 procentus no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro. Kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, lai arī atsevišķos gadījumos, īstenojot atbalstu, konstatētas kļūdas un nepilnības,” finanšu revīziju rezultātus komentē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere. Finanses, labklājība un veselība ir resori, kas kopumā saņēma vislielāko krīzes finansējumu - attiecīgi 731 miljons eiro, 399 miljoni eiro un 365 miljoni eiro.
Revīzijas laikā tika konstatēti trūkumi dažādās nozarēs. Veselības ministrijas pārvaldītajā veselības nozarē izvērtēts 23,5 miljonu eiro izlietojums gultām, medicīniskajām iekārtām un papildaprīkojumam un secināts, kas tas pamatā izlietots atbilstoši mērķim. “Revīzijā vērtējām situāciju arī saistībā ar celto trauksmi par tā dēvētajām “zelta gultām”. Izlases veidā pārbaudījām 17 slimnīcu, tajā skaitā divu lielāko klīniskās universitātes slimnīcu, gultu izveides un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādes izmaksas. Guvām pārliecību, ka par līdzekļiem 23,5 miljoniem eiro apmērā iegādātas Ministru kabineta apstiprinātajos sarakstos norādītās medicīniskās iekārtas un aprīkojums,” stāsta Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
“Svarīgi, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā.
Papildus jāmin, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes, tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā “gultu plāni” ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā.”
Valsts kontrole tomēr secinājusi, ka finansējuma piešķiršanā slimnīcām Rīgā un reģionos īstenota nevienlīdzīga pieeja. Papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem - Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir Veselības ministrijas kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm.
“Teorētiski viss ir pareizi, bet praksē reģionālās slimnīcas ar Veselības ministrijas ziņu ir laikus darījušas visu iespējamo, lai celtu savu ārstēšanas kapacitāti, sarakstos apstiprinātās iekārtas un aprīkojums faktiski ir iegādāts, bet līdz pat šāgada 23. martam vairākas reģionu slimnīcas vēl arvien nav saņēmušas paredzēto kompensāciju par atsevišķiem izdevumiem, ko slimnīcas veica par saviem līdzekļiem,” uzsver Maija Āboliņa. Viņa arī norāda, ka šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.
Valsts kontrole arī konstatējusi, ka virknē nozaru izmaksātas nepamatotas piemaksas par Covid-19 krīzes laiku. Piemēram, veselības nozarē šādas piemaksas izmaksātas slimnīcu valdes locekļiem. “Pašvaldību ārstniecības iestādēs Covid-19 piemaksa 13 tūkstošu eiro apmērā izmaksāta arī valdes priekšsēdētājam vai valdes loceklim, lai gan tiem tiesību aktos nebija paredzēta šo piemaksu piešķiršana,” teikts Valsts kontroles atzinumā.
Valsts kontroles pārbaudītais finansējums pēc atbalsta veidiem 2021. gadā
54% jeb 877 miljoni eiro tautsaimniecības atbalstam (atbalsts par dīkstāvi, ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās u.c.)
32% jeb 528 miljoni eiro iedzīvotāju atbalstam (vienreizējie pabalsti, piemaksas sabiedriskā sektora darbiniekiem u.c.)
14% jeb 235 miljoni eiro epidemioloģiskās situācijas risināšanai (Covid-19 testēšanas jaudas palielināšana, vakcīnu, aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde u.c.)
Avots: Valsts kontrole
