Uz pārmetumiem, ka daudzi Latvijā ieradušies ukraiņi izskatās pārmēru situēti, lai kvalificētos bēgļu statusam, viņi atbild, ka nebēg no nabadzības, bet kara. Taču nebūt ne visiem ukraiņiem izdodas iemantot Latvijas valsts līdzjūtību. Ar dažiem notiek pilnīgi pretējais. Viņiem Latvijas valsts mēģina atņemt to, ko vēl nav atņēmusi Krievija, proti, labklājību. To pašu naudu, kas iestrēgusi likvidējamajā bankā “ABLV Bank” un citās Latvijas kredītiestādēs.
Šobrīd daudzi Latvijas juristi iesaistīti turīgo ārzemnieku naudas glābšanas operācijā. Savulaik Latvijas valsts viņiem apsolīja zelta vīzas - caurlaidi Eiropas Savienībā apmaiņā pret naudas ieguldījumiem bankās, biznesā, nekustamajā īpašumā. Bet tad pēc ASV rīkojuma Latvijā sākās finanšu sistēmas kapitālais remonts un naudas nacionalizācija ar atpakaļejošu datumu. Ja nevari pierādīt naudas izcelsmi piecus, desmit gadus un vēl senākā pagātnē, tātad nauda noziedzīga, un nevainības prezumpcija šajās lietās nedarbojas.
Zvērinātu advokātu birojs “Rode un Partneri” šobrīd strādā ar 15 lietām dažādās izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijās, kas saistītas ar klientu līdzekļu izcelsmes apšaubīšanu no uzraugošo institūciju puses. Šobrīd trīs aktuālākajās tiek aizstāvētas tieši Ukrainas pilsoņu intereses. Vienā lietā arestēta vērtspapīru tirgū pelnīta nauda, ko brālis uzdāvināja māsai, kura Ukrainas kara pirmajā gadā zaudēja vīru. Otrajā - digitālo drošības risinājumu izgudrotāja pelnīti līdzekļi. Trešajā - kāda ukraiņu lauksaimniecības uzņēmēja nauda, kas šobrīd izmisīgi nepieciešama karā iznīcinātās lauksaimniecība tehnikas un sējmateriāla iegādei. Visās šajās lietās vienojošais elements ir procesa virzītāja faktiskā nevēlēšanās saņemt paskaidrojumus un pierādījumus, faktiskā nevēlēšanās pierādījumus pienācīgi pārbaudīt, liegums iepazīties ar izmeklēšanas materiāliem un pat ar izmeklēšanas izvirzīto pieņēmumu par mantas izcelsmes noziedzīgumu.
Advokāts Oskars Rode “Neatkarīgajai” vairāk pastāstīja par šo pirmo lietu, kur pēc ģimenes piedzīvotās traģēdijas brālis Staņislavs Savčenko dāsni apdāvinājis savu māsu Irinu Jarošenko, lai nauda pelnītu naudu un atraitne ar diviem bērniem bez bēdas varētu dzīvot Latvijā. Pāris gadus pie ieceres strādājot, plāns jau gandrīz izdevās. Nauda tika noguldīta Latvijas bankās, lai apmaiņā saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ģimenes dzīve ritējusi starp Latviju, Ukrainu un Krieviju, kur brālim vēl no pirmskara laikiem bijis iedibināts vērtspapīru bizness. Dažus gadus plāns patiešām strādāja. Līdz brāļa dāvinātajai naudai saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta sacerēto tipoloģiju uzradās aizdomu ēna un līdz ar to arī māsai problēmas ar termiņuzturēšanās atļauju. Konflikts starp divām brokeru kompānijām pārtapa kriminālprocesā, tajā garāmejot pavīdēja Staņislava Savčenko vārds, un Latvijas bankām ar to pietika, lai uzrakstītu ziņojumu, bet tālāko jau paveica Finanšu izlūkošanas dienests un policija. 2020. gadā bagāto ukraiņu nauda tika arestēta. Vairāk nekā pusmiljons eiro. Un arestēti arī vērtspapīri - akcijas un dažādi finanšu instrumenti vēl krietni lielākā vērtībā. Jāuzsver, ka pamatojums, kas izmeklēšanas ieskatā padara šo īpašumu par iespējami noziedzīgā ceļā iegūtu, netiek sniegts. Kā lēmumā par aresta uzlikšanu vērtspapīriem to pamato policijas inspektore un atzīst par pareizu esam tiesnese, “krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un pierādījumu atklāšana šajā izmeklēšanas stadijā var kaitēt pirmstiesas izmeklēšanas norisei”. Nezinot, kas tieši tiek inkriminēts, aizstāvībai faktiski tiek liegta iespēja pierādīt naudas legālo izcelsmi. Taču nule lietā ir noticis būtisks pavērsiens. Advokāts Oskars Rode tiesas lēmumu, ar ko bankā “Signet Bank” arestētajiem klientes finanšu instrumentiem uzlikts arests, apstrīdēja augstākā instancē, un apgabaltiesa lēmusi par labu klientei:
“Tiesas kolēģijas tiesnese uzskata, ka konkrētajā gadījumā aresta uzlikšana finanšu instrumentiem un to izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem atzīstams par nesamērīgu personas tiesību ierobežojumu un ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. panta nosacījumiem un Kriminālprocesa likuma 12. pantam.” Lēmums par arestu atceļams, un spriedums nav pārsūdzams. Advokāts Oskars Rode spriež, ka pēc būtības arī klientes finanšu līdzekļiem sākotnēji uzliktais arests būtu jāatceļ, jo tur pamatojums bija tikpat trūcīgs kā attiecībā uz finanšu instrumentiem. Taču šajā gadījumā pārsūdzības iespējas ierobežo termiņi un likumā ierobežotās iespējas vērsties tiesā.
Kāpēc bagātie ukraiņi būtu pelnījuši līdzjūtību? Nu kaut vai tāpēc, ka Irina Jarošenko ar bērniem Latvijas varas iestāžu pieņemto lēmumu dēļ kādu laiku bija spiesta dzīvot Krievijā, un tur attieksme pret ukraiņiem ir vienkārši briesmīga. Viņi tur ir ienaidnieki. Šobrīd, kā “Neatkarīgajai” stāsta Staņislavs Savčenko, māsa ar bērniem ir saņēmusi Ukrainas kara bēgļa statusu Latvijā, dzīvo viņa paspārnē un turpina cīnīties par atņemto ģimenes labklājību.
Otra ukraiņu lieta, ar ko pašlaik strādā advokāts Oskars Rode, saistīta ar informācijas tehnoloģiju un drošības jomu. Klients ir drošības sistēmu izstrādātājs, izgudrotājs, kura darbība tika augstu novērtēta jau PSRS laikos. Ilgstoši nodarbojies ar dažādu objektu izsekošanas problēmu tehnoloģiskajiem risinājumiem. Acīmredzot šie risinājumi ir labi, jo gadiem ilgi strādājis kā lielas ASV kompānijas Izraēlas meitasuzņēmuma sadarbības partneris. Arī Latvijas valsti pārstāvošās institūcijas bija un ir šī uzņēmuma klientu lokā. Nopelnījis ļoti lielu naudu. Laika posmā no 2005. līdz 2018. gadam - 18 miljonus. Naudu noguldījis bankā “ABLV Bank”. Un tur tā iestrēgusi, jo atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta ieviestajai tipoloģijai līdzekļi atzīti par aizdomīgiem, jo vairākkārt pārskaitīti starp saviem uzņēmumiem vienas bankas robežās. Cēloņsakarība, ka nauda pelna lielāku naudu tur, kur labāki procenti, šajā gadījumā netiek atzīta par pietiekamu pamatojumu, un naudas izcelsmei arī padsmit gadus senā pagātnē tiek prasīti pierādījumi, kurus gan pati izmeklēšana pārbaudīt necenšas. Taču problēma tā, ka joma, kurā klients strādā, un tajā veiktie darījumi ir attiecināmi uz valsts noslēpuma objektu. Drošības sistēmu risinājumi un cilvēku izsekošanas programmas, ko lieto valdības, ir sensitīva informācija. Attiecīgi Izraēlas kompānija atsakās atklāt, kam, kas un kāpēc ticis pārdots. Kara sākumā turīgais ukrainis savā dzimtenē Bučā būvējis sev villu. Krievu okupanti Buču noslaucījuši no zemes virsas. Tagad drošības sistēmu risinājumu izstrādātājs ir emigrējis, apmeties Ukrainas kaimiņvalstī un cīnās par savu uzņēmumu arestētās naudas atgūšanu Latvijā. “Mēs vienkārši nevaram piekrist, ka tiek atņemta godīgi nopelnīta nauda,” klienta pozīciju atstāsta advokāts.
Ukraina ir Eiropas maizes klēts, un šajā lietā Latvijā arestētā nauda ir pelnīta graudkopības biznesā. Uzņēmums milzīgs, par ko liecina, piemēram, tā īpašumā esošie 100 dzelzceļa vagoni. Bizness attīstīts, apvienojot daudzus Ukrainas lauksaimnieku kooperatīvus - zemes platību turētājus. Raža - pamatā kvieši un saulespuķu sēklas - tirgota caur lielajiem treideriem graudu biržās. Apgrozījums milzīgs. Daļa ienākumu noguldīti Latvijas bankā “ABLV Bank”, un Latvijas policija uzlikusi tiem arestu. 35 miljoniem eiro liek pierādīt izcelsmi. Izmeklētājiem tika iesniegti kopumā 30 000 dokumentu. Tad izmeklētāji paziņoja, ka pierādījumi oriģinālvalodā neder - visi dokumenti jāiztulko. Trīs mēnešu laikā tas arī tika izdarīts, kas gan naudas īpašniekam prasīja papildus 30 000 eiro. Tagad policija gaida atbildes no Ukrainas uz tiesiskās palīdzības lūgumiem, bet kaut kad jūlija beigās lieta varētu iet uz tiesu kā process par noziedzīgi iegūtu mantu. Bet tikmēr uzņēmumam arestētā nauda izmisīgi nepieciešama šā gada sējai. Krievu uzlidojumos Izjumas rajonam iznīcināta lauksaimniecības tehnika, uzņēmumu nekustamie īpašumi, sējumi. Nepieciešams pirkt jaunus traktorus, kombainus, sējmateriālu. Uzņēmējs lūdzis atbrīvot no aresta vismaz daļu līdzekļu, taču policija tam nepiekrīt. Nekādas pretimnākšanas, neraugoties uz to, ka cilvēks no Ukrainas, kas objektīvi cieš no Krievijas agresijas.
Kā secina advokāts Oskars Rode, diemžēl arī Latvija ukraiņiem šobrīd nav droša un draudzīga zona un ne ar ko patīkamu tas nebeigsies. Stāstu par arestētiem ārzemnieku līdzekļiem ir daudz, un agri vai vēlu šīs lietas tiks apstrīdētas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un tad jau Latvijas valstij varētu nākties atbildēt par ārzemniekiem nepamatoti, negodīgā procesā, konfiscētajiem līdzekļiem.
