Krievija iebruka Ukrainā arī tviterī

© Neatkarīgā

Dienā, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, sociālajā platformā “Twittter” tika reģistrēti 38 000 jaunu kontu, un tīmekli pārplūdināja melu vēstījumi no četrām Kremļa propagandas vietnēm rt.com, sputniknews.com, ria.ru, un kremlin.ru. Krievija ražo melus milzīgā apjomā visos iespējamajos kanālos, bet tos, kurus nespēj kontrolēt, slēdz ciet. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ tik daudzi cilvēki Krievijā joprojām tic, ka Ukrainā kara nemaz nav. Un daži tam tic arī Latvijā.

Tviterī īstenoto Krievijas propagandas operāciju izpētījusi Indiānas universitātes Sociālo plašsaziņas līdzekļu observatorija sadarbībā ar Milānas Politehnisko universitāti. Pētnieki izveidoja sarakstu ar četrdesmit atslēgas vārdiem angļu, vācu, krievu un ukraiņu valodā, kopumā izpētei savācot vairāk nekā 60 miljonus tvītu, kas izlikti tīmeklī kopš 1. februāra līdz kara otrajai nedēļai. 23. februārī, dienu pirms aktīvās kara fāzes sākšanās, tviterī tika reģistrēti 13 500 jaunu kontu. Savukārt nākamajā dienā, kad Ukrainas robežu šķērsoja Krievijas tanki, tviterī no jauna izveidoti vairāk nekā 38 000 kontu. Tātad teju trīs reizes vairāk. Šajos savstarpēji saistītajos kontos tika ievietots līdzīgs vai pat pilnībā identisks saturs ar prokrievisku propagandu. Kara nav, civiliedzīvotājus slepkavo ukraiņu nacisti, Krievija ir apdraudēta. Paralēli plūdināti tvīti, kas pirmšķietami bija Ukrainas pusi atbalstoši, taču tie saturēja kriptovalūtu blēdības, saites uz neeksistējošām vietnēm un dažādu veidu surogātpastu. Vēl viena masīva kampaņa kara pirmajā nedēļā nākusi no Ukrainas puses ar prasību slēgt Ukrainas debesis, bet tajā pamatā piedalījās īsti tvitera lietotāji ar īstiem kontiem.

Cīņa par sabiedrisko domu

Sociālie mediji ir mūsdienu kara sastāvdaļa, tie ir nozīmīgs rīks manipulācijā ar sabiedrisko domu. Sabiedrības atbalsts karā ir izšķiroši nozīmīgs abās frontes pusēs. Kā secina pētnieki - brīdī, kad sabiedrības uzmanība ir fokusēta uz traģisko karu Ukrainā, daži saskata iespēju izmantot sociālos medijus, lai izplatītu propagandu un nodarbotos ar prastu krāpniecību internetā. Plašāk par tviterī notiekošo karadarbību var lasīt pētījumā “Aizdomīgas aktivitātes tviterī saistībā ar Krievijas invāziju Ukrainā”: “Suspicious Twitter Activity around the Russian Invasion of Ukraine”.

Krievija melo teju neticamos apjomos, bet vēl neticamāka ir krievu ticība Kremļa propagandai. Kara nav - ir specoperācija, Bučas slaktiņu sarīkoja paši ukraiņi. Ticība tik brutāliem meliem skaidrojama ar informācijas blokādi, kas tiek īstenota Krievijā. Tomēr daļa Krievijas sabiedrības cenšas piekļūt arī ziņām aiz dzelzs priekškara.

Kā piekļūt patiesībai

Globālā datu izpētes kompānija “Statista” vēsta, ka vēl februāra sākumā Krievijā visvairāk lejupielādētās lietotnes bija “Persona”, “Zoom” un “AliExpress”. Tātad dzīve parastā. Bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojušajām sankcijām, izstumšanas un cenzūras cilvēki visvairāk lejuplādē VPN programmas, kas ļauj pieslēgties internetam caur starpniekserveriem citās valstīs un apiet informācijas blokādi. Piemēram, 15. martā “Apple App Store” un “Google Play Store” top 8 lejuplādēto lietotņu sarakstā Krievijā dominē VPN pakalpojumu sniedzēji un šifrētais ziņojumapmaiņas pakalpojums “Telegram”. Tikmēr Ukrainā šajā pašā dienā visvairāk lejuplādētā programma bija “Air Alarm”. Lietotne, kas atskaņo brīdinājumu par aviokatastrofu, ķīmisku uzbrukumu, tehnoloģisku katastrofu un cita veida civilās aizsardzības trauksmi. Tāda ir kara realitāte - vienā pusē meli, otrā šausmas. Un Krievija propagandai un meliem tērē miljardus.

Kā vienā no savām uzrunām sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: “Laikam neviens cits pasaulē nav iztērējis tādus milzu līdzekļus meliem. Bet viņi nav ņēmuši vērā vienu lietu. Kur melu ceļš ir jābruģē ar naudu, tur rezultāts nav garantēts. Patiesības ceļš ir sarežģīts, bet patiesība pati bruģē sev ceļu.”

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais