Vienlaikus ar bēgļu straumi no Ukrainas pieaugusi vēl cita plūsma – Latvijā lielākā skaitā ierodas Krievijas Federācijas valstspiederīgie, un viņu iemesli ir dažādi. Vieni patiešām bēg no Putina režīma, jo tur kara kritiķi tiek bargi sodīti. Otriem aptrūcies omāru, mikroshēmu un citu pirmskara dzīves labumu. Trešie vēlas iekļūt, lai Latvijā būtu Krievija.
Ne katrs, kas šobrīd uzdodas par sīvu Kremļa režīma kritiķi, tāds bijis pirms ierašanās Latvijā. Robežšķirtne ir 24., 25., 26. februāris. Ja cilvēks nav skaidri paudis savu nostāju, nav nosodījis karu, Latvijas vīzu viņš nesaņems. Dienesti viņu atsijās. Taču Latvijā pašlaik ierodas ne tikai tie Krievijas pilsoņi, kuriem iebraukšanai Latvijas Republikā jāsaņem atļauja, bet arī tādi, kuriem jau ir termiņuzturēšanās atļaujas vai kuru laulātie ir Latvijas pilsoņi. Kamēr robežas ir vaļā, šo Krievijas pavalstnieku kontrole ir apgrūtināta. Ar to nodarbojas Valsts drošības dienests.
Kopš kara sākuma Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir izsniegtas aptuveni 200 humānās vīzas - inteliģences pārstāvjiem, zinātniekiem, žurnālistiem - cilvēkiem, kuriem Krievijā draud vajāšana. Tomēr katram, kas piesakās esam Kremļa vajāts, Latvijas vīza netiek dota. Ja cilvēks kļuvis par Putina opozicionāru tikai tāpēc, ka viņam aptrūcies garneļu, viņš vīzu nesaņems. Ja vien nebūs precēts ar Latvijas pilsoni. Tiem Krievijas pavalstniekiem, kuri ierodas Latvijā kopā ar saviem laulātajiem draugiem, Latvijas pilsoņiem, kopš kara sākuma izsniegtas aptuveni 300 vīzas. Protams, arī šo cilvēku motivācija ir pētīšanas vērta - ko viņi darīja Krievijā un ko grib Latvijā. Mīlestība būtu viens. Pamukšana no ekonomiskajām sankcijām - pavisam kas cits.
Daudz vairāk ir to Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu, kuriem vīza nemaz nav vajadzīga, jo viņiem Latvijā pieder īpašums. Gadiem ilgi Latvijā darbojās termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības programma, kas Krievijas pavalstniekiem ļāva ilgstoši uzturēties Eiropas Savienībā apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, noguldījumiem Latvijas bankās vai Latvijas uzņēmumu pārpirkšanu.
Īpašuma iegāde bija vienkāršākā forma - TUA saņemšanai pietika ar lauku īpašumu 50 000 latu vērtībā. Šobrīd “zelta vīzu” tirdzniecība ir apturēta, taču tie, kam tās izsniegtas, Latvijā joprojām ir tiesīgi uzturēties. Saeima Imigrācijas likuma grozījumos iekļāvusi normu, kas pieļauj TUA anulēšanu, ja ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, sniedzis jebkāda veida atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti un neatkarību. Taču problēma tāda, ka šo personu ierašanos un uzturēšanos Latvijas teritorijā ir sarežģīti izkontrolēt. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz 5. aprīli derīgas uzturēšanās atļaujas ir 50 154 Krievijas pilsoņiem. Un te svarīga piebilde: “Interpretējot datus, jāņem vērā, ka izsniegts dokuments ar derīgu termiņu nenozīmē, ka persona fiziski šobrīd atrodas Latvijā. Tāpat jāņem vērā, ka šie dokumenti tiek izsniegti uz dažādiem termiņiem, tas nozīmē, ka lielākā daļa no tiem ir izsniegti iepriekšējos gados. Atsevišķi dati pa mēnešiem netiek izdalīti.” Tātad tendence, kā Krievijas pilsoņu plūsmu ietekmējis karš, nav apzināta.
Netieši to, ka Krievijas pavalstnieki pastiprināti ierodas Latvijā, apliecina novērojumi nekustamā īpašuma nomas tirgū. No “zelta vīzu” īpašnieku dzīvokļiem tiek izlikti nomnieki, un īpašnieki ierodas paši tos apdzīvot. Rīgas ielās pieaudzis arī automašīnu skaits ar Krievijas numuriem. Tas, protams, ir subjektīvs rādītājs, tomēr tendence ir acīmredzama. Iepriekš šie dzīvokļi un mājas tika pirkti tikai kā naudas izvietošanas veids. Krievijas pilsoņi īpašumu Rīgā vai Jūrmalā pieturēja vai iznomāja, bet paši devās uz Francijas zelta krastu vai kādām citām smalkām vietām. Tagad viņi par drošāku uzskata ierasties Latvijā. Vai tas ir droši Latvijai, tas jau ir cits jautājums. Valsts drošības dienests informē, ka tā dēvētajā Latvijas melnajā sarakstā kopš 24. februāra iekļauti deviņi Krievijas un seši Baltkrievijas pilsoņi, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Viņiem ieceļošana Latvijas Republikā ir liegta. Dienesta rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Valsts drošības dienests apstiprina, ka pašlaik īpašu uzmanību pievērš Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā iepriekš piešķirta vīza vai uzturēšanās atļauja, un turpina iespējamo risku izvērtēšanu par vēl desmitiem dienesta redzeslokā esošu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu. Pilnā apjomā Valsts drošības dienesta sniegtais skaidrojums lasāms ŠEIT.
Vēl pieminēšanas vērts ir risks, par ko pagaidām publiski maz runāts. To pavērs topošais Civilās savienības likums. Jāatgādina, ka tā iniciatore ir Tieslietu ministrija, un likumprojekts izstrādāts, atbildot uz LGBT kopienas pieprasījumu atļaut laulības viena dzimuma personu starpā, ko aizliedz Satversme. Civilās savienības institūts ļaus reģistrēt partnerattiecības, iztiekot bez oficiālas salaulāšanās, un ar šo nosaukumu faktiski legalizēs viendzimuma laulības. Bet vienlaikus kara kontekstā tas dos iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem slēgt civilās savienības līgumus ar Latvijas valstspiederīgajiem un tādā veidā iegūt legālu pamatu iekļūšanai Latvijas teritorijā. Fiktīvai laulībai vajadzīgi fiktīvi liecinieki, jāizpilda dažādi pienākumi, bet te pietiks ar notāra apzīmogotu līgumu. Tādējādi civilās savienības institūts var radīt līdzīgu risku Latvijas valsts drošībai kā apturētā “zelta vīzu” programma.
