Gandrīz 40 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi baidās no novecošanas, bet vēl vairāk iedzīvotāju ir saskārušies ar diskrimināciju sava vecuma dēļ. Visbiežāk ar diskrimināciju sava vecuma dēļ cilvēki sastapušies tieši darbavietā.
Sociālās kampaņas par novecošanos un mūsu attieksmi pret to ietvaros veiktā pētījumā secināts, no kā Latvijas iedzīvotājiem bijis jāatsakās sava vecuma dēļ. Tā ir ne tikai karjera un izglītība, bet arī attiecības un draugi.
Uzņēmums “Tele2” ar sociālās kampaņas palīdzību vērš Latvijas iedzīvotāju uzmanību eidžismam un tam, kā aizspriedumi par vecumu ierobežo katru individuāli un attiecības ar citiem. Tiesībsarga birojā skaidro, ka eidžisms ir veids, kādā mēs domājam, jūtam un rīkojamies attiecībā pret vecumu un novecošanu. Izjūtu līmenī tie ir aizspriedumi, bet domāšanas līmenī tie ir stereotipi attiecībā pret to, kas ir vecums, kā cilvēkam jādzīvo, sasniedzot noteiktu gadu skaitu, uz ko viņam ir vai nav tiesības. Rīcības līmenī eidžisms varētu izpausties kā diskriminācija.
Aptaujas, ko veica “Tele2” un “Norstat”, dati ataino Latvijas iedzīvotāju sajūtas par novecošanos. 40 procenti aptaujāto atzinuši, ka viņi baidās no novecošanās, un izteikti šīs bailes izjūt tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Taču arī cilvēki pensijas vecumā baidās novecot - to apliecinājusi vismaz trešā daļa cilvēku vecumā virs 60 gadiem.
Interesants fakts ir arī tāds, ka vīrieši biežāk nekā sievietes atzinuši savas bailes novecot.
Vienlaikus vairāk nekā puse (64 procenti) iedzīvotāju norāda, ka viņi jūtas jaunāki nekā patiesībā. Un uz jautājumu, kas palīdz justies jaunam, 52 procenti aptaujāto atklāj, ka jauniem viņiem palīdz justies modernās tehnoloģijas un to lietošana, 48 procentiem socializēšanās un tikšanās ar draugiem, 44 procentiem mācīšanās un jaunu lietu apguve, bet 43 procentiem - veselīgs dzīvesveids.
Puse aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma. Ceturtā daļa aptaujāto tam gan nepiekrīt, bet tikpat cilvēku atzīst, ka viņi nezina, vai šāda diskriminācija ir, jo, iespējams, nav saskārušies vai nav dzirdējuši par šādas diskriminācijas gadījumiem. Tajā pašā laikā tie, kuri ir saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk izjutuši darbavietā - un tie ir 74 procenti iedzīvotāju. Otra vieta, kur visvairāk cilvēki saskaras ar diskrimināciju vecuma dēļ, ir sociālie tīkli.
36 procenti aptaujāto ir atteikušies no kaut kā vecuma dēļ, un visbiežāk tās ir bijušas izklaides (54 procenti). Taču vecuma dēļ nācies atteikties arī no karjeras un izglītības. Piektā daļa cilvēku vecumā no 60 līdz 74 gadiem vecuma dēļ ir atteikušies no attiecībām un mīlestības, kā arī no hobijiem (16 procenti). Par laimi, tikai pavisam nedaudziem cilvēkiem ir nācies vecuma dēļ atteikties no draugiem.
Vecums, sākot no 50 gadiem, lielākjaai daļai aptaujāto ir bijis tie gadi, kad cilvēki atteikušies no saviem sapņiem. Tomēr tikpat liela daļa cilvēku šajā vecumā un arī pensijas gados norāda, ka dzīvē vispār nekad nav sapņojuši un nekādus sapņus nav izvirzījuši. Un uz jautājumu, kas kavē realizēt savu sapni, lielākā daļa nesaka: gadu skaits. Biežākais iemesls ir naudas trūkums, kam seko slinkums, bailes, ka neizdosies, un neziņa, ar ko sākt.
“Mūsdienās mēs vadāmies pēc stereotipiskiem priekšstatiem par to, kas ir vecums un kas ir jaunība, lai gan šīs vecuma robežas ir nobīdījušās - atbilstoši jaunākajam Pasaules veselības organizācijas paaudžu dalījumam par jauniem un sociāli rīcībspējīgiem mūsdienās tiek uzskatīti ļaudis līdz 65 gadu vecumam,” aptaujas rezultātus komentē Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene.
“Mēs dzīvojam ilgāk - apmēram 80 līdz 90 gadus, sociālās konstrukcijas, kas saistās ar vecumu, ir mainījušās, bet sabiedrības priekšstati par to, kurš ir jauns un kurš ir vecs, vēl joprojām saistās ar dzīvi, kas ilgst 60 līdz 70 gadus.
Tas rada dažādus stereotipus, piemēram, par to, kad cilvēkam vajadzētu precēties, kad vajadzētu mācīties vai mainīt profesiju.” Profesore norāda, ka vecums mūsdienās tiek uztverts kā kaut kas nosodāms, tādēļ arī cilvēki no tā baidās un tiek investēti milzīgi līdzekļi, lai cilvēki izskatītos un justos jauni.
Aptaujas dati liecina, ka gandrīz 15 procenti Latvijas iedzīvotāju ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti. “Bailes no novecošanās var mazināt, ja spējam nošķirt bioloģisko vecumu kā gadu skaitu no sociālās konstrukcijas - vecums. Galvenais jautājums, kas būtu jāuzdod jebkurā vecumā, skan tā: vai dzīve, kuru tu dzīvo, ir tava? Un šajā gadījumā jautājums par novecošanu nav svarīgs,” uzsver Zanda Rubene.
