Valsts kontrole, aktualizējot pēdējos gados veikto revīziju rezultātus labklājības nozarē, secinājusi, ka vismaz divas trešdaļas ieteikumu un priekšlikumu nav ņemti vērā un ieviesti dzīvē. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem, kura ieviešana nekādi nevirzās uz priekšu, ir izdienas pensiju politikas pārskatīšana.
“Ar tehniska rakstura ieteikumiem labklājības nozarē sokas labāk, bet tik raiti nerit tie uzdevumi, kur ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas vai reformas,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.
Valsts kontrole pēdējo gadu laikā veikusi vairākas revīzijas sociālajā jomā, piemēram, par sociālās iekļaušanas politiku un nabadzības mazināšanu, par bērnu tiesībām izaugt ģimenē, par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību un, protams, par situāciju pensiju jomā, īpaši uzsverot izdienas pensijas. Lai arī ir jomas, kur ir zināms progress, labklājības jomā ir kavēti priekšlikumu ieviešanas termiņi un arī ieteikumu neievērošana, secinājusi Valsts kontrole. Kopumā Labklājības ministrijai ir sniegti 89 ieteikumi un 11 priekšlikumi. Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa norāda, ka tikai viena trešdaļa no ieteikumiem ir ņemti vērā un ieviesti, taču tajā pašā laikā viņa piebilst, ka “tas nenozīmē, ka divas trešdaļas ieteikumu būtu ignorēti un pilnībā nepildīti”. “Tur varētu būt arī situācija, ka ieteikumu ieviešana vēl turpinās,” precizē speciāliste.
Tomēr ir daži ieteikumi un priekšlikumi, kuri ir kavēti vai nav ņemti vērā un kur nav objektīvu iemeslu, kāpēc Labklājības ministrija to nedara. “Iemesls kavējumiem var būt gan iestādes neizdarība, bet tikpat iespējams, ka tur ir politiskās gribas vai sadarbības trūkums,” saka Maija Āboliņa.
“Ar tehniska rakstura ieteikumiem labklājības nozarē sokas labāk, bet tik raiti nerit tie uzdevumi, kur ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas vai reformas.”
Viena no nozīmīgākajām revīzijām, ko veica Valsts kontrole, bija par valstī īstenoto sociālās iekļaušanas politiku. Revidenti centās atbildēt uz jautājumu - vai šī politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā? Revīzijas secinājumi nebija pozitīvi. Revidenti secināja, ka nedarbojas koordinēta sistēma, lai mēs varētu apgalvot, ka sociālās iekļaušanas politika būtu efektīva un produktīva. “Šodien vajadzētu būt ieviestiem 12 ieteikumiem un četriem priekšlikumiem, tomēr ieviesti ir tikai trīs ieteikumi un viens priekšlikums,” stāsta Maija Āboliņa. Kā ieviestos pasākumus viņa nosauc vienoto dzīvokļa pabalsta regulējumu, jo tagad šis pabalsts ir kļuvis par vienu no pamata sociālās palīdzības pabalstu veidiem. Tas ir svarīgi, jo revīzijas laikā tika konstatēts, ka vairākās pašvaldībās šo pabalstu nepiešķīra pat visām trūcīgām ģimenēm, lai gan, kā zināms, mājokļa pabalsts ir viens no pamata pabalstiem, uz ko iedzīvotājiem ir tiesības, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības. Pēc Valsts kontroles ieteikuma ir ieviests arī vienots maznodrošinātas mājsaimniecības ietvars, jo līdz šim tādi bija vismaz divi.
Tomēr, neraugoties uz paveikto, vairāki būtiski ieteikumi nav īstenoti. “Lai veidotu politiku sociālajā jomā, ir nepieciešami dati, taču joprojām valsts un Labklājības ministrijas rīcībā nav visu datu un informācijas par pabalstiem, atvieglojumiem un sociālajiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem ir pieejami pašvaldību līmenī,” stāsta Maija Āboliņa. Viņa uzsver, ka iedzīvotāji ir nevienlīdzīgā situācijā, jo sociālā palīdzība nav pieejama visiem līdzvērtīga un vienotā veidā, bet gan tā ir atkarīga no tā, kur cilvēks deklarējis savu dzīves vietu.
“Labklājības ministrija kā argumentu, kāpēc nevar ieviest ieteikumu par datu sistēmu, minēja to, ka nepieciešama datu sistēma kā ārpakalpojums, kam attiecīgi vajadzīgs papildu finansējums, taču revidenti konstatēja, ka jau tagad pašvaldību rīcībā ir atbilstoša programma un tās funkcionalitāte pieļauj datu apkopošanu par šiem pabalstiem,” stāstīja Maija Āboliņa. Ir pašvaldības, kuras datus ievada, ir tādas, kuras to nedara, bet ir vienkārši tas jāsāk darīt visas valsts līmenī, panākot vienošanos ar pašvaldībām. “Mēs gaidām, ka likumā tiks nostiprināta obligāta prasība apkopot datus,” uzsvēra speciāliste.
“Ņemot vērā šo datu jautājumu, mēs nonākam pie otrā būtiskā jautājuma, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu atbalsta grozu, veicot valsts un pašvaldību sociālā atbalsta izvērtējumu,” skaidro Valsts kontrolē. Šīs revīzijas ietvaros sociālās palīdzības sistēma pat ieguvusi nosaukumu “pabalstu haoss”, jo ir virkne pabalstu, kurus maksā “vienkārši tāpat”, proti, neskatoties, vai sociālā palīdzība konkrētajā situācijā vispār ir nepieciešama, piemēram, svētku pabalsti. No Valsts kontroles secinājumiem izriet, ka sociālās palīdzības sistēma ir jāsakārto, īpaši tādēļ, ka tam visam ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi.
Saturiski un finansiāli ļoti nozīmīga revīzija bija saistīta ar pensijām. Par to “Neatkarīgā” rakstījusi vairākkārt, un nu arī Valsts kontrole par to atgādina vēlreiz. Valsts kontrole vērtēja pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Maija Āboliņa norāda, ka vairāku ieteikumu īstenošanas termiņš vēl tikai sekos nākamgad, taču atsevišķiem priekšlikumiem jau bija jābūt izpildītiem. Pēc šīs revīzijas tika pārskatīta pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas maksa, un, kā uzsver Maija Āboliņa, tā rezultātā kopš 2018. gada kopējais ieguvums iedzīvotājiem ir vismaz 72,4 miljoni eiro.
“Valsts kontrole ieteica izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu jeb drošības spilvenu, lai nākotnē, kad pensionāru īpatsvars attiecībā pret strādājošajiem palielinātos, varētu nodrošināt pensiju izmaksu, jo pašlaik budžetā uzkrājas līdzekļi, bet nav nekādu nosacījumu, kam, cik daudz to var izmantot,” stāsta Maija Āboliņa. Negatīvas sekas varētu radīt sabiedrības un politiskais spiediens šo uzkrājumu ātri iztērēt. Arī par otru būtisku jautājumu - izdienas pensijām - konkrēta risinājuma nav. Ir tikai darba grupas, diskusijas, kur, no vienas puses, ir vēlme un spiediens ieviest jaunas izdienas pensijas, bet no otras - sistēmu reformēt. Valsts kontrole vēlreiz aktualizēja izdienas pensiju problemātiku - neskaidra, sadrumstalota sistēma, kas rada privilēģijas noteiktu nozaru darbiniekiem, un solīja šim jautājumiem vēlreiz pievērsties pēc pusgada, sagaidot risinājumus no Labklājības ministrijas.
