Jurists Alvis Pīlāgs, kurš specializējas konsultāciju sniegšanā Krievijas pilsoņiem Latvijā, tostarp sadarbojoties ar Krievijas Federācijas vēstniecību, uzvarējis Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Viņa prasība daļēji apmierināta pēc tiesāšanās 14 gadu garumā, un vēl divas prasības esot skatīšanā.
Stāsts ir ar visai garu bārdu. 2008. gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica toreizējā izmeklētāja Jura Juraša izdomātu operatīvo eksperimentu, kas bija saistīts ar skaidras naudas pārvadājumu no Igaunijas uz Latviju. Eksperimenta rezultātā notika divu Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku aizturēšana, un viens no šiem darbiniekiem bija Alvis Pīlāgs.
KNAB uzskatīja, ka abas Finanšu policijas amatpersonas sniegušas atbalstu noziedzīgām darbībām, it kā pieņēmušas kukuli, lai kāda persona, apejot nodokļus, no uzņēmumiem varētu izņemt skaidru naudu. Mūsdienās to sauc par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aģentūra LETA toreizējos notikumus apraksta šādi: “Amatpersonas nevis atklājušas plānotās noziedzīgās darbības, bet gan atvieglojušas kādai personai to īstenošanu un gādājušas, lai VID un FPP būtu grūtāk šīs noziedzīgās darbības konstatēt un atklāt.” Faktiski tie bija visīstākie “mentu kari”, kur vieni grib iegāzt otrus, un ar reālu cīņu pret noziedzību tam bija otršķirīga saistība. Bet varbūt vispār - nekāda. Protams, darbs valsts maizē līdz ar šā eksperimenta noslēgšanos Pīlāgam par sliktu beidzās, un sākās gadiem ilga tiesāšanās ar mainīgām sekmēm. Piespriesto trīs ar pusi gadu cietumsodu viņš tā arī netika izcietis. “Es neatzīstu vainu un nu jau 14 gadu garumā cīnos par savu taisnību,” “Neatkarīgajai” saka Alvis Pīlāgs. Lietā tika konstatētas provokācijas, operatīvās darbības likuma pārkāpumi, aģentu un liecinieku ietekmēšana. Augstāka tiesu instance lietu sūtīja atkal uz zemāku. Galu galā izietas visas tiesu instances Latvijā un, tagad arī saņemts pirmais spriedums Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pīlāga pirmā uzvarētā Eiropas lieta ar kriminālprocesu saistīta pakārtoti. 2009. gada maijā KNAB no kriminālprocesa izdalīja materiālus, uzsākot atsevišķu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar valsts amatpersonas amata savienošanas nosacījumu neievērošanu, un piemēroja naudassodu 65 latu apmērā. Tagadējā naudā nepilni 93 eiro. Un tagad Eiropas Cilvēktiesību tiesa deviņus gadus pēc iesnieguma saņemšanas ir pateikusi, ka Alvim Pīlāgam 65 lati uzrēķināti prettiesiski.
Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejams paziņojums “Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā Pīlāgs pret Latviju”. Lūk, tiesas svarīgākais secinājums:
“Tiesa secināja, ka Latvijas tiesas administratīvā pārkāpuma tiesvedības ietvaros nebija veikušas vispārēju un detalizētu analīzi par operatīvās darbības iemesliem, tiesībsargājošo iestāžu iesaistes apjomu un iespējamo iesniedzēja uzkūdīšanu, kas savukārt negatīvi iespaidoja iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu.” Prasītos gandrīz 33 tūkstošus eiro kā kompensāciju par kaitējumu un ciešanām tiesa Pīlāgam tomēr nepielēma. Latvijas valstij nāksies maksāt tikai 1000 eiro, jo “pārkāpuma konstatēšana pati par sevi ir taisnīgs atlīdzinājums par viņam radīto kaitējumu”. Un tas tā patiešām ir, jo priekšā ir vēl divas lietas ar nosaukumu “Pīlāgs pret Latviju”, un tajās Eiropas Cilvēktiesību tiesai jau būs gatava argumentācija no iepriekšējās lietas par nieka 65 latiem.
