Valsts operatīvā medicīniskā komisija atcēlusi ārkārtas situāciju medicīnā, jo saslimstība ar Covid-19 turpina samazināties un arvien mazāk Covid-19 pacientu nonāk slimnīcās.
Šim lēmumam būs gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Samazināsies mediķu darba noslodze ar Covid-19 pacientiem, un tāpēc ir cerība, ka tas ļaus atjaunot vismaz iepriekšējā līmenī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Savukārt sliktā ziņa vismaz mediķiem ir tā, ka tiks atceltas Covid-19 piemaksas, kas pandēmijas laikā veido būtisku atalgojuma daļu.
Turpinot samazināties kopējai saslimstībai ar Covid-19, tostarp pacientu skaitam, kam nepieciešama ārstēšana slimnīcā, no aprīļa tiek atcelta ārkārtas medicīniskā situācija, kas bija izsludināta kopš pagājušā gada 7. oktobra. Šāds lēmums pieņemts Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē. Ārkārtas situācija medicīnā ilga pusgadu.
Epidemioloģiskie dati liecina, ka pašlaik turpinās saslimstības ar Covid-19 samazināšanās visās iedzīvotāju vecuma grupās un saslimstības līmenis Latvijā ir nedaudz zemāks par Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni. Tāpat turpinās pakāpenisks Covid-19 slimnieku skaita samazinājums slimnīcās. Pašlaik nav novērojami stacionāro ārstniecības pakalpojumu ierobežojumi. Lēmumu atcelt ārkārtas situāciju “Neatkarīgajai” skaidro Veselības ministrijā.
“Ņemot vērā, ka nav prognozējamu draudu un aktuālu pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd būtu resursu trūkums medicīniskās palīdzības sniegšanai, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas locekļi lēma par ārkārtas medicīniskās situācijas atcelšanu un pāreju uz gatavības režīmu no 1. aprīļa,” sacīja veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Tas nozīmē, ka pilnībā medicīnā “atslābt” tomēr nevar un, tā kā Covid-19 kā drauds sabiedrības veselībai nav izzudis, veselības aprūpes sistēmai arvien jābūt gatavai reaģēt uz saslimstības pacēlumu. Prognozes par iespējamo nākamo vilni pagaidām ir neskaidras, bet vairāki eksperti norādījuši, ka tas varētu notikt rudenī.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka no aprīļa tiek atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidē, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks, piemēram, veselības aprūpes iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Covid-19 pandēmijas laikā un īpaši ārkārtas situācijas laikā mediķi, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī citu profesiju pārstāvji, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē, saņēma papildu samaksu par darbu piemaksu veidā. To valdība finansēja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Samazinoties Covid-19 pacientu skaitam un atceļot ārkārtas situāciju, vairs nebūs tiesiska pamata maksāt Covid-19 piemaksas, kuras veidoja pietiekami lielu atalgojuma sadaļu. Mediķi par to ir neapmierināti, jo jāatgriežas pie iepriekšējās darba samaksas, tāpēc nozarē tiek prognozēts, ka pēc Covid-19 laika daudzi medicīnu pametīs, īpaši darbu līdz šim mazāk apmaksātās jomās, piemēram, uzņemšanas nodaļās.
Pagaidām valdība vienojusies vēl turpināt piemaksas maksāt. Valdību veidojošo partiju koalīcija šonedēļ vienojās, ka piemaksas medicīnas personālam par darbu ar Covid-19 pacientiem maksās arī šā gada otrajā ceturksnī. Piemaksas gan būšot mazākas, ņemot vērā sarūkošo Covid-19 pacientu skaitu.
