Latvijā iegūstamie dati par Covid-19 iekļaujas briesmu stāstos, ka slimība izdomāta speciāli veco cilvēku iznīdēšanai.
Pensionāri tik tiešām ir Latvijas budžeta bieds. To apliecina daži vienkārši salīdzinājumi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākā atskaite par šā gada gada janvāri rāda, ka tā izmaksājusi vecuma pensijas 436 590 cilvēkiem. Turpat norādīts vidējais pensijas apmērs 432,73 eiro. Tādējādi 436 590x432,73=188 925 590 eiro - praktiski 190 miljoni eiro. Simtiem tūkstošu saņēmēju ir arī ģimenes valsts pabalstam, kur identiska aritmētiska darbība - 350 315 saņēmēji vidēji pa 48,93 eiro prasījusi no valsts 17 140 912 eiro, t.i., pa kārtu mazāku naudas summu. Ja stāsts par slimību, tad jāpiemin arī slimības pabalsti strādājošajiem par to, ka viņi pārnēsā infekciju tās mērķauditorijai, t.i., pensionāriem. Slimības pabalstu budžeta janvārī bijis 64 937x518,39=33 663 691 eiro.
VSAA valsts vārdā veikto sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas maksājumu veidu skaits sasniedz četrus desmitus, bet valsts sociālo izdevumu līmeni diktē saistības, kādas valsts uzņēmusies pret vecajiem cilvēkiem. Turklāt viņiem ir prioritāte arī vairāku citu valsts un tāpat pašvaldību palīdzības veidu saņemšanā. Te netiek teikts, ka valsts cerētu uz pensionāru skaita sarukuma rēķina samazināt sociālo izdevumu absolūto apjomu. Jautājums ir tāds, kādā mērā pensiju saņēmēju skaita samazinājums varētu transformēties pensiju u.tml. maksājumu apjomu palielināšanā. Šāda pārvērtība nav lineāra un oficiāli nevar tikt formulēta tā, kā šajā reizē. Te tikai par to, vai pensionāru skaita samazināšanās pēdējos divos kovidgados atšķiras no pensionāru skaita samazināšanās pēdējos divdesmit un vairāk gados. Ja šāds samazinājums tiešām paātrinātos un atbrīvotu pensionāriem rezervētos finanšu resursus, tad noteikti atradīsies speciālisti naudas pārdalīšanā, izmantojot sociāli labskanīgus formulējumus.
Vecuma pensionāru kopskaits Latvijā tik tiešām samazinās līdz ar iedzīvotāju kopskaita samazināšanos. VSAA publiski eksponētā datu rinda sākas ar 2001. gada janvāri, kad vecuma pensijas izmaksātas 512 787 cilvēkiem. 2022. gada janvārī no viņiem bija 436 590 cilvēki. Protams, ka nomiruši 21 gada laikā bija vairāki simti tūkstošu 2001. gada pensionāru, bet viņu vietā nākuši sākotnēji jaunākie cilvēki. Šādā paaudžu nomaiņas kārtībā vecuma pensionāru skaits sadilis par 76 197 cilvēkiem, kam atbilst -3628 cilvēki caurmērā gadā 21 gada garumā. Tajā skaitā pēdējie divi gadi ir kovidgadi, kas tiešām atšķiras ar pamanāmi augstāku mirstības intensitāti. Šomēnes apritējuši divi gadi, kopš 2020. gada 2. martā Latvijā diagnosticēts pirmais Covid-19 gadījums. Vēl tikai dažas dienas atlikušas līdz 3. aprīlim, kad tāda pati jubileja būs pirmajam nāves gadījumam. Toreiz nomirusi 99 gadus veca sieviete, ļoti uzskatāmi atklājot slimības mērķgrupu.
Attiecībā uz pensionāru kopskaitu Covid-19 iespaids Latvijā tāds, ka 2020. gada janvārī vēl bez nekādas kovidietekmes viņu bijis 449 338. Tas nozīmē, ka par 12 768 cilvēkiem vairāk nekā šā gada janvārī. Viņu skaita samazināšanās vidējais ātrums 12 768/2 tādējādi izrādās 6374 cilvēki gadā, kas divkārt pārsniedz pensionāra skaita samazināšanās tempu vidēji 21 gada laikā.
Pa īstam Covid-19 ieskrējies pagājušajā gadā, kad pensionāru skaita samazinājums pret aizpagājušo gadu pietuvojies jau astoņiem tūkstošiem (7897) cilvēku. Slimojošo un mirušo skaits audzis proporcionāli pret šo slimību vakcionēto skaitam.
Šeit uzrādītais pensionāru skaita samazinājums Latvijā kovidgados nenozīmē, ka Covid-19 nosedz visu to nāvju daudzumu, ar kuriem kovidgadi atšķirtas no iepriekšējiem gadiem. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) uzturētā kovidstatistikā vakar, 28. martā Latvijā fiksēti 5 560 ar Covid-19 miruši cilvēki. Šis skaitlis daudz mazāks par pensionāru skaita samazinājumu. Pirmkārt, tas ir mirušo kopskaits nevis vienā, bet divos gados kopš 2020. gada 2. aprīļa. Otrkārt, tie ir mirušie visās vecuma grupās, no kurām bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem devuši divus nāves gadījumus.
Sākot praktiski no nulles mirstības bērniem un jauniešiem un ļoti nelielas mirstības cilvēkiem spēka gados, tālāk mirstība jau pieaug lēcienveidīgi:
Ar Covid-19 mirušo skaits nenosedz ne pensionāru, ne vispār Latvijas iedzīvotāju mirstības pieaugumu no 28 854 cilvēkiem 2020. gadā līdz 34 142 cilvēkiem 2021. gadā. Šeit pieaugums par 5 288 nāvēm viena gada laikā, kamēr kovidstatistikā iekļauts tikai mazliet vairāk mirušo divu gadu laikā. Jau 2020. gadā mirstība bija augstāka nekā 2019. gadā, lai gan +1 135 mirušie izraisīja pavisam pretēju jautājumu, kāpēc par nāvējošu izsludinātais Coivid-19 nāvju statistikā atspoguļojas tik vāji. Izskaidrot šādas neatbilstības iespējams tā, ka daudz nāvējošāka par Covid-19 ir kovidjezgas aizsegā notikusī atkāpšanās no Latvijā iepriekš sasniegtajiem slimību agrīnās atklāšanas un ārstēšanas standartiem. Uz gados vecāku cilvēku ārstēšanu t.i., neārstēšanu šī jezga droši vien atstājusi spēcīgāku iespaidu, jo viņiem mediķu palīdzība vajadzīga caurmērā biežāk nekā jaunākiem cilvēkiem. Tādas manipulācijas veselības aizsardzības sistēmā bija veikt vieglāk, nekā vārda burtiskā nozīmē izveidot vīrusu, kas spētu atpazīt un nonāvēt vecus cilvēkus.
