Pēdējos gados vairākas pasaules valstis plāno spert radikālus soļus smēķēšanas ierobežošanā, piemēram, Lielbritānija paziņojusi, ka līdz 2030. gadam kļūs par valsti bez dūmiem, savukārt Jaunzēlande no 2025. gada aizliegs pārdot cigaretes cilvēkiem, kas dzimuši pēc 2004. gada. Šādam solim pievienojusies arī Malaizija. Par līdzīgiem aizliegumiem diskutē arī Latvijā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā vairākkārt ir spriests par grozījumiem Tabakas aprites likumā, taču līdz kopsaucējam nav nonākts. Iesniegšanai Saeimā izskatīšanai ir sagatavoti likuma grozījumi Tabakas likumā, kuru galvenais mērķis ir bērnus un jauniešus atturēt no smēķēšanas uzsākšanas un veicināt smēķēšanas atmešanu cilvēkiem, kuri to dara ikdienā. Saprotams, ka mērķis ir cēls un ar abām rokām atbalstāms, taču vienmēr ir jāņem vērā, ka totāls aizliegums nekad nav nesis gaidīto rezultātu - tieši “sauso likumu” laikos, ko var attiecināt arī uz cigarešu tirgošanas aizliegumu, kāds vienmēr zaudē, bet kāds iegūst. Ar likumu aizliedzot iegādāties cigaretes, vienmēr atradīsies kāds, kurš tās piegādās un tirgos nelegāli, kas nozīmē, ka valsts budžets kļūs krietni nabadzīgāks, jo akcīzes nodoklis un PVN ies garām kasei. Otrs aspekts - nezināmas izcelsmes produktu patērēšana rada būtisku risku pieaugumu smēķētāju veselībai, jo, kaut arī ir zinātniski pierādīts smēķēšanas kaitīgums, tomēr to ražošana legālās cigarešu fabrikās tiek kontrolēta. Melnajā tirgū nopērkamiem nenosakāmas izcelsmes produktiem smēķētājs atbilstības sertifikātu neprasīs.
Spriežot par grozījumiem likumā, apakškomisijā bieži skan atsauce uz Jaunzēlandi. Ko tad tieši paredz Jaunzēlandes modelis? Tā koncepts pirmām kārtām balstās uz tabakas izstrādājumu pārdošanas būtisku ierobežošanu nepilngadīgajām personām, kas patiesi varētu būt efektīvs instruments. Tajā pašā laikā nevajag aizmirst, ka arī Latvijā jau sen un vēl joprojām ir spēkā likums, kas paredz, ka tabakas izstrādājumus nedrīkst pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Tas nozīmē, ka teorētiski mums jau ir šāds likums, bet prakse parāda, ka tas nestrādā. Kāpēc? Viens no iemesliem ir sabiedrības kopējā attieksme pret smēķēšanu - vēl arvien neesam tik apzinīgi, lai ziņotu par nepilngadīgajiem, kurus redzam vārtrūmē smēķējam, īpaši nenosodām, ja redzam, ka pieaugušie nopērk cigaretes un nodod tās pusaudžiem. Tēmu varam attīstīt arī par policijas darbu vai, precīzāk sakot, nestrādāšanu šajā virzienā. Cigarešu un citu tabakas izstrādājumu tirdzniecība skolās dažam labam vidusskolēnam ir kļuvusi par itin labu blakus ienākumu avotu. Visi to zina, bet neviens nereaģē. Tātad, pirms pieņemt kādu likumu, vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kā tiek ievēroti jau esošie likumi, vai arī tos papildināt atbilstoši šodienas aktualitātēm.
Ir pilnīgi skaidrs, ka rūdīts pīpmanis no cigaretes ar labu neatteiksies, jo nikotīns ir spēcīga atkarību izraisoša viela. Taču, attīstoties tehnoloģijām, ir rasti veidi, kas atkarību no nikotīna var apmierināt mazāk kaitīgā veidā - tās ir elektroniskās cigaretes, karsējamā tabaka, nikotīna spilventiņi un citi tabakas izstrādājumi, kuru lietošanas laikā neizdalās dūmi, ko rada tabakas un papīra sadegšana. Pagājušā gada nogalē 100 zinātnieki no 30 valstīm Pasaules Veselības organizācijai nosūtīja atklāto vēstuli ar ieteikumu mainīt smēķēšanas apkarošanas politiku, kas līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus - mirstība no smēķēšanas izraisītām slimībām vēl arvien ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem. Zinātnieki norāda, ka plaši pētījumi pierāda - uzņemot nikotīnu citā veidā - ar elektroniskajām cigaretēm, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņiem, uz veselību tiek atstāts mazāks iespaids nekā smēķējot tradicionālās cigaretes, jo visvairāk kaitīgo vielu ir degšanas procesā radušajos dūmos. Arī Jaunzēlande, Malaizija un Lielbritānija ir ņēmušas vērā šo un citus pētījumus, tāpēc, nosakot striktus ierobežojumus cigarešu tirdzniecībā, piedāvā alternatīvos nikotīna uzņemšanas veidus. Iepriekšminēto valstu smēķēšanas apkarošanas modeļos alternatīvajiem nikotīna uzņemšanas produktiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Piemēram, Lielbritānija paredz sertificētu elektronisko cigarešu pārdošanu aptiekās, kas kalpotu kā palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai.
Izstrādājot Tabakas likuma grozījumus, nevajadzētu ļauties priekšvēlēšanu solījumiem, bet gan izvērtēt esošo situāciju un piedāvāt sabiedrībai reāli strādājošu sistēmu, kas mazinātu smēķētāju skaitu un mirstību, vienlaikus samazinot iespēju bērniem un jauniešiem uzsākt smēķēšanas praksi.