Krievijas diktatora Vladimira Putina politiskā karjera ir mēģinājums atkārtot un pārspēt viņa elku – Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru.
V. Putina lēmums uzbrukt Ukrainai ir izveidojis skatpunktu, no kura daudz vieglāk nekā iepriekš pamanīt aizvien jaunas paralēles un sakritības Putina un Hitlera rīcībā. Pētījumu par Hitleru sakrājies nepārskatāmi daudz un Putins atrodas visas pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā vismaz kopš 1999. gada 9. augusta, kad Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins ne vien iecēla Putinu par Krievijas valdības priekšsēdētāja vietas izpildītāju, bet arī publiski nosauca par savu pēcteci. Pēc dažām nedēļām Putins tika paaugstināts par pilntiesīgu valdības vadītāju un pēc dažiem mēnešiem - par prezidenta pienākumu izpildītāju. 2000. gada pavasarī viņu ievēlēja par prezidentu, kuram piešķirto varu viņš ir ļaunprātīgi izmantojis, lai turpmāk viltotu nākamo vēlēšanu rezultātus un pats sevi sauktu par vēlētu prezidentu līdz šai dienai. Viņš ir pārspējis Hitleru pēc valdīšanas laika. Atliek tikai cerēt, ka viņš nepārspēs Hitleru pēc to cilvēku skaita, kas viņa dēļ zaudēs savas dzīvības. Formāli un tehniski Putins to var izdarīt, ja izlems izmantot Krievijas rīcībā esošos masu iznīcināšanas ieročus un ja viņam apkārt esošie cilvēki arī tādā gadījumā turpinās klausīt viņa pavēlēm.
Putina un Hitlera rīcība sakrīt tādā ziņā, ka arī Hitlers izmantoja viņam kā Vācijas Reihstāgā lielu deputātu skaitu ieguvušas partijas vadītājam 1933. gada 30. janvārī piešķirtās tiesības veidot Vācijas valdību. Tajā brīdī viņš vairāk līdzinājās Aldim Gobzemam nekā Jānim Bordānam, kuriem abiem tika piešķirtas tādas pašas tiesības salīdzinoši mazu laiciņu atpakaļ Latvijā un kuri abi nekādu valdību izveidot nespēja. Vācijā toreiz un Latvijā šoreiz tika spēlēta parlamentārā demokrātija, kurā Hitlers savus pretiniekus apspēlēja un vēlāk daudzus nogalināja, bet tik un tā saglabāja Vācijai Reihstāgu un, atbilstoši, izmantoja šā Reihstāga piešķirtās pilnvaras vadīt Vācijas valdību.
Sakritība starp Hitleru un Putinu varas sagrābšanas tehnoloģijā tāda, ka Hitlers organizēja Reihstāga ēkas dedzināšanu, bet Putins - dzīvojamo ēku spridzināšanu ar vienu un to pašu mērķi saņemt gan ārkārtas pilnvaras no formālā viedokļa, gan tās sabiedrības daļas atbalstu, kas Hitlera vai Putina provokācijām noticēja. Savu pirmo ievēlēšanu valsts prezidenta amatā Putins panāca ar to, ka pasniedza mājokļu spridzināšanu kā ieganstu Otrajam Čečenijas karam un sevi - kā šī kara varoni, kāds tituls it kā automātiski pienācās prezidenta un armijas virspavēlnieka pienākumu pildītājam.
Pēc varas sagrābšanas Hitlers sarīkoja savu bijušo un nākamo konkurentu, pārāk daudz par Hitleru zinošu potenciālo liecinieku u.tml. cilvēku slepkavošanu “garo nažu naktī” (īstenībā vairākās dienās no 1934. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam). Putina Krievijā tik dīvaini aizgāja bojā Pirmā Čečenijas kara un Otrā Čečenijas kara laikā augstu amatus un sabiedrības ievērību izpelnījušies ģenerāļi, ka pārāk grūti neiedomāties par Putinu, kam šādas nāves palīdzēja nostiprināt varu.
Gan Hitlers, gan Putins prata atkratīties no saistībām pret Vācijas vai Krievijas lieluzņēmējiem, kuri sākotnēji palīdzēja Hitleram un Putinam tikt pie varas. Abos gadījumos bagātnieki cerēja, ka valsts varas nostiprināšana, ko Hitlers un Putins solīja, ietvers sevī arī tā brīža īpašumtiesību nostiprināšanu milzīgu laiku uz priekšu. Īstenībā nekas nostiprināts netika ne vienā, ne otrā gadījumā. Hitlera partijas kādreizējiem sponsoriem nācās vairākus gadus bezpalīdzīgi raudzīties uz to, kā viņu komerciālos un personiskos īpašumus un viņus pašus Hitlera sākto karu dēļ iznīcināja ienaidnieku aviācija un beigās arī frontes līniju pārvelšanās pāri Vācijai. Tikpat bezspēcīgi ir arī Krievijas lielbagātnieki. Putina sāktā kara dēļ viņiem tagad atņem ārzemēs noslēptās bagātības, ar ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju grauj viņu uzņēmumus Krievijā un liek viņiem dzīvot bailēs par savām un tuvinieku dzīvībām.
Par Hitleru un Putinu raksturojošam pazīmēm ir kļuvusi slēpšanās bunkuros un izlīšana no tiem tikai vislielākās nepieciešamības gadījumos. Šāda nepieciešamība viņiem ir klātienē redzēt un dzirdēt to, kā viņus ar aurošanu un karogu vicināšanu apsveic viņu pašu varas aparāta savākti cilvēku pūļi. Pārējā laikā tiek izmantoti plašsaziņas līdzekļi, kāds Hitleram bija radio un Putinam ir televizors. Šo rīku izmantošana ir ļāvusi saglabāt viņu runas un salīdzināt tās gan pēc izmantotajiem vārdiem un frāzēm, gan pēc izteiksmes veida. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir iekustinājis šādu paralēļu meklēšanu, atrašanu un eksponēšanu televīzijās raidījumos un sociālo tīklu video un audiomateriālos.
Ar uzbrukumu Ukrainai Putins ir rīkojies tā, it kā pielīdzināšana Hitleram būtu viņa galvenais mērķis, kam Ukrainas iekarošana sekotu varbūt kā nākamais, bet mazāk svarīgais mērķis. Tāpēc mazāk svarīgais mērķis nav sasniegts, bet galvenais mērķis ir sasniegts.
Tiklīdz Krievijas uzbrukums Ukrainai bija noticis, tā atklājās, ka tas taču noticis precīzi tajā pašā pulksteņlaikā, kādu Hitlers izmantojis uzbrukumam vispirms Polijai un pēc tam Padomijai. Proti, par Otrā pasaules kara sākumu tiek uzskatīti šāvieni 1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa “Schleswig-Holstein” tobrīd brīvpilsētas statusā esošas Dancigas, tagadējās Polijas pilsētas Gdaņskas ostā uz poļu nocietinājumiem turpat līdzās Vesterplatē. Un, lūk, datējums 24.02.2022 04:59 aģentūras LETA ziņu lentē ziņai “Putins paziņo par “militāru operāciju” Ukrainā”. Tātad Putins rūpīgi piestrādājis, lai viņa vārdi un viņa izraisītā kara pirmie šāvieni sakristu ar viņa elka Hitlera veikumu.
Pilnīga sakritība starp Hitlera un Putina rīcību ir tāda, ka viņi abi uzstājušies brīdī, kad viņu karaspēki bez kara pieteikšanas iebruka Polijā vai Ukrainā. “Pagājušo nakti Vācijā publicēts valstskanclera Hitlera uzsaukums armijai, kas praktiski iztulkojams kā kara pieteikšana,” dokumentēja tobrīd vēl kara neskartās Latvijas avīze “Jaunākās Ziņas” 1939. gada 1. septembrī.
Vārds vārdā tas pats attiecas uz Putina runu, kas ne vien “praktiski iztulkojama” kā kara pieteikums, bet arī praktiski izraisījusi karu, kas tagad jau turpinās ilgāk nekā 1939. gada septembra kaujas Polijā. Turpretī juridiski Krievija nekādu karu nav pieteikusi un pat ieviesusi kriminālsodus par to, ka cilvēki Krievijā nosauc karu Ukrainā par karu.
Hitlera un Putina vārdu virkņu jēga pēc viņu pašu saprašanas ir tāda, ka nevis Vācija uzbrukusi Polijai un Krievija - Ukrainai, bet Polija Vācijai un Ukraina - Krievijai. Noliksim fragmentus no Hitlera un Putina runām blakus.
Hitlers 1939. gada 1. septembrī, citēts no “Jaunākajām Ziņām”:
Poļu valsts noraidījusi labu kaimiņattiecību nokārtošanu miera ceļā, ko es esmu centies panākt. Tai vietā tā piesaukusi ieročus. (...) Lai darītu šai neprātīgai rīcībai galu, man neatliek nekas cits, ka, sākot ar šo brīdi, stādīt varai pretim varu.
Putins 2022. gada 24. februārī, tulkots no runas publikācijas (tā datēta ar plkst. 6 no rīta) Krievijas prezidenta kancelejas mājaslapā:
Bet Krievija nevar justies drošībā, attīstīties, pastāvēt, ja nepārtraukti nāk draudi no tagadējās Ukrainas teritorijas. (...) Mums vienkārši neatstāja nevienu citu iespēju aizstāvēt Krieviju, aizstāvēt mūsu ļaudis, kā vien to, kuru mēs šodien būsim spiesti izmantot. Apstākļi prasa no mums izlēmīgu un neatliekamu rīcību.
Hitlers:
Es tādēļ esmu devis rīkojumu spert tādus soļus, kas atbilstu to mūsu priekšlikumu realizēšanai, par kuriem esmu runājis.
Putins:
Esmu pieņēmis lēmumu par speciālo militāro operāciju.
Hitlers:
Zemes virsū nav nevienas lielvalsts, kas ilgāk par Vāciju paciestu savas tautas, sevišķi sieviešu un bērnu, spīdzināšanu.
Putins:
Mērķis ir aizstāvēt ļaudis, kuri astoņu gadu garumā tiek pakļauti pazemojumiem un genocīdam no Kijevas režīma puses.
Hitlers:
Man nemaz nav jāuzskaita tie daudzie priekšlikumi, ar kuriem esmu nācis klajā, lai Eiropai sagādātu labāku nākotni.
Putins:
Labi zināms, ka 30 gadu garumā mēs neatlaidīgi un pacietīgi mēģinājām vienoties ar vadošajām NATO valstīm par vienādas un nelītas drošības principiem Eiropā.
Hitlers:
Kā vienmēr, arī šinī jautājumā esmu pūlējies miermīlīgas revīzijas ceļā grozīt neciešamo stāvokli.
Putins:
Astoņus gadus, astoņus bezgalīgi garus gadus mēs darījām visu iespējamo, lai situāciju atrisinātu ar mierīgiem, politiskiem līdzekļiem. Viss veltīgi.
Hitlers:
Mūsu tautai jādzīvo, tādēļ es paļaujos uz jums, ka jūs, savās vietās nostādīti, pildīsiet savu pienākumu.
Putins:
Ticu jūsu atbalstam - ticu tam neuzvaramajam spēkam, ko rada mūsu mīlestība pret tēvzemi.
Hitlers 1941. gada 12. decembrī Reihstāgā, piesakot karu ASV; citēts no avīzes “Tēvija”:
Pēc tam, kad manu 1940. gada miera piedāvājumu toreizējais angļu ministru prezidents un viņu balstītāja vai valdītāja kliķe vēlreiz noraidīja, 1940. g. rudenī bija skaidrs, ka karš, pretēji visām saprāta un nepieciešamības prasībām, jāizcīna līdz galam ar ieročiem rokās.
Putins:
Kā atbildes uz saviem priekšlikumiem mēs nemitīgi saņēmām vai nu cinisku maldināšanu un melošanu, vai spiediena un šantāžas mēģinājumus, bet Ziemeļatlantijas alianse tajā pašā laikā, par spīti visiem mūsu protestiem un bažām, nemitīgi paplašinās. Kara mašīna kustas un, ko vēlreiz atkārtoju, saskaras ar mūsu robežām.
Hitlers:
Es neesmu meklējis karu, bet gluži pretēji darījis visu, lai to novērstu. Bet es rīkotos bez pienākuma un sirdsapziņas, ja es, saprotot šī karagājiena nenovēršamību, būtu kavējies no tā vilkt vienīgās iespējamās konsekvences.
Putins:
Visa notikumu gaita un saņemtās informācijas analīze rādīja, ka Krievijas sadursme ar šiem spēkiem ir nenovēršama. Tas bija tikai laika jautājums - viņi gatavojās, viņi gaidīja piemērotu brīdi. (...) Mēs nepieļausim viņiem to izdarīt.
Hitlers:
Savienoto Valstu prezidents varbūt pats to nevar aptvert. Ja tā, tad tas runā tikai par viņa garīgo aprobežotību.
Putins:
Bet nē - sava absolūtā pārākuma eiforijā..., turklāt vēl saistībā ar zemo kultūras līmeni un uzpūtību starp tiem, kuri gatavoja, pieņēma un uzspieda tikai viņiem izdevīgus lēmumus.
Hitlers:
Pēc tik rūgtiem piedzīvojumiem atkal rodas Savienoto Valstu prezidents, kurš no jauna uzskata par savu vienīgo uzdevumu radīt karu un pirmā kārtā kāpināt ienaidu pret Vāciju līdz pat kara izraisīšanai.
Putins:
Viss veltīgi. ASV pozīcija nemainās. Viņi neuzskata par vajadzīgu vienoties ar Krieviju..., jo seko saviem mērķiem, neņem vērā mūsu intereses.
Hitlers:
Vācu tauta un tās karavīri šodien strādā un cīnās nevien par sevi un savu laikmetu, bet par nākamām, pat vistālākām paaudzēm.
Putins:
Spēks un gatavība cīņai ir tieši tas, uz kā balstās neatkarība un suverenitāte, kas veido vienīgo iespējamo pamatu droši būvēt savu nākotni, savu māju, savu ģimeni, savu dzimteni.
Hitlers 1945. gada 30. janvārī savā pēdējā radiorunā, kas teikta sakarā ar gadadienu kopš viņam tika piešķirtas tiesības veidot Vācijas valdību; tulkots no “Deutsche Zeitung im Ostland”:
Bet tam vairs nav nozīmes, ka demokrātiskajā iekārtā politiskā un darbība un meli ir nešķirams pāris. Nozīme ir tam, ka jebkurš politiķi dotais solījums šodien ir bezjēdzīgs, jo politiķi nav spējīgi nodrošināt neko.
Putins:
Jā, bieži nākas dzirdēt, ka politika ir netīra. Var jau būt, bet taču ne tik ļoti, ne līdz tādai pakāpei. Jo kāršu spēles blēžiem atbilstoša uzvedība nonāk pretrunā ne vien starptautisko attiecību principiem, bet vēl jo vairāk vispārpieņemtajām morāles un tikumības normām. Kur gan šeit vieta taisnīgumam un patiesībai? Vieni vienīgi meli un liekulība.
Hitlers:
Tieši buržuāziskās valstis ir nobriedušas bojāejai un tikai skaidri orientēta, savos pasaules uzskatos nesatricināmas tautas spēs pārvarēt šo krīzi, kādas Eiropā nav bijis gadsimtiem ilgi.
Putins:
Līdz pašam pēdējam laikam nerimās mēģinājumi... sagraut mūsu tradicionālās vērtības un uzspiest mums viņu pseidovērtības, kas saēstu mūs, mūsu tautu no iekšpuses, uzspiestu tādas nostādnes, kādas viņi agresīvi izplata savās valstīs un kuras ved tieši uz degradāciju un deģenerāciju. Bet tā nenotiks, nevienam nekas tāds nav izdevies. Un neizdosies arī šoreiz.
Hitlers 1945. gada janvārī:
Es sagaidu no katra vācieša, ka viņš izpildīs savus pienākumu līdz galam un upurēs jebko, ko no viņa prasa. Es sagaidu no pilsētniekiem, ka viņi kals ieročus cīņai, un sagaidu no zemniekiem, ka viņi atraus maizi sev par labu karavīriem un cīņai vajadzīgajiem strādniekiem. Es sagaidu no sievietēm un meitenēm, ka viņas - tāpat kā līdz šim - šo cīņu atbalstīs ar pilnīgu fanātismu. Jo īpašu uzticību es veltu vācu jaunekļiem.
Putins:
Esmu pārliecināts, ka savai valstij uzticīgie Krievijas Bruņoto spēku karavīri un virsnieki profesionāli un vīrišķīgi paveiks savus pienākumus. Nešaubos, ka saskaņoti un un efektīvi darbosies visi varas līmeņi, par mūsu ekonomiku, finanšu sistēmu un sociālo sfēru atbildīgie speciālisti, uzņēmumu vadītāji un bizness kopumā. Rēķinos ar konsolidāciju, ar visu parlamentāro partiju un sabiedrisko spēku patriotisko pozīciju.
Hitlers 1939. gada 1. septembrī:
Četrus mēnešus esmu mierīgi noskatījies šai attīstībā, kaut arī ne bez brīdinājumiem. Pēdējā laikā šos brīdinājumus esmu vēl pastiprinājis. Priekš vairāk kā 3 nedēļām es liku paziņot Polijas vēstniekam, ka Vācija vairs nevarēs ilgāk noskatīties, ja Polija ari turpmāk piesūtīs Dancigai ultimativas notas, turpinās vāciešu vajāšanu Polijā un ar saimnieciskiem un muitas politikas līdzekļiem mēģinās iznīcināt Dancigu.
Putins 2022. gada 18. marta mītiņā par godu Krimas okupācijas gadadienai:
Pret viņiem tika sūtītas militārās soda ekspedīcijas - ne viena vien ekspedīcija, viņus ieslēdza blokādē, sistemātiski apšaudīja ar lielgabaliem, pret viņiem veica aviotriecienus - tas ir tas, kas saucas “genocīds”. Izpestīt ļaudis no šādām ciešanām, no šāda genocīda - tieši tas ir visam pamatā, tas ir galvenais iemesls, motīvs un mērķis militārajai operācijai, ko mēs uzsākām Donbasā un Ukrainā.
Hitlers:
Visvarenais ir radījis mūsu tautu. Ar to, ka mēs aizstāvam savu eksistenci, mēs aizstāvam Viņa darbu. Ja šī aizstāvēšana prasīs neskaitāmus zaudējumus, ciešanas un sāpes, tad tieši tas ir tas, kas ļauj vēl jo ciešāk vienoties savā tautā.
Putins:
Un šeit man nāk prātā Svēto rakstu vārdi: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.”Un mēs redzam, cik varonīgi rīkojas un karo mūsu puiši šis operācijas laikā.
