Turpmāk par nelegālas programmatūras vai ierīču izmantošanu, kas Latvijā pārsvarā tiek lietotas, lai savā mājā skatītos Latvijā nu jau aizliegtus televīzijas kanālus, varēs piemērot 700 eiro lielu naudas sodu.
Lai piekļūtu televīzijas kanāliem, kurus autortiesību vai aizliegumu dēļ Latvijā retranslēt nedrīkst, uzņēmīgi cilvēki ārvalstīs - pārsvarā Krievijā - iegādājas ierīces vai programmatūru, kas šādiem telekanāliem pieeju nodrošina. Nereti ar šo ierīču, piemēram, Krievijas “Tricolor TV”, vai programmatūras iegūto pakalpojumu šie ļaudis arī realizē nelegālu uzņēmējdarbību: izveido nelegālus, lokālus maksas kabeļtelevīzijas tīklus.
Līdz šim par šādu nodarījumu likums paredzēja sodu tikai nelegālā pakalpojuma sniedzējiem, bet nule Saeimas pieņemtie grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā administratīvo sodu paredz arī šāda pakalpojuma pircējiem. Tagad noteikts, ka par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
Šādai redakcijai iebilda “Saskaņu” pārstāvošais Boriss Cilevičs. Viņš norāda, ka jaunā likuma norma nav realizējama “bez nopietniem mājokļa un korespondences neaizskaramības principu pārkāpumiem”. Proti, lai konstatētu, ka privātpersona izmanto nelegālu aprīkojumu vai programmatūru, tiesībsargājošajām iestādēm ir jāiekļūst mājoklī, kas nav iespējams bez tiesas attiecīgas atļaujas. Politiķis arī uzskata, ka zem likuma sankcijām pārsvarā pakļūs veci un neizglītoti cilvēki, kuru sadzīve jau tā ir tālu no pārticības.
“Situācija ir tāda, ka ļoti daudzi cilvēki, kas lieto šobrīd tās nelegālās sistēmas, ir gados veci, ar zemu izglītības līmeni. Un viņi īsti neorientējas tajos tehniskos jautājumos, un viņiem nav ne jausmas, ko un kā viņi patiešām lieto. Tāpēc es piedāvāju diferencēt un paredzēt administratīvo atbildību tikai par apzinātu, tīšu rīcību,” Saeimas sēdē teica deputāts.
Viņa argumentos Saeimas vairākums neieklausījās. Savukārt Valsts policija ir apliecinājusi, ka tās rīcībā ir resursi, lai noskaidrotu nelegālo ierīču un programmatūras lietotājus, taču tās mērķis neesot piemērot maksimālo sodu.
Normas mērķis nav panākt, ka pēc iespējas vairāk iedzīvotāju tiek administratīvi sodīti par prettiesisku ierobežotas piekļuves sistēmu un nelegālu sistēmu lietošanu, bet gan stingri noteikt, ka nelegālu sistēmu uzstādīšana, ierīkošana, instalēšana vai izmantošana privātiem mērķiem ir prettiesiska un par to persona var tikt administratīvi sodīta. Kopā ar informatīvo un izglītojošo darbu panākt, ka personas ikdienā arvien vairāk izvēlas tādas ierobežotas piekļuves sistēmas, kuras nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam tiesiskā veidā.
Šim mērķim arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savā budžetā ir radusi līdzekļus, lai izveidotu informatīvo kampaņu avīzēs, reģionālajā presē, radio un televīzijā.
Atbildīgās komisijas sekretāre, “Konservatīvos” pārstāvošā Dagmāra Beitnere-Le Galla, kas ilgu laiku pavadījusi, dzīvojot ārvalstīs, arī atbalstīja jaunas kārtības ieviešanu. Viņa uzskata, ka tas ir pareizs un pedagoģisks lēmums.
“Eiropas pieredze ir tāda, ka cilvēki, kas nopirkuši televizoru, zina, ka jāsamaksā abonentmaksa. Francijā bija līdzīga norma un iestāde, kas kontrolēja šo jautājumu un lika sodus, taču tagad šī norma pārtraukta, jo cilvēki likumu nepārkāpj. Likums bija kā prevencija, lai cilvēki zinātu, ka būs jāatbild, ja viņus noķers. Šiem grozījumiem bija mans atbalsts tāpēc, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā pirātisko ierakstu un dažādu veidu mediju zagšanas ziņā,” cerot, ka likums palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem kļūt kaut nedaudz likumam paklausīgākiem, pauž D. Beitnere-Le Galla. ”Šoreiz šis likumprojekts sasaucas ar kara situāciju Ukrainā, un lielā mērā cilvēku vērtējumu par karu Ukrainā ir veidojusi tā mediju pakete, ko cilvēki labprāt noskatās Krievijas piedāvājumā.”
