Krievijas ekonomika šobrīd turas uz runām par naftas un gāzes eksportu un sarunām ar Ukrainu vismaz par pamieru.
Lai cik lielas atrunas prasa jebkura valsts saimnieciskās un arī politiskās dzīves rādītāju vienkāršošana līdz nacionālās valūtas attiecībai pret ASV dolāru, izmantots šāds rādītājs tiek ļoti daudzos gadījumos. Neatkarīgi no tā, cik dedzīgi kāds cilvēks atbalstītu tagadējās Krievijas politiku un tās prezidentu Vladimiru Putinu personīgi, viņam tomēr nākas atzīt, ka kaut kas nav labi ar valsti, kuras Centrālā banka pazeminājusi nacionālās valūtas kursu no 80,4194 rubļiem par vienu ASV dolāru šā gada 23. februārī līdz 120,3785 rubļiem par dolāru 11. martā. Salīdzinājumam var norādīt, ka šo gadu Krievija iesāka, svārstot apmēram 75 rubļus par dolāru. Rubļa kursa pazemināšanās virza Krievijas iekšzemes kopproduktu uz samazināšanos dolāru izteiksmē divkārtīgi jau pārskatāmā nākotnē. Pēdējās dienas laikā kopš 10. marta centrālā banka pazemināja rubļa vērtību pret dolāru par četriem rubļiem.
Dolāra sadārdzināšanās apliecina konvertējamās ārzemju valūtas deficītu, kam Krievijā vēsturiski izveidojies ASV dolāru deficīta veidols. Deficīta cēloni pieņemts izvairīgi saukt par “notikumiem Ukrainā”. Kurš drosmīgāks, tas sauc šos “notikumus” par karu. “Notikumu” dēļ konvertējamās valūtas emitējošas valstis noteikušas ierobežojumus šo valūtu nonākšanai Krievijā. Šobrīd par vienīgo avotu valūtas ieplūdei Krievijā palikusi dabasgāzes un naftas (pārsvarā jēlnaftas, bet arī tās pārstrādes produktu) pārdošana. ASV dolāra saimniece ASV pirms pāris dienām jau ir ieviesusi aizliegumu Krievijas naftas importam, pie viena atsakoties arī no Krievijas dabasgāzes un ogļu importa. Lielbritānija paziņojusi par atteikšanos no Krievijas naftas līdz šā gada beigām, kam jāpienāk daudz vēlāk, nekā risinājumam “notikumiem Ukrainā”, kuru dēļ vispār tiek ieviestas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Apmēram pusi no Krievijas naftas eksporta pērkošas Eiropas Savienības dalībvalstis nodarbojas ar apjomos un termiņos nekonkrētiem solījumiem šo naftas importa sadaļu ierobežot, samazināt, pārskatīt utt. Uz šādas nenoteiktības balstās Krievija pārliecība, ka ogļūdeņražu pasaules tirgū tā ir neaizvietojama un saglabās sev valūtas ieņēmumus vismaz tādā apjomā, bez kāda nebūtu iespējama kara turpināšanā Ukrainā, kas ietver arī valsts aparāta algošanu. Vieni cilvēki nedzītu karot citus cilvēkus, ja viņiem par to vismaz nesolītu labumus, kādi nav pieejami par Krievijas rubļiem.
Krievijas izspiešana no pasaules naftas tirgus teorētiski iespējama, apmainot Krieviju vietām ar divām citām valstīm, kam bija noteikti ierobežojumi pārdot savu naftu. Tātad Krievija jānoliek tur, kur atrodas Venecuēla un Irāna, bet šīs valstis jāiesaista naftas tirgū kā legālas dalībnieces. Patlaban šīs valstis naftu iegūst un pārdod puslegāli. Tām šādas iespējas atstātas droši vien ar gudru ziņu, lai naftas ieguves rezerves jaudas pasaulē tiktu saglabātas, disciplinējot tās valstis, kas balstīja uz naftu savu ekonomisko izaugsmi un politiskās ambīcijas. Krievija tagad izdarījusi disciplīnas pārkāpumu un uzprasījusies uz sodu, bet uz kādu sodu - uz nopēlumu vai uz atstāšanu badā arī šo vārdu burtiskajā nozīmē?
Krievija brašojas, ka runas par tās sodīšanu izraisot pilnīgi pretēju efektu - naftas cenu celšanos un ieņēmumu pieaugumu, nevis samazinājumu. Tās 2022. gada budžets esot sastādīts, saglabājot naftas kovidcenu. Proti, tādu naftas cenu, kādu nodiktēja Covid-19 dēļ ieviestie saimnieciskās darbības ierobežojumi pasaulē, kur naftas patēriņš un cenas samazinājās. Valsts kārtējo izdevumu segšanai pietiekot 44,2 dolāriem par katru pārdotās naftas barelu, bet augstāku cenu sniegtie ieņēmumi tiktu novirzīti uzkrājumu veidošanai. Reāli Krievijas naftas cena par barelu pirms uzbrukuma Ukrainai bija divreiz augstāka un acīm redzami kara dēļ ir turpinājusi pieaugt”:
Krievijas marka ir “Urals”, kas tagad jāpārdod ar atlaidēm. Arī ar šādām atlaidēm jeb nopēlumu par karošanu Krievija naftu var tomēr pārdot dārgāk nekā bez karošanas un bez nopēluma.
Ir pazīmes, ka ASV nokārtos Venecuēlas naftas palaišanu brīvākā apritē, bet ar Irānu tas daudz grūtāk vai neiespējami ne Irānas, bet Saūda Arābijas dēļ. Kā zināms, abas šis valstis naidojas. Tagad Saūda Arābija iekārtojusies par ASV draugu, kas apvainotos, ja ASV sāktu pielabināties arī Irānai. Un naftas lielvalsts apvainošanās nozīmētu naftas ieguves samazināšanu pasaulei pamanāmā apjomā, t.i., izraisītu pilnīgi pretējas sekas vajadzīgajām sekām.
Pagaidām Krievijas naftas eksports tiek ierobežots tādā mērā, kādā to iespējams izdarīt ar diviem rīkiem. Pirmkārt, ar Krievijas banku darbības ierobežošanu. Otrkārt, ar sabiedriskās domas veidošanu tā, ka Eiropas valstu dokeri atriebjas par ukraiņu ciešanām, atsakoties izkraut no kuģiem Krievijas izcelsmes naftu. Rezultātā Krievijas naftas reālais eksports samazināts no 6 miljoniem līdz 3 miljoniem barelu diennaktī, kas nozīmē, ka lielu papildieņēmumu Krievijai no augstajām naftas cenām nav un karam novirzīt tā spējīga tikai tos dolārus, kas atņemti citām vajadzībām.
