Saeimai pievēršoties kažokzvēru audzēšanas aizlieguma ieviešanai nacionālajā likumdošanā, lielākais Latvijas kažokzvēru audzētājs “Baltic Devon Mink” paziņoja, ka nozares slēgšanas gadījumā uzņēmumam būs nepieciešama 50 miljonu eiro kompensācija. Parlamenta atbildīgā komisija sliecas domāt, ka bez kompensācijas zvēraudzētājs var arī iztikt.
“Baltic Devon Mink” īpašnieks Bobs van Ansems ir skaidrojis, ka, slēdzot nozari, 25 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam veidos tūlītējie zaudējumi, kas saistīti ar visām investīcijām, kas veiktas kompānijai piederošajā teritorijā. Līdz 50 miljoniem eiro atlikušo summu viņš aprēķinājis, ņemot vērā negūto peļņu un Dānijā un Nīderlandē slēgtajiem kažokzvēru audzētājiem izmaksātajām kompensācijām.
Par to, ka nozares uzņēmumiem jāizmaksā kompensācijas, ir pārliecināts arī Zaļo un zemnieku savienības sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze. Tādēļ atvērtajā Dzīvnieku aizsardzības likumā viņš otrdienas Saeimas atbildīgās komisijas sēdē piedāvāja veikt grozījumus, kas valstij uzliktu obligātu pienākumu “uzņēmumiem, kas kažokādu ieguves nolūkam līdz 2022. gadam reģistrējuši lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas vai turēšanas vietas”, kompensēt pamatlīdzekļus, audzēto un turēto dzīvnieku tirgus vērtību, kā arī ražošanas ēku un iekārtu pilnīgu demontāžu un uzņēmuma teritorijas rekultivāciju.
A, Krauze vēlmi aizliegt kažokzvēru audzēšanu pielīdzina pārmaiņām Latvijas cukura ražošanas nozarē, kad tika pilnībā nojauktas rūpnīcas, bet to īpašniekiem par tirgus pamešanu tika izmaksātas bagātīgas kompensācijas, kuru pamatā bijuši rūpīgi aprēķini.
Interesanti, ka šo salīdzinājumu noraidīja ilggadējais zemkopības ministrs un A. Krauzes partijas biedrs Jānis Dūklavs. Viņš atgādināja, ka Latvijas cukura ražotājus pamest tolaik regulēto cukura tirgu pārliecināja Eiropas cukura ražotāji un viņu lēmums apmaiņā pret kompensācijām bija brīvprātīgs.
“Ja būtu līdzīga situācija ar cukuru, tad samaksātu un būtu punkts. Šeit situācija pavisam savādāka,”
saka J. Dūklavs.
Uz to, ka finansiālas kompensācijas nav nepieciešamas, komisijas sēdē norādīja pieaicinātais biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons. Dzīvnieku aizstāvis, atsaucoties uz ar tiesu spriedumiem nostiprināto Eiropas Savienības valstu pieredzi, skaidroja, ka kompensācijas var neizmaksāt, ja uzņēmumiem pirms faktiskās nozares slēgšanas dots pietiekami ilgs pārejas periods. Nīderlandē kompensācijas gan esot izmaksātas, kaut arī tiesa pirms tam apstiprinājusi, ka tādas nepienākas, taču tas darīts tikai tādēļ, ka kažokzvēru audzētājiem sava uzņēmējdarbība Covid-19 dēļ bija jāpārtrauc agrāk par likumā noteikto pārejas periodu.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve piesauca piemēru, kad valstij par nozares aizliegšanu to pārstāvošajiem uzņēmējiem bija jāizmaksā kompensācijas - Itālijā. Taču eksperte uzsvēra, ka šāds lēmums tiesā pieņemts tikai tādēļ, ka pārejas periods, kurā nozarei bija jāiekļaujas, bija tikai seši mēneši. Līdzšinējā prakse liecinot, ka ar pietiekami garu pārejas periodu kompensācijas nepienākas. Vienlaikus eksperte atzina, ka, ieviešot aizliegumu, Satversmes tiesā var tikt iesniegts pieteikums par valsts pamatlikumā garantēto tiesību uz īpašumu pārkāpšanu.
Ņemot vērā iespēju, ka valstij būs jāaizstāvas Satversmes tiesā, “Konservatīvos” pārstāvošais komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans norādīja, ka tieši tādēļ likumprojekts ir rūpīgi jāizanalizē un jāpārrunā ar visām ieinteresētajām pusēm. Viņaprāt, pareizākais risinājums būtu pamatīga likumprojekta analīze un debates par to, un pietiekami liela pārejas perioda noteikšana, lai kompensācijas jāmaksā nebūtu.
“Piecos gados var atgūt jebkuras investīcijas. Jārunā par pārejas periodu kā kompensācijas mehānismu. Jebkurš komersants var pārsūdzēt likumu Satversmes tiesā, bet termiņu jau arī var pagarināt diskusiju rezultātā,”
saka politiķis. Likumprojektam atrodoties atbildīgajā komisijā pirms 2. lasījuma, paredzēts, ka kažokzvēru audzēšanas liegums stājas spēkā 2027. gadā.
