Covid-19 pandēmijai ir bijis mierinošs efekts uz Latvijas sabiedrību – pagājušajā gadā ir būtiski mazinājies noziedzības līmenis. Mazāk vardarbības, mazāk zagšanas. Būtiski uzlabojies arī mikroklimats ģimenēs – mazāk naida un skandālu.
Valsts policijas apkopotā statistika lielā mērā apgāž stereotipisko viedokli, ka pandēmijas iespaidā cilvēki kļuvuši nežēlīgāki, depresīvāki un ļaunāki. Patiesībā noticis pretējais - sabiedrība kļuvusi saliedētāka un savstarpēji atbalstošāka. Pateicību par to izsaka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Konferencē ar nosaukumu “Cik droši dzīvot Latvijā?” viņš kopā ar kolēģiem prezentēja pērnā gada noziedzības rādītājus un ieskicēja darba aktualitātes. Piemēram, gan noziedzība, gan tās vajātāji pakāpeniski pārceļas uz darbu kibervidē.
Kopumā 2021. gadā valstī reģistrēti 32 820 noziedzīgi nodarījumi, par 15,3% mazāk nekā 2020. gadā. Tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar pandēmijas ierobežojumiem un mājsēdi, kā arī policijas un citu dienestu pastiprinātu darbu sabiedrības uzraudzībā. Vienlaikus noziedzības mazināšanās valstī ir ilgtermiņa tendence. Salīdzinājumam - 2011. gadā valstī tika reģistrēti 51 582 noziedzīgi nodarījumi. Tātad atbilde uz jautājumu, vai Latvijā dzīvot ir droši, ir - kopumā jā, un kļūst arvien drošāk. No statistikas viedokļa valsts galvaspilsēta Rīga ir arī kriminālā galvaspilsēta. Rīgā tiek pastrādāta aptuveni trešā daļa no visiem noziegumiem. Tad seko Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Kopējam noziedzības līmenim valstī krītoties, arvien saglabājas tendence, ka gan nozieguma veicējs, gan arī nozieguma upuris lielākoties ir vīrietis. Par noziedzīgu nodarījumu dēļ cietušām personām pērn atzīti 4398 vīrieši un 3775 sievietes. Par personām, pret kurām sākts kriminālprocess - 13 373 vīrieši un 2162 sievietes. Savukārt pie kriminālatbildības pērn saukti 7800 vīrieši un 1011 sievietes. Aizdomās turēto vidū 87,2% ir vīrieši, bet 12,8% sievietes. Tātad vīrieši ir ievērojami lielāks nepatikšanu avots nekā sievietes un faktiski visos noziegumu veidos. Ja nu vienīgi fiktīvās laulības ar ārzemniekiem, lai nodrošinātu viņiem iekļūšanu Eiropas Savienībā, ir vairāk sievietēm raksturīgāks rūpals.
Pandēmijas iespaidā pirmām kārtām krities pastrādāto mantisko noziegumu skaits - mazāk apzagtu mājokļu (905), mazāk laupīšanu (263), mazāk nozagtu mašīnu (600). Tas tādēļ, ka cilvēki bija spiesti daudz vairāk laika pavadīt mājās un savu mantu pieskatīja. Zagļi gluži vienkārši netika klāt, un tāpēc arī būtisks noziedzības samazinājums šajā jomā - 28 līdz 30%. Visa gada garumā publiskajā telpā daudz tika runāts par to, cik šausmīgi tāda mājās sēdēšana ietekmē cilvēkus. Kā aug depresīvais noskaņojums un bojājas attiecību mikroklimats ģimenēs. Statistika liecina, ka tās ir muļķības. Depresijas galējā izpausme ir pašnāvība, taču pašnāvību skaits valstī ir ievērojami sarucis. No 131 gadījuma 2020. gadā uz 86 gadījumiem 2021. gadā. Arī ģimenēs konfliktu ir nevis vairāk, bet ievērojami mazāk. Pērn reģistrēti 10 698 ģimenes konflikti, kas ir par 836 gadījumiem mazāk. Turklāt vardarbības draudi fiksēti vien 4119 gadījumos. Un valstī kopumā mazinās visu veidu vardarbība. Pērn pastrādātas 37 slepkavības. Aizpērn 55. Tīši miesas bojājumi nodarīti 808 gadījumos. Lielākoties tas notiek dzērumā sadzīvisku ķildu dēļ, un šādas slepkavības policija atklāj veikli. Neatklāj pasūtījuma slepkavības, un pērn tāda bija viena. Kāds nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu. Kopumā, salīdzinot uzsāktos un pabeigtos kriminālprocesus, vidējais noziegumu atklāšanas procents pērn policijai bija 39,5%. Tātad ir kur tiekties un ir ko uzlabot.
Atsevišķi noziedzīgu nodarījumu veidi pandēmijas gadā kļuvuši izplatītāki. Tā ir kibernoziedzība, krāpšana internetā, izvairīšanās no uzturēšanas pienākumiem un saskarsmes tiesību nolēmumu nepildīšana. Arī pandēmijas ierobežojumu pārkāpumi un nepakļaušanās policijas darbiniekiem. Kaut gan policijas priekšnieka skatījumā Latvijas sabiedrība ir pelnījusi lielu uzslavu par spēju savaldīties un pakļauties ierobežojumiem. Atšķirībā no Vācijas, Austrijas, Nīderlandes un Beļģijas pie mums nekādi grautiņi netika rīkoti. Par ierobežojumu pārkāpšanu iekasēti naudassodi 2,6 miljonu apmērā, un vidēji viens nepaklausīgais samaksājis 119 eiro. Vēl 60 kriminālprocesi ir ierosināti saistībā ar Covid-19 sertifikātu viltošanu.
Dažus akcentus savā darbā policijai nākas pārlikt politisku iemeslu dēļ. Viltus ziņas un tā dēvētā naida runa, diskriminācija un nesaticības izraisīšana ir mazskaitlīgi un mazsvarīgi nodarījumi, kam pašlaik tiek piešķirts milzu svars. Tāpēc policija grasās izveidot speciālu struktūrvienību - interneta policiju, kas nodarbosies ar cilvēku pieskatīšanu internetā. Brīdinās, lai sociālajos tīklos nerunā naidu un neraisa nesaticību. Tā būs tāda kā pieklājības prevencija.
Cita joma, kurā objektīvi nepieciešams lielāks policijas darba ieguldījums, ir satiksmes drošība. Sēžot mājās, Latvijas sabiedrība uzvedas arvien godprātīgāk, bet satiksmē notiek gluži pretējais. Satiksmes negadījumu skaits pieaudzis līdz 19 571, bojā gājuši 146 cilvēki. Braukšanas kultūra ir briesmīga - ātruma ierobežojumi tiek nekaunīgi pārkāpti, un braukts tiek dzērumā. To dara gan autovadītāji, gan velosipēdisti, gan skrejriteņu braucēji. Vairumā gadījumu viņiem iekšā ir vairāk nekā pusotra promile. Policija tādēļ rosinās kriminālatbildības ieviešanu par braukšanu reibumā.
2021. gada panākumus policija mēra arī ar konfiscēto mantu. Narkotiku apkarošanā lielais ķēriens bija tonna hašiša, 168 kilogrami kokaīna lielveikala banānu kastēs, kā arī slēgtas 39 marihuānas audzētavas un viena halucinogēno sēņu audzētava. Kopumā no nelegālā tirgus izņemtas vielas 85 miljonu vērtībā. Šī gan ir tikai tāda teorētiska aplēse, jo manta galu galā tiks iznīcināta. Toties par noziedzīgiem atzītu līdzekļu konfiscēšana valstij ir īsts peļņas avots.
Pērn budžetā ieskaitīti gandrīz 69 miljoni konfiscēto eiro, bet kopējais arestētās mantas novērtējums 276 kriminālprocesos pārsniedz 1,53 miljardus eiro.
Tas būs grandiozs papildinājums Latvijas budžetam un briesmīgs zaudējums tiem īpašniekiem, kam neizdosies pierādīt savas naudas legālo izcelsmi.
Tāds īsumā bijis 2021. kriminālais gads Latvijā. Detalizētāk to pētīt iespējams ŠEIT.
