Saeimas deputāti iesnieguši tieslietu ministram un ministru prezidenta biedram Jānim Bordānam deputātu jautājumu “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu”. Ministrs nav veicis sabiedrības viedokļa izpēti un nav konsultējies ar likumdevēju pirms valsts vārdā piekrist vārda brīvības ierobežošanai.
Par Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ideju, ko tagad aktīvi virza ES Padomē prezidējošā valsts Francija, “Neatkarīgā” jau rakstīja: “Vārda brīvību naida runu apkaros ES līmenī”. Tā dēvēto naida runu iekļaujot Eiropas Savienības noziedzīgu nodarījumu sarakstā “EU-crimes”, ikvienu atšķirīgu viedokli un ikvienu domu, kas atšķiras no Eiropas vispārpieņemtās, varēs pasludināt par noziedzīgu un vajāt jebkurā Eiropas valstī. Atšķirīgs viedoklis, kas varas iestāžu ieskatā ir naidīgs, būs pielīdzināms tādiem smagiem noziegumiem kā terorisms, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku un ieroču aprite. Klusē vai sēdi cietumā.
Galvenais pamats naida runas kriminalizācijai ir konservatīvās sabiedrības kritiskā attieksme pret LGBT ideoloģijas izplatību, kā arī musulmaņu migrantu invāziju Eiropā. Šos abus procesus nedrīkst kritizēt, tāpēc to plānots aizliegt direktīvas veidā. Šāda direktīva pilnībā atbilstu arī nacionālā mēroga iniciatīvām, ko pašlaik Saeimā virza iekšlietu ministre Marija Golubeva un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņi vēlas ieviest un pastiprināt sodus par nekorektiem izteikumiem, ierobežot vārda brīvību gan virtuālajā, gan fiziskajā pasaulē. Sodīt “izdomājumus” un apkarot “naida runu”. Taču ne visi Eiropā un ne visi Latvijā piekrīt tik ekstrēmiem vārda un domas brīvības ierobežojumiem.
Acīmredzot, rēķinoties ar šo faktu, Latvijas piekrišana naida runas kriminalizēšanai tika dota pa kluso, lai neviens nepamanītu un nekavētu iniciatīvas virzību, kā tas notika ar Latvijas izbrāķēto Stambulas konvenciju.
Jāatgādina, ka februāra sākumā Lillē Francijā notika Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme un premjera biedrs Bordāns uz turieni Latvijas vārdā aizveda konceptuālu piekrišanu naida runas kriminalizācijai:
“Latvija atzinīgi vērtē un atbalsta naida runas un naida noziegumu iekļaušanu Eiropas Savienības definēto noziegumu sarakstā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktam, kas tādējādi nodrošinātu efektīvu un visaptverošu krimināltiesisko pieeju Eiropas Savienības līmenī un veicinātu dalībvalstu sadarbību cīņā ar šāda veida noziegumiem un cietušo personu aizsardzību.”
Tomēr publiska izskaidrošanās Latvijā ministram vēl ir priekšā. Pieci Saeimas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu”. Deputātu jautājums ir īpašs Saeimas kārtības rullī paredzēts mehānisms, lai piespiestu ministrus oficiāli atklāt faktus vai viedokļus, kas citādi nebūtu publiski zināmi. Opozīcijas darba instruments. Jautājumus un mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, stenogrammā un kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Konkrēto jautājumu biedram Bordānam parakstījuši deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča, Karina Sprūde un Māris Možvillo. Ministram tagad līdz nākamajai Saeimas sēdei jāizdomā un jāsniedz atbildes uz vairākiem neērtiem jautājumiem. Īsumā: Vai ir veikta sabiedriska apspriešana šādas Latvijas pozīcijas paušanai? Kāpēc par šādu saistību uzņemšanos Latvijas vārdā ministrs netika informējis sabiedrību? Kā naida runas kriminalizēšana ietekmēs sabiedrības konservatīvo daļu, ņemot vērā to, ka sociālajos tīklos joprojām tiek pausti konservatīvi viedokļi par laulību un ģimeni? Vai ES līmenī plānots noteikt vienotus standartus naida runas noteikšanai un sodīšanai? Un visbeidzot - kāda būs ministra rīcība turpmākajās ministru padomes sēdēs, apstiprinot direktīvu?
Kā tiek konstatēts uzdotajā deputātu jautājumā, “šāda iniciatīva apdraud ne tikai vārda brīvību, bet arī ticības brīvību, jo publiski pieejamā informācija liecina jau par vismaz vienu gadījumu Eiropā, kad personas ir tikušas tiesātas par Bībeles citēšanu”. Pilnā apjomā deputātu uzdotie jautājumi un to pamatojums lasāms ŠEIT. Premjera biedram Bordānam uz tiem jāatbild. Un arī par savu pašdarbību.
