2021. gads ieies Latvijas vēsturē ar mirstības pieaugumu par 18% pret 2020. gadu, kas atpaliek no mirstības pieauguma Latvijas 1940. gada okupācijas un Otrā pasaules kara dēļ.
Centrālā statistikas pārvaldes iegrāmatojusi 2021. gadā Latvijā 34 142 mirušos un apliecina mirušo skaita pieaugumu par 18% pret iepriekšējo gadu. Salīdzinājumam no tās pašas CSP datubāzes: 1939. gadā Latvijā miruši 27 827 cilvēki, bet Latvijas okupācija 1940. gadā palielināja mirstību līdz 30 355 cilvēkiem (+9%) un frontes pārvelšanās pāri Latvijai 1945. gadā - līdz 32 230 cilvēkiem (+15%). Salīdzinājums prasa atrunas, ka statistiķiem pieejamais mirušo skaits neparāda visas briesmas, kas ko cilvēkiem nozīmēja karš un divu totalitāro režīmu plosīšanās Latvijas teritorijā. Mirušo bilancē formāli neiekļuva tie, kurus viens vai otrs režīms dzīvus aizveda uz savām nāves nometnēm, kā arī neuzrādīja statistiķiem tos, kurus atveda uz šejieni nogalināšanai no citurienes. Tomēr +18% mirušo ir daudz - daudz par daudz.
Mirstības pieauguma iemeslu jebkurš cilvēks tagad nosauktu, kaut naktī no miega pamodināts: Covid-19! Statistiskie dati tomēr prasa tālākus paskaidrojumus. Kovidmirstība nenosedz visu mirstības pieaugumu.
Slimību kontroles un profilakses centra sniegto ziņu Covid-19 sadaļa sākās ar to, ka vakar, 2022. gada 21. februārī tika uzrādītas 5 113 ar Covid-19 mirušas personas. Tas ir kopējais rādītājs, sākot ar 2020. gada 3. aprīli, kad Latvijā tika reģistrēta pirmā Covid-19 slimnieka nāve. Tātad samērā drīz paies divi gadi kā 2x12 mēneši no šī notikuma. Savukārt tikai 12 mēnešos 2021. gada nomirušo cilvēku skaits pārsniedz 2020. gadā nomirušo skaitu par 5 288 cilvēkiem. Arī lielākā daļa no 2020. gada Latvijā pagāja ar Covid-19, kad mirstības pieaugums pret 2019. gadu par 1 135 mirušajiem jeb 4% iekļāvās vai gandrīz iekļāvās parastajā svārstību koridorā, kur līdzās esošos gados precīzi neatkārtojas ne mirušo, ne dzimušo, ne laulāto skaiti. Ja 2020. gadā Covid-19 nebūtu vispār vai netiktu izcelts starp citiem nāves iemesliem, tad mirstības pieaugumu varētu norakstīt uz Latvijas iedzīvotāju kopuma novecošanu.
Protams, 12 mēneši 2021. gadā ir ilgāks laika posms nekā tikai 9 mēneši 2020. gadā, kad cilvēki mira arī ar koviddiagnozi. Ilgākā laikā nomirušo skaits bija sagaidāms lielāks, nekā īsākā laikā, taču ar pārskatāmā laika paildzināšanu vien mirušo skaita pieaugums nav izskaidrojams.
Ar Covid -19 iespējams saistīt lielāku daudzumu nāvju atbilstoši datiem, kādus parāda Veselības statistikas datubāze. Saliekot kopā kā nāves cēloņus Covid-19, stāvokli pēc pārslimota Covid-19 un ar Covid-19 saistītu daudzsistēmu iekaisuma sindromu (šeit burtiski citēta datubāzes terminoloģija), tiek izskaidrotas 4 344 nāves, kas jau daudz tuvāk mirstības pieaugumam par 5 288 cilvēkiem. 5 288-4 344=944. Šādu starpību vēl jo vieglāk sadalīt starp nejaušām svārstībām un Latvijas iedzīvotāju novecošanu. Covid-19 ietekmi uz nāvju kopskaitu iespējams pamatot ar to, ka paralēli kāpušas un kritušas līknes, kas parāda mirstības kopējo pieaugumu un kovidnāves tai skaitā katrā no 2021. gada mēnešiem.
Tepat arī redzams, ka arī šajā medicīnas statistiķu versijā Covid-19 tomēr neizskaidro visas nāves, ar kurām katrs 2021. gada mēnesis, izņemot decembri, pārsniedza nāvju skaitu attiecīgajā 2020. gada mēnesī. Tādā gadījumā sakarību starp Covid-19 un nāvju kopskaita pieaugumu iespējams paplašināt vēl divos veidos.
Pirmkārt, ekstremālajā, ka nāves ierosinājusi kovidvakcīna ja ne tieši, tad saasinot slimības, kas vakcinētajiem jau bija. No šāda viedokļa oficiālā medicīna un tās statistika tiek turēta aizdomās, ka tās slēpj nāves cēloni, kas vismaz šobrīd masveida mirstību neizraisa, bet nav arī tāda eksotika kā tās dažas nāves, kuru saistība ar vakcināciju tiek pieļauta, pētīta, atzīta.
Otrkārt, organizatoriskajā, ka cilvēki vairāk miruši no slimībām, kas nebija Covid-19, tieši tāpēc, ka tās nebija Covid-19. Ar to domāti apgrūtinājumi savlaicīgi tikt pie ārstiem un saņemt medicīnisko palīdzību līdz šim Latvijā pierastajā līmenī, kas tagad pazemināts, jo liela daļa resursu novirzīti Covid-19 pacientiem vai viņus ārstējošajam medicīnas personālam.
Šeit uzskaitīto un varbūt arī neuzskaitīto (nezināmo, nesaprotamo) iemeslu kopums iezīmē 2021. gadu arī ar to, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē mirstība šeit izrādījusies tieši divas reizes lielāka nekā dzimstība: izdalot 17 115 dzimušos ar 34 142 mirušajiem tiek iegūts rezultāts 0,5012887..., ko bez šaubīšanās un atrunām var noapaļot jau minētajā veidā. Tā jau izrīkojās CSP, pagājušā gada dzimstības un mirstības provizoriskos datus sniedzot zem virsraksta “2021. gadā mirstība divreiz lielāka nekā dzimstība”.
Ir vēl arī sakritība, ka 34 142 nomirušie 2021. gadā kopskaita ziņā maz atšķiras no 34 812 mirušajiem 1990. gadā, kad atjaunotā Latvijas Republika sāka savu tagadējo gaitu. Atšķirība tikai tāda, ka tajā gadā dzimstība vēl bija augstāka par mirstību un uzrādīja attiecību 37 918/34 812= 1,089...
Tas bija pirmais un vienīgais gads pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kad šī attiecība kaut mikroskopiski pārsniedza vieninieku - šajā gadījumā robežlīniju starp tautas izdzīvošanu un iznīkšanu.
