Latvijā kopš 1. februāra oficiāli ir sākusi darboties dzērienu depozīta sistēma. Izveidoto taromātu un kiosku skaits ir lielāks nekā sākotnēji bija plānots, bet pie tiem pieiet vien retais iepakojumu nodot gribošais vai vienkārši ziņkārīgais. Pat trīs nedēļas pēc sistēmas ieviešanas taromāti tikpat kā netiek izmantoti, jo Latvijā pagaidām tikpat kā nav pudeļu, ko šajos taromātos nodot. Latvijā pirktās dzērienu pudeles ar Lietuvas vai Igaunijas depozītsistēmas atpazīšanas zīmi pie mums nodot nevar.
Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā esošā informācija liecina, ka automatizētās izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas šobrīd ir nodrošinātas 908 tirdzniecības vietās. Pašlaik ir uzstādīti un pieejami lietotājiem 812 taromāti un 96 kioski. Tas ir vairāk nekā sākotnēji depozīta sistēmas organizēšanas un īstenošanas plānā bija paredzēts. 465 tirdzniecības vietās ir nodrošināta izlietotā depozīta iepakojuma manuāla pieņemšana.
Pircēji, kuri ar nepacietību gaidīja šīs sistēmas ieviešanu, ir pikti, jo pudeles joprojām nevar nodot - neatbilst marķējums. Tiesa, cilvēki būtu nikni arī pretējā gadījumā - ja par iepakojumu iekasētu depozītmaksu, bet iepakojumu nebūtu kur nodot.
“Ražotājam uzlikt par pienākumu ražot tādu iepakojumu, par kuru nav zināms, kad to varēs nodot, arī nav godīgi. Bija ražotāji, kas, labu gribēdami, uzlika Latvijas depozīta zīmi jau pagājušajā gadā, bet pudeles vienalga nevar nodot, jo, redziet, nav konkrētā iepakojuma saskaņojuma ar depozīta sistēmas uzturētājiem, t.i., automāts neatpazīst iepakojumu, kaut LV depozīta zīme tur ir. Un atkal tās ir izmaksas - saražot iepakojumu un tikai tad varēt to reģistrēt,” atklāj kāds ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”.
Papļāpaju tiko ar Topiņa pārdevēju, kopš palaišanas, nav nodota NEVIENA pudele �. Veikalā nav neviena pudele ko tur ņem pretī. Meži pilni ar vietējo dzērāju izmesto taru. Mums ir taras apmaiņas sistēma ✅� pic.twitter.com/x1RNFvXwoO
— Rabarbars. (@Rabarbarzs) February 19, 2022
Kopš februāra sākuma ne vienu vien pircēju, kas iegādājās dzērienu pudeles e-rimi.lv, samulsināja fakts, ka, veicot pirkumu, par dzēriena pudeli tiek iekasēta depozīta maksa 0,10 eiro par dzēriena pudeli, bet piegādātajā sūtījumā dzērienu pudeles ir bez Latvijas depozīta zīmes, tātad tās nevar nodot.
“Rimi Latvia” skaidro: “Liekot preci grozā, automātiski tiek aprēķinātas arī depozīta izmaksas. Gadījumā, ja, komplektējot pasūtījumu, nav pieejama prece, kas marķēta ar depozīta zīmi, depozīta maksa automātiski tiek atskaitīta uz kontu, no kura tika apmaksāts pirkums.”
“Neatkarīgā” pārliecinājās, ka tieši tā šī sistēma strādā, proti, veicot pirkumu, tiek aprēķināta depozīta maksa, bet pēc tam tā tiek ieskaitīta atpakaļ kontā.
Iepērkoties “barbora.lv”, šobrīd depozīta maksa par dzērienu pudelēm netiek iekasēta.
Depozīta sistēmas ieviešanas projekta uzraudzības sanāksmē VVD, SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji novērtēja sistēmas ieviešanas progresu. Diemžēl, kā secināja sanāksmes dalībnieki, vairākās plānotajās izlietotā depozīta iepakojuma automatizētās pieņemšanas vietās aizkavējusies taromātu vai kiosku uzstādīšana. Līdz ar to šajās vietās vēl netiek veikta izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana. “Ņemot vērā, ka tirdzniecībā vēl ir neliels dzērienu apjoms depozīta iepakojumā, pagaidām VVD vēl nav piemērojis sankcijas pret tirgotājiem un DIO, bet drīzumā “iecietības režīmu” piemērošana jaunas sistēmas ieviešanas procesā tiks pārtraukta. VVD katru situāciju izvērtēs individuāli un aicina komersantus pašus VVD iesniegt paskaidrojumu par to, kāpēc netiek nodrošināta depozīta iepakojuma pieņemšana, un sniegt apliecinājumu par termiņu, kādā tiks nodrošināta izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšana,” uzsver Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Meisters.
Līdz izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanas uzsākšanai tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā jāizvieto galalietotājam pieejama informācija par tuvākās pieņemšanas vietas adresi un darba laiku. Ja tirdzniecības vietā automatizētā depozīta iepakojuma pieņemšana netiks uzsākta tuvākajās nedēļās un nav izveidots kopīgs iepakojuma pieņemšanas punkts ar citu tirdzniecības vietu, tirgotājam ir jānodrošina manuāla depozīta iepakojuma pieņemšana līdz automatizētas pieņemšanas uzsākšanai.
Lai pārliecinātos par depozīta iepakojuma pieņemšanas tīkla darbību, VVD jau ir uzsācis izlases veida pārbaudes tirdzniecības vietās. Pēc VVD aicinājuma arī DIO pārstāvji no 4. marta uzsāks plašu tirdzniecības vietu apsekošanu, lai pārliecinātos par sistēmas ieviešanu.
Šobrīd, atbilstoši Iepakojuma likumam, pārejas periods depozīta iepakojuma tirdzniecībai ir spēkā no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. jūlijam.
Tirgotāju pārstāvis, kas piedalījās sanāksmē, norādīja uz daudzām neērtībām, ko sistēmas ieviešana rada tirgotājiem, un pauda tirgotāju vēlmi depozīta sistēmas ieviešanu kā obligātu atlikt līdz 1. augustam.
“Pārejas periods ir vajadzīgs, jo pirmie mēneši ir sarežģīti gan ražotājiem, gan tirgotājiem. Valsts vides dienests februārī nav piemērojis un nepiemēros soda sankcijas pret tirgotājiem. Visu pārejas periodu tiks piemērots “iecietības režīms” pret dažādām neatbilstībām, ja tirgotājiem būs pamatoti iemesli, kuru dēļ radušies sarežģījumi ar sistēmas ieviešanu un tās nepārtrauktības nodrošināšanu, tomēr tas nenozīmē, ka tirgotājs vispār var nepieņemt depozīta iepakojumu. Valsts vides dienestā saprot, ka depozīta sistēmas ieviešana ir papildu uzdevumi un pienākumi komersantiem, bet likumdevējs ir paredzējis, ka tirgotāji par dalību sistēmā saņems atlīdzību un tam ir jābūt kā pakalpojumam,” sacīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
