Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu visticamāk pretendēs vairāki kandidāti, un līdzšinējai valsts galvenajai izlūcei Ilzei Znotiņai Saeimā varētu pietrūkt balsu. Tādas runas klīst parlamenta kuluāros. Jau pašas par sevi šīs runas apliecina, ka nebūt ne visi ar Znotiņas vētraino rosīšanos finanšu jomā ir apmierināti.
Pirmajā konkursā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatu 2018. gadā pieteicās šīs iestādes toreizējais vadītājs Viesturs Burkāns, kurš “Burkāna kantori” ar toreiz tik sarežģīto nosaukumu vadīja kopš 1998. gada. Pietiekami diskrēti, lai lielākā daļa sabiedrības par tāda eksistenci pat neko nezinātu. Un pieteicās vai drīzāk tika pieteikta arī Ilze Znotiņa. Tobrīd bija uzsprādzis bankas “ABLV Bank” skandāls. Amerikāņi pieprasīja šīs bankas slēgšanu un totālu Latvijas banku sistēmas revīziju, atsakoties no trešo valstu dāsnajām naudas plūsmām. Pasūtījumam komplektā tad arī nāca Ilzes Znotiņas - Ārvalstu investoru padomes FICIL darbinieces - kandidatūra.
Formāli nedaudz patielējusies zemā atalgojuma dēļ, Ilze Znotiņa izaicinājumu pieņēma un ķērās pie nozares sakārtošanas. Protams, vienu no pirmajiem sakārtoja sava atalgojuma jautājumu, un šobrīd viņa ir valstī visaugstāk atalgoto amatpersonu vidū. 2020. gadā nopelnīja vairāk nekā 105 tūkstošus eiro. Par pagājušo gadu publiski vēl nav zināms, bet gan jau ne mazāk. Un tas arī ir objektīvs pamatojums, lai FID priekšnieka amats būtu visnotaļ iekārojams. Vēl pirms konkursa oficiālas izsludināšanas Ilze Znotiņa nacionālajā ziņu aģentūrā izplatījusi paziņojumu, ka vēlas kandidēt arī uz nākamo termiņu. Znotiņai esot skaidra programma, ko viņa vēlas sasniegt nākamajā periodā un ko plāno piedāvāt valdībai un likumdevējam. (Konkursu izsludina Ministru kabinets, atlasi veic Valsts kancelejas veidota komisija, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima.) Kā savus galvenos darbības virzienus Znotiņa min darba pabeigšanu ar likvidējamām kredītiestādēm, cīņu ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo īpaši organizētām grupām, kas profesionāli sniedz noziedzīgus pakalpojumus. Tāpat esot jāaudzē “kibermuskuļi”, un, visbeidzot, Latvijai jākļūst par vispāratzītu reģionālu zināšanu centru AML jomā jeb cīņā ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju.
Formāli konkursā izvirzītajām prasībām Ilze Znotiņa atbilst. Pretējā gadījumā viņa nebūtu amatā. Augstākā līmeņa ierēdņiem jābūt augstākajai izglītībai, politiski neitrāliem, ar pieeju valsts noslēpumam. Un vēl nevainojamai reputācijai, kas gan ir tāds stiepjams jēdziens. Iekšlietu ministrija vēsta, ka darba sludinājuma tekstā prasības tiks konkretizētas, ņemot vērā Valsts kancelejas līdzšinējo pieredzi atklātu pretendentu atlases konkursu uz augstākā līmeņa vadītāju amatiem organizēšanā. FID priekšnieka iecelšanas kārtību reglamentējošajā likumā (NILLTPFNL) noteikts, ka par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt persona, kas uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā. Atlases sludinājumā noteikts, ka pretendentam jābūt ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā vai ne mazāk kā trīs gadus veiktiem atsevišķiem vadīšanas pienākumiem, kā arī jābūt izpratnei par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Vienlaikus sludinājumā precizēts, ka viena no divām svešvalodām, kas pretendentam ir jāpārvalda, ir angļu valoda, jo šīs valodas prasmes “ir būtiskas amata pienākumu veikšanā”.
Ar šo visu Ilzei Znotiņai nebūtu problēmu, taču pat tad, ja atlases komisijas dalībnieku veidlapās pie viņas uzvārda tiks salikts lielākais ķeksīšu skaits, Saeimā Znotiņas ceļš uz otro kadenci nebūs rozēm kaisīts.
Jāatgādina, ka pagājušajā pavasarī koalīcijā neoficiāli tika rosināts jautājums par nepieciešamību izvērtēt Ilzes Znotiņas atbilstību ieņemamajam amatam. “Neatkarīgā” toreiz rakstīja, ka “sliktā reputācija Znotiņai draud ar amata zaudēšanu” https://neatkariga.nra.lv/izpete/338281-slikta-reputacija-znotinai-draud-ar-amata-zaudesanu. Iemesli bija vairāki. Atklājās, ka pēc iecelšanas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatā viņa turpinājusi privātu biznesu, kas ir aizliegts ar likumu. Par to tika arī sodīta. Taču vēl lielāku neapmierinātību izraisīja Znotiņas darba kvalitāte un vadības stils. Policija pārslogota ar FID iesūtītām vāji sagatavotām lietām, bankas iebiedētas ar uzraudzības pārspīlējumiem. Tad vēl runāšana vietā, nevietā un konfidenciālas informācijas izplatīšana par tirgus dalībniekiem, spiediena izdarīšana uz tiesām, Saeimas deputātu pieprasījumu ignorēšana. Galu galā atsevišķi koalīcijas partneri un ministri sāka burkšķēt, ka finanšu nozares kapitālais remonts iebraucis “otrā grāvī”. Uzņēmējiem un bankām esot grūti strādāt, un tas vistiešākajā veidā saistīts ar FID un Ilzes Znotiņas aktivitātēm.
Tomēr pērn visa šī neapmierinātība beidzās ne ar ko. Iespējams, tieši pateicoties spēcīgajai aizmugurei ASV vēstniecībā. Taču tagad, pienākot termiņa beigām, FID vadītājas nomaiņa nebūtu tik uzkrītoša, un Saeimā jau notiek gatavošanās konkursa komisijas rezultātu saņemšanai. Parlamenta kuluāros jau zināms, ka amatam tiks piedāvāti vairāki pretendenti un Ilzei Znotiņai var pietrūkt balsu. Var arī nepietrūkt. Acīmredzot tālab viņa sākusi savlaicīgu publicitātes kampaņu. Piemēram, nule FID organizēja starptautisku forumu “Finanšu izlūkošanas dienestu autonomija: efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas izveide”. Pie datora tiešsaistē pasēdēja daži bijušie un daži esošie priekšnieki, patērzēja un citastarp nāca pie secinājuma, ka “būtiski priekšnoteikumi autonomu FID gadījumā ir neatkarīgs budžets, spēja pieņemt lēmumus par savu budžetu un objektīvs, caurspīdīgs FID vadības iecelšanas process”. Ilzei Znotiņai pašlaik ir aktuāls tieši šis pēdējais punkts. Ja FID vadības iecelšanas process būs objektīvs un caurspīdīgs, viņa var arī zaudēt amatu godīgā konkurencē. Pašlaik kā pēdējā darbadiena valsts galvenās finanšu izlūces amatā Ilzei Znotiņai noteikts 31. maijs.
