Pret Rīgas pili vērsto informatīvo uzbrukumu Kremlis izvērsis plašā frontē. Lai izplatītu savārstījumu par slepenām nacisma atsperēm, kas kustina mūsdienu Latviju, iedarbināti teju visi pieejamie propagandas kanāli, piesaistīta arī Baltkrievijas Ģenerālprokuratūrai pakļauta zinātniskas izpētes iestāde. Turklāt jaunā operācija saistīta ar 2020. gadā pieteiktajām latviešu leģionāru vajāšanām.
Kā jau tas bija prognozējams, Krievijas valdības operētās nevaldības organizācijas “Фонд Историческая память” (“Fonds Vēsturiskā atmiņa”) “pētījums” par Latvijas valsts prezidenta Egila Levita padomnieka Jāņa Kažociņa dzimtas biogrāfiju kalpoja kā uvertīra plašākam informatīvam uzbrukumam. Šā safabricējuma centrā ir tēze, ka Jānis Kažociņš darbā Rīgas pilī pieņemts tādēļ, ka viņu audzinājuši nacisti, un prezidents uz to piever acis. Tādējādi “Kremlis izspēlē zemisku provokāciju pret Rīgas pili”. Valsts prezidenta kanceleja sniedza “Neatkarīgajai” skaidrojumu par senākiem Jāņa Kažociņa un viņa dzimtas biogrāfijas aspektiem, atspēkojot Kremļa pseidovēsturnieku melīgos apgalvojumus. Taču tie, protams, nesasniedz Krievijas propagandas rīku krievu auditoriju. Rīki turpina pavairot informatīvo safabricējumu tā sākotnējā formā, un tam var būt sekas.
Vieni no meliem ir tādi, ka Austrālijā dzīvojošais bijušais leģionārs Jānis Kažociņš ir prezidenta padomnieka radinieks. Bet nav. Tikai vārdabrālis. Taču tagad, pēc šīs publikāciju sērijas Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras pakļautībā esošais “Zinātniski praktiskais centrs likumības un tiesiskuma nostiprināšanai” prasīšot simtgadīgā leģionāra izdošanu nopratināšanai. Pašā iestādes mājaslapā tādu ziņu atrast neizdevās, taču Kremļa propagandas rīki un pirmām kārtām jau “Sputnik” pārpublicējis bildi, kurā “Fonda Vēsturiskā atmiņa” vadītājs Aleksandrs Djukovs nodod kaut kādu mapi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras darbiniekam. Djukovs ir tas pats Krievijas aģents, kas uzdodas par vēsturnieku un kura darba uzdevums ir Latvijas valsts sistemātiska nomelnošana. Jo vieglāk šo pasūtījumu pildīt personisku iemeslu dēļ - Latvijā viņam iekļūšana ir liegta. Djukovs oficiāli ir pasludināts par Latvijai nevēlamu personu un jau gadiem savu pasūtījumu un vienlaikus personisko naidu spiests izplatīt attālināti. Šobrīd viņa aģentūras redzeslokā ir Latvijas Valsts prezidenta institūcija un Jānis Kažociņš, kurš, savulaik būdams Satversmes aizsardzības biroja direktors, atmaskoja Djukovu ar visu viņa Kremļa fondu.
Grūti spriest, kādēļ Djukovs tieši Baltkrievijai lūdzis vajāt Austrālijā dzīvojošo Jāni Kažociņu. Krievija pati jau aizpērn tika izvērsusi latviešu leģionāru izspiegošanas kampaņu. Un tas tika darīts, atkal jau pamatojoties uz “Fonda Vēsturiskā atmiņa” pētījumu - “Nacisma noziegumu atbalstītāji. 96 Latviešu SS leģiona veterāni, kuri vēl dzīvi”. “Neatkarīgā” toreiz saņēma vairākus signālus, ka ārzemēs dzīvojoši vecie ļaudis un viņu tuvinieki tiek tramdīti un biedēti. Šajā kampaņā iesaistījās arī Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja. Par pirmo publiski izķengājamo leģionāru bija izvēlēts Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, latviešu karavīrs Visvaldis Lācis. Taču viņš nomira. Tagad acīmredzot atrasts cits kandidāts - Jānis Kažociņš Austrālijā. Un tas nekas, ka patiesībā viņš nemaz nav prezidenta padomnieka rads. Kremļa nacisma glorifikācijas kampaņai būs labs diezgan.
Šī ir tikai viena neliela epizode Kremļa īstenotajā Eiropas vēstures falsifikācijas projektā. Ir taču arī lērums jaunu pieminekļu uzcelts okupācijas armijas slavināšanai Latvijas teritorijā. Organizēti svinīgi pārapbedīšanas pasākumi. Tad vēl ikgadējās Latvijas okupācijas svinības pie Pārdaugavas bīstākļa - “Pieminekļa Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Krievija metodiski cenšas mainīt sabiedrības kolektīvo atmiņu atbilstoši savai Otrā pasaules kara interpretācijai, kurā krievi ir varoņi, bet latvieši - nacistu noziedznieki.
Viņi joprojām par mums saka: latiši - gansi.
