Latvijas iedzīvotāji neslēpj, cik daudziem no viņiem nav ne jausmas, kas tie par cilvēkiem, kuri šeit valda, tai skaitā rīkojas ar sabiedrības naudu kā ar savējo.
Šajā reizē pārlūkosim to, cik bieži Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujās par iedzīvotāju attieksmi pret valsts augstākajās amatpersonām tiek ierakstīta atbilde, ka aptaujātie “nav dzirdējuši par tādu”. Tātad - nav neko dzirdējuši par tādām personām, no kurām katra tiek pieminēta plašsaziņas līdzekļos vairākas reizes dienā un kuru lēmumi sasniedz aptaujājamos kā cilvēkus, kuri atkarīgi no šiem lēmumiem kā darbinieki arī privātos uzņēmumos, kā pircēji un pārdevēji, kā ceļu satiksmes dalībnieki, kā pacienti, skolēni vai tūristi. Izrādās, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vispār neko nav dzirdējuši par lielāko daļu no tagadējiem Krišjāņa Kariņa valdības locekļiem.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka konkrētos politiķus nezinošo iedzīvotāju īpatsvars saskan ar tādu cilvēku daudzumu, kuri atklāti atbild, ka par politiku neko nezina, jo neinteresējas. Attiecībā pret politiku cilvēki iedalās trijās, skaitliski aptuveni vienādās grupās. Trešā daļa aptaujājamo uzskata sevi par ieinteresētiem un zinošiem par partijām un personālijām, kuras pelnījušas vai nav pelnījušas labus vārdus un balsis vēlēšanās. Nākamā trešdaļa pievērš uzmanību politikai un politiķiem atbilstoši vēlēšanu kalendāram un atsevišķos gadījumos tad, ja valsti satricina kāds sevišķi skaļš skandāls vai politiķi lēmumi tieši viņus skar ļoti tieši. Atlikusī trešdaļa iemanījusies politiku ignorēt neatkarīgi ne no kā.
Abas politikā neieinteresētās aptaujāto trešdaļas sametušās kopā, piešķirot visaugstāko neatpazīstamības reitingu Krišjāņa Kariņa valdībā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam. Jaunākā SKDS aptauja par attieksmi pret politiķiem notika pagājuša gada decembrī, kad A. T. Plešs bija pavadījis ministra krēslā tieši vienu gadu. Tik ilgā laikā viņa klātbūtni valdībā bija pamanījuši mazāk par pusi no 1000 aptaujātiem cilvēkiem, kuri pārstāv visu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju kopumu. Atbilde “nav dzirdējuši par tādu” atzīmēta par 51% no aptaujātajiem.
Iedzīvotāju vairākuma neziņai par A. T. Plešu ir trīs iemesli. Pirmkārt, vides aizsardzība nav iedzīvotājiem aktuāla tēma. Atbilstoši, arī vides aizsardzībai pēc nosaukuma izveidotā ministrija nedara neko vairāk, kā pārtulko latviešu valodā no Briseles atsūtītās vides direktīvas un gudro, kā Latvija varētu tās nepildīt, lai neaizskartu vietējo partiju sponsoru un skaitliski pamanāmu iedzīvotāju grupu intereses. Otrkārt, A. T. Plešs personificē atslābumu, kāds ne vien ministriju, bet visu valsti pārņēma pēc desmit gadu ilgas plēšanās ap administratīvi teritoriālo reformu, ko aši paveica un par to pelnītā atpūtā jeb pensijā uz Saeimu tika aizsūtīts Krišjāņa Kariņa valdības ministrs Juris Pūce. Treškārt, ministrijas reālais pienākums ir sadalīt pareizajās kabatās naudu, ko valsts noraksta digitalizācijas projektiem, par kuriem labāk nevienam neko nezināt.
Otrā vieta neatpazīstamības reitingā pienākas labklājības ministram Gatim Eglītim ar identisku 51% neatpazīstamības rādītāju, taču tā nopelnīšanai bija atvēlēts divreiz īsāks laiks kopš pagājušā gada 3. jūnija. Par spīti tam, ka cilvēki interesējas par pensijām un pabalstiem, no kuriem lielākā daļa iedzīvotājiem tiek virzīta caur Labklājības ministriju, G. Eglītis pamanījies palikt ēnā. Tiešām garu ēnu met viņa priekšteces Ramonas Pertravičas atraktīvie tērpi jeb ārpus tiem palikušās ķermeņa daļas. Respondentu mulsināšanai kalpo ministra gaitas kopā ar partijas biedru Krišjāni Feldmanu, ar kuru viņš tik līdzīgs, it kā viņi būtu brāļi, pat dvīņubrāļi.
51% neatpazīstamības ir ekstrēms rādītājs virs dabiskās trešdaļas, kāda atbilst to cilvēku īpatsvaram, kas deklarē savu neinteresēšanos par politiku. Aptuveni tāds izrādījies to cilvēku daudzums, kuri neko nezina par vienā paņēmienā ar G. Eglīti valdībā iekļauto iekšlietu ministres Marijas Golubevas (30%) un izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (35%) esamību. Viņu pulciņā arī ekonomika ministrs Jānis Vitenbergs (35%), kas pašreizējo ministra pilnvarojumu saņēma tāpat 3. jūnijā, bet ar iepriekšējo pilnvarojumu tajā paša amatā bija jau kopš 2020. gada 2. aprīļa. Pusotra gada laikā līdz pagājušā gada decembrim viņš bija spējis samazināt savu neatpazīstamību par 13 procentpunktiem. Šai pašai grupai atbilstošs atpazīstamības līmenis, t.i., 37% viņus nezinošo raksturo K. Kariņa valdībā kopš tās izveidošanas strādājošos kultūras ministru Nauri Puntuli un satiksmes ministru Tāli Linkaitu.
Kvantitatīvi turpat līdzās ar 31% par viņu nezinošo nonācis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš tomēr pelnījis atsevišķu raksturojumu. Pirmkārt, viņš ministrē tā, ka triju gadu laikā K. Kariņa valdībā viņa atpazīstamība nevis augusi, bet mazliet saplakusi. Otrkārt, viņš ministrē desmitreiz ilgāk nekā iepriekš uzskaitītie K. Kariņa valdības locekļi ar salīdzinoši neilgu atrašanos amatos, kas automātiski nodrošina publicitāti. K. Gerhards kā ekonomikas ministrs startēja 2007. gadā un kopš tā laika ministru līmenī rotējis tā, ka cilvēki atmetuši ar roku mēģinājumiem saprast, kas viņš kurā reizē ir un ko dara vai nedara.
Novirze no dabiskā neatpazīstamības līmeņa uz atpazīstamību sākas ar finanšu ministru Jāni Reiru, par kuru nezinājuši 24% aptaujāto. Šo novirzi J. Reirs ieguvis K. Kariņa valdībā, jo savu pirmo, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās portfeli bija dabūjis jau 2004. gadā un pēc tam finanšu un labklājības ministru portfeļus nēsājis ar līdzīgiem (ne)atpazīstamības rādītājiem kā K. Gerhards.
Uzrāvienu atpazīstamībā paveicis tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Pirmo reizi šā ministra portfeli viņš bija dabūjis jau 2012. gadā, ko toreiz nepamanīja 57% aptaujāto. Pērnā gada decembrī viņu nebija pamanījuši tikai 17% aptaujāto.
Tuvu 10% robežlīnijai atrodas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, par kuru neko nezina 12%. Šādu rādītāju viņš līdz pašam pēdējam laikam saglabājis kopš 2014. gada decembra, kad pavisam svaigs bija viņa 6. novembra paziņojums par homoseksuālo orientāciju. Tas samazināja neko par viņu nezinošo īpatsvaru divkārtīgi no 25% iepriekšējā, t.i., 2013. gadā.
Sūrā, grūtā darbā par viņu nezinošo skaitu līdz 8% sadeldējis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš ārlietu ministra amatā pirmo reizi stājies 2004. gadā un kopš tā laika ministrs biežāk bijis nekā nebijis.
Pavisam savādākā veidā nekā A. Pabriks savu atpazīstamību ieguvis veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministros viņš iekļuva 2011.-2013. gadā, bet pēc tam ņēma ilgu pauzi un savu lielo atpazīstamību nopelnīja kopš nonākšanas pašreizējā amatā pērnā gada 7. janvārī. Tagad tikai 7% Latvijas iedzīvotāju nezina, kā izskatās D. Pavļuts un - galvenais - “Pavļuta zelta gultas ar briljanta inkrustācijām”, ko Neatkarīgā aprakstīja pagājušā gada 28. oktobrī. Proti, 120 gultas Covid-19 slimniekiem par vairāk nekā 80 miljoniem eiro. Nopietnāk sakot, stāsts ir par pretējo, ka šīs gultas neizskatās nekā, jo tādu vispār nav. Cipari ņemti no Veselības ministrijas atskaitīšanās pagājušā gada 21. septembra valdības sēdē, kur gultu cenai uzmanību pievērsa J. Reirs. Kopš tā laika D. Pavļuts un viņa ministrija vairākkārt solījusi informēt valdību un sabiedrību, kā tad šie 80 miljoni eiro iztērēti īstenībā, bet atbildes neesamība līdz šai 2022. gada dienai liek domāt, ka nav iespējams par šiem miljoniem sacerēt tādu atbildi, lai pīšanās melos neizraisītu aizvien jaunus jautājumus un atklājumus, ka uz Covid-19 rēķina izšķērdēti vēl daudz vairāk nekā 80 miljoni eiro.
Par Ministru prezidentu Krišjāņa Kariņa esamību 99% valsts iedzīvotāji ir tikpat droši, kā par to, ka K. Kariņam “vairāk naudas kā jebkad”. Tāpēc atbildes un atbildību par naudas izlietošanu K. Kariņš no D. Pavļuta un ne no viena cita ministra neprasa. K. Kariņa vadībā izšķērdēto naudu jau dabūjušo vai dabūt cerošo K. Kariņa fanu daudzums pagājušā gada decembrī bijis 25% no aptaujātajiem. Viņa popularitātes kritumu visuzskatāmāk izsaka nepopularitātes pieaugums no 26% viņa valdības startā 2019. gada februārī līdz 67% pagājušā gada decembrī. Te īpaši jāuzsver, ka nepopularitāte nav neatpazīstamība. Par viņa esamību 2021. gada beigās neko nav zinājis jeb nav spējis vai nav gribējis atzīt 1% aptaujāto.
