Mīlētākie un nīstākie. Neatkarīgā pēta ministru popularitāti

© Neatkarīgā

Latvijas vēsturē visilgāk strādājušais ministru kabinets nebūt nav arī tautas mīlētākais. Tikai viena ministra reitings, saskaņā ar SKDS veikto aptauju,* ir pozitīvs, tas ir, viņa veikumu biežāk uzteic nekā kritizē.

Ministra amats Latvijā automātiski nenozīmē slavu. No 13 ministriem tikai divus ministrus (veselības ministru Danielu Pavļutu un aizsardzības ministru Arti Pabriku) Latvijā pazīst vairāk nekā 90% aptaujāto. Pētot šos datus, aizdomājos, vai atpazīstamība nozīmē popularitāti? Latvijas valdībā ir ministri, kurus tauta pazīst, bet nemīl. Vai viņus var saukt par tautā populāriem ministriem? Tāpat ir ministri, kurus zina salīdzinoši mazāk, bet viņu reitings ir labāks nekā dažam labajam zināmajam ministram. Izmantojot SKDS aptaujā noskaidroto ministru atpazīstamību un reitingu (tas aprēķināts, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru), Neatkarīgā izveidoja indeksu, kas aptvertu abus šos rādītājus.

Jaunie - mazāk zināmi un mazāk kritizēti

Valdība pašreizējā sastāvā strādā nepilnu gadu - kopš 2021. gada jūnija, kad ministra amatu zaudēja četri ministri, to vietā stājoties trim politiķiem - Gatim Eglītim, Anitai Muižniecei un Marijai Golubevai, kuru vārdi līdz tam nebija zināmi, un vienam politiķim, kuram jau bija pieredze ministra amatā - Jānim Vitenbergam. Salīdzinot ar ilgstoši ministrējušiem kolēģiem, jaunpienācēju atpazīstamība, protams, ir mazāka. Taču arī dažus ilgstoši politikā esošus ministrus Latvijas iedzīvotāji pazīst vāji. Viszemākā atpazīstamība pētījuma veikšanas brīdī bija labklājības ministram Gatim Eglītim, viņu zināja vien puse no aptaujātajiem, lai gan labklājības ministra pārziņā ir daudzas sociāli jutīgas tēmas - iedzīvotāju labklājība, pabalsti utt. Iespējams, ja cilvēkiem jautātu par brāļiem banāniem (Gati Eglīti un Krišjāni Feldmanu), kuri pie šīs iesaukas tika pēc “Lidl” veikala atklāšanas, atpazīstamība būtu nedaudz labāka. Neskatoties uz zemo atpazīstamību un salīdzinoši neilgo darbošanos ministra amatā, viņa reitings ir zems (-6,6), kas nozīmē, ka kritizētāju ir vairāk nekā slavētāju.

Arī Artūram Tomam Plešam, kurš darbu valdībā sāka vienlaikus ar Gati Eglīti un Anitu Muižnieci, atpazīstamība ir visai zema - viņu zināja vien 54,5% aptaujāto. Pēc pēdējo dienu notikumiem, kas izgaismoja viņa uzpūsto biroju ar 13 darbiniekiem, viņa atpazīstamība varētu augt, bet jāšaubās, vai šis gadījums paaugstinās viņa reitingu, kas arī šobrīd nav nekāds augstais (-5,5). Kultūras ministrs Nauris Puntulis ministra amatu ieņem kopš 2019. gada vasaras, bet viņš nav kļuvis tautai daudz zināmāks. 2020. gadā viņu pazina 62,1%, tagad - 62%. Savukārt viņa reitings gada laikā samazinājies no +8 (2020. gadā) līdz -1,5 (2021. gadā).

Veselības ministru Dainielu Pavļutu pazīst 9 no 10 aptaujātajiem, un teju visiem ir viedoklis par šo ministru. Tiesa, vairums (61%) aptaujāto viņa līdzšinējo darbību vērtē negatīvi, to vidū 35,2% pat ļoti negatīvi. D. Pavļuta reitingu Covid-19 pandēmija un vakcinācija drīzāk gremdēja nekā uzlaboja. Tauta sašūmējās par Vakcinācijas biroju, kas tika izveidots ar pompu, tāpat reitingu neuzlaboja problēmas veselības nozarē un ķibeles ap vakcinācijas procesu. Tāpēc, lai gan viņa atpazīstamība ir ļoti augsta, viņš ir tautas visvairāk kritizētais ministrs šajā valdībā.

Populārākie un augstāk novērtie

Vienīgais šīs valdības ministrs, kuram ir pozitīvs reitings, ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kuru līdzīgi kā D. Pavļutu pazīst 9 no 10 aptaujātajiem. Tā kā arī viņa reitings ir visaugstākais starp ministriem (+3,5), viņu var uzskatīt par šīs valdības populārāko ministru, kura reputācijai nav kaitējušas arī dzeltenās preses ziņas par šķiršanos.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča reitings ir negatīvs (-8,4), lai gan ne viņš pats, ne viņa vadītā nozare pērn nav bijusi ierauta nevienā skandālā. Iekšlietu ministres Marijas Golubevas reitings ir pat labāks nekā E. Rinkēvičam, pat neraugoties uz sākotnējo skepsi par viņas spēju vadīt tik vīrišķīgu nozari un problēmām ar žoga izbūvi uz Baltkrievijas robežas. E. Rinkēviču, kurš ārlietu nozari vada kopš 2011. gada, pazīst 80% no aptaujātajiem. M. Golubevas atpazīstamība ir nedaudz zemāka - 70%, taču viņa ministra amatā ir nostrādājusi tikai pilnus sešus mēnešus.

Arī valdības reitings krīt

Arī ministru kabineta reitings pērn bija negatīvs - 47,6, kas ir vēl nedaudz sliktāks rezultāts nekā 2020. gadā, kad valdības reitings bija 46,2. Tāpat kā politiķu reitings, arī šis reitings aprēķināts, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru. Pērn ministru kabinetam uzticējās tikai 24%, bet neuzticējās 71,6% no aptaujātajiem.

* SKDS pētījums “Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, SKDS, 2021. gada decembris”. (Aptauja notika no 03.12.2021. līdz 14.12.2021. Pētījumu veica “Pētījumu centrs SKDS”. Tika aptaujāti Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Izmantojot stratificētās nejaušās izlases metodi, tika aptaujāti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās) 1017 respondentu, kas ir ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase.)

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.