Līdz šim Veselības ministrija bija visai noraidoša pret iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts, stāstot par šī gada prioritātēm veselības nozarē, norāda uz nepieciešamību izvērtēt šī nodokļa likmes. Vai tas nozīmē, ka veselības nozarē ir mainījies viedoklis par to, kā samazināt zāļu cenas un padarīt medikamentus pieejamākus pacientiem?
Vairāki pētījumi par zāļu cenu veidošanos Latvijā līdz šim parādījuši, ka pat situācijā, kad zāļu ražotājs nosaka Latvijas tirgum zemāko cenu zālēm, uzcenojumu dēļ medikamenti pacienta makam ir visdārgākie tieši mūsu valstī.
Medikamentu pieejamība, spriežot pēc Veselības ministrijas prioritāšu saraksta 2022. gadam, ir viena no aktualitātēm, tomēr pašlaik šajā jautājumā trūkst konkrētības. Diskusija par samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zālēm, zāļu cenu veidošanas mehānisma pārskatīšana un papildu finansējuma piešķiršanas nepieciešamība zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai - šos trīs pasākumus Veselības ministrija nosauc kā prioritātes medikamentu pieejamībā.
“Zāļu pieejamības un zāļu cenu jautājumi nemainīgi ir mūsu uzmanības lokā, mums stāv priekšā konceptuāla diskusija, kas izriet no Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām,”
saka veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viena no diskusijām ir gaidāma tieši jautājumā par PVN likmju piemērošanu zālēm. Otrkārt, kā norāda veselības ministrs, konceptuāli būs jāvienojas par zāļu cenu veidošanas mehānisma pārskatīšanu un kā turpmāk finansēt zāļu pieejamību. “Šāgada budžetā zālēm ir papildu nauda, un pamatā papildu finansējums ir saistīts ar onkoloģijas jomu,” sacīja D. Pavļuts. “Tomēr ir nepieciešams finansējums zāļu plašākai pieejamībai un jaunu medikamentu iekļaušanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā.” Diemžēl ministrs nekonkretizēja, kāda un kad plānota diskusija un vai ministram ir konkrēti priekšlikumi šajos jautājumos, piemēram, par kādu PVN likmi zālēm varētu piedāvāt diskutēt.
Veselības ministrs arī norādīja, ka nopietna diskusija nepieciešama ar farmācijas jomu par zāļu pieejamību saistībā ar aptieku pieejamību, jo blīvi apdzīvotās vietās pastāvot neveselīga konkurence starp aptiekām un to ķēdēm, bet mazāk apdzīvotās aptieku nav.
Pagaidām arī Veselības ministrijā Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, kādi būs tās priekšlikumi PVN likmes izmaiņām zālēm, vai tas attieksies uz visiem medikamentiem - recepšu, bezrecepšu vai tikai uz kompensējamām zālēm. Latvijā medikamentiem tiek piemērota samazināta PVN likme - 12 procenti, tomēr tā pašlaik ir visaugstākā Baltijas valstīs, jo Lietuvā likme ir pieci procenti, bet Igaunijā deviņi procenti.
Par zāļu cenām, uzcenojumiem un arī PVN likmi norādījušas dažādas ekspertu grupas, arī zāļu ražotāji, tomēr arvien nopietnas diskusijas par izmaiņām nav bijis. Zināmā mērā šo diskusiju apturēja Covid-19 pandēmija, kad aktuāli kļuva epidēmijas ierobežošanas jautājumi, ne zāļu cenas.
Konkurences padome pētījumā par zāļu uzcenojumiem jau pirms vairākiem gadiem secināja, ka gala cenas, par kādām pacienti iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un PVN. Salīdzinot aptuveni 20 Baltijā biežāk pirkto medikamentu, padome konstatēja, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši zemāku cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas cenā neatspoguļojās. Kā piemēru padome minēja valsts nekompensētu medikamentu, kuram ražotājs noteica cenu 20 eiro, un lieltirgotavu uzcenojums Latvijā bija trīsreiz lielāks nekā Lietuvā un gandrīz piecas reizes lielāks nekā Igaunijā, aptieku uzcenojums Latvijā bija uz pusi lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, un, tā kā Latvijā ir arī augstākā PVN likme, rezultātā medikamenta cena pacientam Latvijā bija visaugstākā.
Tobrīd Veselības ministrijā strādājusī darba grupa nevienojās par uzcenojumu samazināju zālēm. Viens no priekšlikumiem darba grupā bija ierosme samazināt PVN likmi, taču šis priekšlikums neguva atbalstu valsts budžeta kontekstā (iebildumi pret samazinātu PVN arvien ir Finanšu ministrijai, un arī Veselības ministrija to nekad nav līdz šim atbalstījusi), jo farmācijas nozare un pacientu organizācijas ideju samazināt nodokli zālēm atbalsta.
Arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktā izpēte parādīja līdzīgu situāciju kā Konkurences padomes pētījums: zāļu gala cenu pacientam ietekmē uzcenojumi. Atsaucoties uz nodokļu politikas pamatnostādnēm, Veselības ministrija norādīja, ka “tās neparedz jau esošo PVN samazināto likmju samazināšanu nevienai preču un pakalpojumu grupai”. Tomēr šīs pamatnostādnes bija spēkā līdz 2021. gadam, kas nozīmē - laiks jaunām nostādnēm un arī PVN likmju pārskatīšanai.
Jāatgādina, ka vairāk nekā 16 000 iedzīvotāju parakstījās par iniciatīvu samazināt PVN zālēm un šī iniciatīva tika iesniegta Saeimā, taču pēc diskusijām iniciatīva reālas izmaiņas nesasniedza. Vairākas politiskās partijas pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām arī solīja PVN zālēm samazināt, viena no šīm partijām bija veselības ministra pārstāvētais politiskais spēks “Attīstībai/Par!”. Vai tagad ir pienācis brīdis, kad diskusiju pieteikušais ministrs arī runās par konkrētiem priekšlikumiem PVN samazināšanā?
