Pagājušajā nedēļā tika atjaunota gājēju satiksme pa Dalbes gājēju tiltu pār Rīgas–Jelgavas autoceļu.

© Juris Paiders

Pēc daudzām publikācijām plašsaziņas līdzekļos (un aicinājumiem sociālajos tīklos) atbildīgās institūcijas novērsa lielākās problēmas, kuras izraisīja ļoti augstu traģisku satiksmes negadījumu risku autotransporta kustībā pa vienu no Latvijas noslogotākajiem autoceļiem, Rīgas–Jelgavas šoseju.

Neatkarīgā par to rakstīja.

Lai gan lielākie bojājumi Dalbes gājēju tiltā nav novērsti, tomēr gājēju satiksme pār to ir atjaunota.

Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija, 11. decembrī transporta līdzeklis (vismaz 6 metrus augsts, iespējams, ceļamkrāns), kurš aizbēga no avārijas vietas, sadūrās ar Dalbes gājēju tilta augšu un radīja būtiskus bojājumus gājēju tilta paneļiem. Tāpēc gandrīz nedēļu Dalbes pārvads gājējiem bija slēgts. Diemžēl šajā laikā netika uzstādītas norādes, kā Dalbes, Jaunpēternieku un citu apdzīvoto vietu iedzīvotāji varētu nokļūt no un uz Dalbes dzelzceļa staciju. Daudzi jaunieši un citi gājēji riskēja pārvietoties pa tiltu, balstoties uz tilta margām, jo Rīgas-Jelgavas autoceļa plūsmas šajā posmā tiek norobežotas ar vairāk nekā divus metrus augstu nepārvaramu žogu. Tuvākie pārrāvumi žogā ir tikai aptuveni kilometra attālumā no gājēju tilta, bet arī tie nav droši gājējiem, jo ir domāti, lai Rīgas-Jelgavas šosejas autotransports varētu pagriezties braukšanai pretējā virzienā. Vairākas dienas Dalbes, Jaunpēternieku u.c. Jelgavas novada iedzīvotājiem, kuriem nav sava auto, bija pilnībā bloķēta pieeja sabiedriskajam transportam. No pagājušās nedēļas ceturtdienas šī problēma ir novērsta.

Gājēju satiksme pār tiltu ir atjaunota. Tā ir slēgta vienīgi tilta daļā, kurā ir redzami avārijas radītie pārsega bojājumi.

Juris Paiders

Izpēte

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Svarīgākais