Politiskā vide ir reaģējusi uz publiskajā telpā iekļuvušajām bažām par iespējamu uzņēmuma “Latvijas valsts meži” vājināšanu un pat privatizāciju. Zaļo un zemnieku savienība premjeram Krišjānim Kariņam pieprasījusi skaidrojumu par plāniem valstij piederošu uzņēmumu kapitāldaļas kotēt biržā, savukārt uzņēmuma jaunā padome sākusi runāt ar kokrūpniecības nozari, solot līdzšinējo stratēģisko virzienu saglabāt nemainīgu.
“Latvijas valsts mežu” un Latvijas Kokrūpniecības federācijas sadarbības memorandā minēti trīs stratēģiski nozares mērķi: 1) līdz 2030. gadam dubultot pievienoto vērtību uz vienu darba vietu mežu nozarē, 2) līdz 2030. gadam palielināt meža nozares saražotās produkcijas vērtību divas reizes 3) veidot par 25% ražīgākas mežaudzes.
Uzņēmuma jaunās padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis šos mērķus atzīst par labiem esam: “Es ļoti labi apzinos Latvijas lielākā mežu nozares uzņēmuma nozīmību visas Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Valsts interesēs ir kāpināt mežu resursu izmantošanas efektivitāti un vairot sabiedrības ilgtermiņa ieguvumus no atjaunojamo dabas resursu izmantošanas. Tāpēc pozitīvi vērtēju jau līdzšinējo nozares organizāciju un uzņēmumu sadarbību, kā arī sadarbības memorandā izvirzītos mērķus un sadarbības jomas.” Šis ir citāts no Latvijas Kokrūpniecības federācijas un “Latvijas valsts mežu” kopīgā paziņojuma “Latvijas Kokrūpniecības federācija uzsāk sarunas ar jauno LVM padomi par sadarbību mežu nozares attīstības veicināšanā”.
Ārkārtas paziņojums tapis kā reakcija uz politikas kuluāru informācijas nonākšanu publiskajā telpā. Neatkarīgā jau vēstīja par privatizācijas tīkojumiem un mežsaimniecībai draudošo zaļo taksonomiju: “Valsts mežos iestājies nemierīgs laiks”. Pie valdības darbojas tāds Pārresoru koordinācijas centrs, un caur šo kantori ik pa laikam tiek aktualizēta ideja par valsts īpašumā esošo uzņēmumu vismaz daļēju privatizāciju - kotēšanu biržā. Tas ir jau sens ārvalstu investoru padomes FICIL ieteikums, kas būtu izdevīgs ārvalstniekiem, bet ne Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc vairāki lielie valsts uzņēmumi ar likumu noteikti par neprivatizējamiem, to vidū arī “Latvijas valsts meži”. Otrais vērtīgākais uzņēmums Latvijā un mūsu valsts zaļās bagātības pamats. 2020. gadā tā apgrozījums sasniedza 349,7 miljonus eiro, bet valsts budžetā dividendēs iemaksāti 60,9 miljoni. Par to arī satraukums.
Zaļo un zemnieku savienība paziņojumā sabiedrībai vēsta, ka “nav pieļaujami slēpti „Latvijas valsts mežu” privatizācijas mēģinājumi”.
Nesenā padomes maiņa, tajā ieceļot ar meža nozari nesaistītus pārstāvjus, izraisot bažas, vai Zemkopības ministrija tādējādi necenšas īstenot kādas politiskas, ne ar pārdomātu un valsts interesēm atbilstošu mežu apsaimniekošanu pamatotas intereses. “ZZS uzskata, ka tāds Latvijai stratēģiski nozīmīgs uzņēmums kā „Latvijas valsts meži” ir jāsaglabā valsts īpašumā, tāpēc ZZS Saeimas deputāti ir sagatavojuši jautājumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, aicinot sniegt detalizētu informāciju par to, kādu valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļas (akcijas) tuvāko gadu laikā ir plānots uzsākt kotēt biržā.”
ZZS aicina arī zemkopības ministru Kasparu Gerhardu sniegt informāciju par to, kāda ir Zemkopības ministrijas kā „Latvijas valsts mežu” kapitāldaļu turētājas stratēģija un plāni attiecībā uz uzņēmuma attīstību, tajā skaitā efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pārvaldību.
Jāatgādina, īsā atbilde, ko uz jautājumu par uzņēmuma iespējamo pārdošanu saņēma Neatkarīgā, ir šāda: “Ministrs Kaspars Gerhards ir kategoriski pret Latvijas valsts stratēģisko uzņēmumu privatizāciju.” Tātad tie, kas koķetē ar idejām par “Latvijas valsts mežu” iztirgošanu vai patirgošanu, vismaz pagaidām tiek nolikti pie vietas. Uzņēmumam pietiks jau ar tiem izaicinājumiem, ko Latvijai nenovēršami tuvina Eiropas uzņemtais zaļais kurss. Ne tikai Latvijā ir spēki un personāži, kas mūsu mežsaimniecības flagmani vēlētos padarīt par milzīga rezervāta turētāju.