Nolūkā mazināt sabiedrībā agresīvas verbālas uzvedības izpausmes, Saeimā top jauni panti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Politiķi un ierēdņi pūlas salāgot savas izpratnes par aizvainojošu izrunāšanos un noteikt tai cenrādi, riskējot, ka patiešām bīstama naidīga runāšana faktiski tiks dekriminalizēta.
Pašlaik grozījumi tiek virzīti apstiprināšanai pirmajā lasījumā, un te iniciatīvu uzņēmusies Krimināltiesību politikas apakškomisija un Iekšlietu ministrija. Un tā būtiskā atšķirība priekšlikumos ir šāda - komisijas priekšlikumā administratīvais sods piemērojams, ja aizskartajai personai ir pamats baidīties. Piemēram, ja agresīvs antivakceris deputātam uz ielas uzbļauj “tu dabūsi pa muti”, šāda iespējamība patiesi ir ļoti ticama. Un tas būtu pamatots iemesls saukt šo personu pie kārtības ar naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām. Tātad līdz pat 500 eiro.
Savukārt Iekšlietu ministrijas priekšlikumā iespējamībai dabūt pa muti vispār nav nozīmes. Jau ar pašu faktu, ka šādi draudi izteikti vai uzrakstīti internetā, būs pietiekami, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka iekšlietu ministre “Golubeva naida runu bīda Administratīvo sodu likumā”.
Marija Golubeva argumentēt savus priekšlikumus sēdē bija pieslēgusies personiski un skaidroja, ka draudi kā tādi ir nepieņemama uzvedība, ko nepieciešams ierobežot. Ministrija arī rosina noteikt administratīvo atbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās, reliģiskās piederības dēļ vai kādu citu pazīmju un diskriminācijas aizliegumu dēļ. Sodi par draudu izteikšanu, vajāšanu un arī diskrimināciju jau ir paredzēti Krimināllikumā. Taču politiķi vēlas radīt iespēju sodīt arī par mazākiem mutiskiem nodarījumiem, kas nerada būtisku kaitējumu un nekvalificējas kā kriminālprocesa priekšmets. Apsaukāšanās internetā fizisku kaitējumu nenodara, taču upurim var izraisīt bailes un nepatīkamas izjūtas. Administratīvā kārtā šādu izrunāšanos var traktēt kā sīko huligānismu, taču policija parasti tā nedara. Retos gadījumos kriminālprocess, bet visbiežāk - rijiet vien nost to krupi, cienījamais aizskartais pilsoni.
Iecerētā likumprojekta problēma ir tā, ka, ejot dziļāk detaļās, tas satur emocionālus un grūti izmērāmus lielumus. Komisijas priekšlikumā draudi veselībai, dzimumneaizskaramībai un mantai tiks administratīvi sodīti, “ja ir pamats baidīties, ka draudi tiks īstenoti”. Un jautājums, cik ļoti jābaidās, lai policija rosinātu administratīvo procesu, un cik baiļu pietiks kriminālprocesam. Vai arī citā grozījumā minēts, ka personas uzmācīga vajāšana izpaužas kā uzbāzīga un traucējoša saziņa. Skaitliski cik reižu iesūtīti komentāri būtu uzskatāmi par uzbāzīgiem?
Komisijas sēdē arī jomas praktiķi norādīja, ka likumprojekta pašreizējā izpildījumā būtu grūti nošķirt, kur beidzas administratīvā atbildība un kur kriminālā. Tieslietu ministrijas pārstāvis Sandis Vilcāns brīdināja, ka, pārklājoties abām atbildībām, kriminālatbildības aizsardzības līmenis mazināsies, jo policijai vienkāršāk ir virzīt administratīvās lietas. Bet Ģenerālprokuratūras pārstāve Lelde Burve Iekšlietu ministrijas piedāvājumu pat nodēvēja par noziedzīga nodarījuma - draudu - dekriminalizāciju. Viņa arī nokritizēja ministrijas idejas par sociālā naida un nesaticības administratīvu sodīšanu. Tādā izpildījumā ar 250 eiro naudas sodu būs jāsoda arī vīrs ar sievu, kas sakašķējušies, piemēram, veikalā, un kāds to pamanījis.
Un ir vēl viens diskutabls aspekts. Jaunās normas pašlaik veidotas, pieņemot, ka draudēšana un naidīga runāšana virtuālajā un fiziskajā dzīvē rada līdzvērtīgu bīstamību. Taču gadījumi, kad uz ielas kādam tiek solīts sadot pa muti, ir daudz retāki, ja tos salīdzina ar dusmu plūdiem internetā. Arī reālas sekas draudēšanai internetā iestājas reti. Deputāts Juris Rancāns brīdina, ka, attiecinot jaunās normas arī uz internetu, policija tiks apkrauta ar iesniegumu plūdiem par maznozīmīgiem notikumiem. Nevēlamus sekotājus internetā un arī telefonā var nobloķēt, un neesot valsts uzdevums atrisināt visas negācijas, kas veidojas starp indivīdiem. “Vai nebūs par traku, ja mēs ar likuma spēku aizliegsim negatīvas emocijas?” retoriski vaicā deputāts. Bet, kas attiecas uz hroniskiem draudu un naidīgas runas teicējiem, kas patiešām apdraud sabiedrības kārtību un indivīdu drošību - piemēram, tas tips, kurš vajā deputātus un žurnālistus, solot sodīt ar nāvi - viņiem varētu ieviest pienākumu apmeklēt uzvedības korekcijas kursus. Līdzīgi, kā tas ir sievu sitējiem vai agresīviem autovadītājiem. Par pirmo reizi brīdinājums, par otru - jau sods komplektā ar izglītojošu programmu iecietības un viedokļu daudzveidības cienīšanai. Ja vēl tad negatīvās emocijas ņem virsroku, tad jau jādarbina krimināllikums. Šāda kārtība likumprojektā vēl nav ierakstīta, taču var prognozēt, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti daudzi priekšlikumi. Radošu ideju, kā ar sodu politikas palīdzību piespiest Latvijas sabiedrību kļūt iecietīgai un iekļaujošai, deputātiem netrūkst.
