Tagad Ilze Znotiņa sakārtos Lietuvu un Igauniju

© FID publicitātes foto

Finanšu izlūkošanas dienests veidos jaunu informācijas analīzes supercentru, kas ļaus vajāt Latvijas iedzīvotājus un aizdomīgu naudu arī tuvajās ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā un arī Skandināvijā. No Latvijai pieejamā Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma tiesiskuma stiprināšanai un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai valdība atvēlējusi vairāk nekā desmit miljonus eiro.

Pagaidām FID priekšnieces Ilzes Znotiņas lolojums - Naudas atmazgāšanas novēršanas inovāciju centrs (NANIC) - vēl ir tikai uz papīra, bet tā izveidei jau iezīmēts pusotra miljona eiro. Par iecerētās iestādes vai struktūrvienības funkcijām publiski nekas daudz nav zināms.

Toksisko latviešu izķeršanai

FID mājaslapā centrs pieminēts tikai garāmejot divās līdzīgās ziņās: “FID vadība tiekas ar Igaunijas Finanšu izlūkošanas dienestu” un “FID vizītē Lietuvā pārrunā līdzšinējo sadarbību un nākotnes plānus”. Bet FID nākotnes plānos šim centram tiek piešķirta ļoti liela ietekme, un tieši attiecībā uz Igauniju un Lietuvu - potenciāli toksisko Latvijas iedzīvotāju izķeršanai:

“Tikšanās laikā tika pārrunāta arī AMLIH (Anti-Money Laundering Inovation Hub) izveide Latvijā. AMLIH ir unikāls projekts, kura vīzija ir veicināt informāciju tehnoloģiju, inovāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu izlūkošanas procesā. Tā rezultātā plānots izveidot AML Inovāciju centru ar mītnes vietu Latvijā, kas pulcētu Baltijas valstu ekspertus finanšu izlūkošanas jomā, lai apmainītos ar labās prakses piemēriem, sadarbotos kopīgu projektu īstenošanā un attīstītu sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā Baltijas valstu līmenī.”

Plašāku informāciju par topošo supercentru FID izvēlējies izplatīt ar Mediju atbalsta fonda apmaksātu publikāciju izdevumā “Latvijas Bizness”, kas pieejams ierobežotam lasītāju lokam.

Ekrānšāviņš

NANIC funkcijas

Īsumā no tā, kas rakstīts publikācijā - NANIC jeb angliski AMLIH būs trīs funkcijas. 1) Droša sakaru kanāla radīšana valstu tiesībsargājošajām institūcijām, 2) stratēģiskā analīze, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus 3) komunikācija un sadarbības koordinācija iestāžu starpā. No Ilzes Znotiņas citāta izriet, ka uz Lietuvu un Igauniju vistiešāk attieksies šī trešā funkcija:

“Šobrīd galīgi nav tā, ka sakārtojot tikai Latviju, izdosies visu atrisināt. Igaunijā ir daudz uzņēmumu, kurus dibinājuši Latvijas uzņēmēji, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi aktīvi izmanto Lietuvas maksājumu iestāžu pakalpojumus. Tādēļ bez sadarbības un datu apmaiņas vismaz Baltijas līmenī finanšu noziegumu izmeklēšanu nav iespējams nodrošināt.”

Ja neskaita šo ierobežoti pieejamo publikāciju, tad vienīgais oficiālais avots, kurā var uzzināt detalizētāku informāciju par NANIC izveidi, ir Ministru kabineta rīkojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, ar ko šis plāns tiek apstiprināts.

FID robotizēs kriminālprocesu

Latvijas veseļošanās plāna sadaļā “Tiesiskums un ekonomisko noziegumu izmeklēšana” kopējā atvēlētā summa ir 10 096 040 eiro, un no tiem NANIC izveidei iezīmēti 1 474 010 eiro. Pamatojums ir šāds:

“Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā nostiprinātā Datu saņemšanas un analīzes sistēmas ieviešana rezultēsies ar AML inovāciju centra izveidi un sekojoši elektroniski kriminālizmeklēšanai nodoto finanšu un ekonomisko noziegumu lietu apjoma pieauguma īpatsvaru no 0% līdz 100%, kas nodrošinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanu, īstenojot uz datu analīzē un tipoloģijās balstītu nepārtrauktu zināšanu pārnesi no pētniecības uz finanšu izlūkošanu drošās publiskās-privātas partnerības platformas ietvaros.”

Tātad predikatīvajos finanšu noziegumos, kur nevainīguma prezumpcija ir atcelta un izmeklētājiem nav nepieciešami pierādījumi naudas nacionalizācijai, ārpakalpojuma kārtībā tiks iesaistītas arī analītiskās datorprogrammas iespējamo noziegumu modelēšanai un analīzei. Diezin vai par to priecāsies advokāti un viņu klienti.

Jau tagad naudas legālās izcelsmes pierādīšana ir maksimāli sarežģīta, bet ar robotiem sarunāties būs vēl grūtāk.

Jaunā naudas apkarošanas struktūrvienība tiks atvērta nākamā gada pavasarī, bet pilnvērtīgi sāks darboties 2024. gadā.

UZZIŅA

Investīcija 6.2.1.1.i. AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai. Investīcijas īstenošana, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas identificēšanas spēju stiprināšanu, notiks ar šādām aktivitātēm:

  1. Pētniecības zāles un stratēģiskās komunikāciju telpas izveide / aprīkošana;
  2. Zināšanu apmaiņas, nodošanas un komunikācijas drošās tehnoloģiski aprīkotās platformas izveide;
  3. Iesaistīto pušu starpsistēmu savienojumu izveide, nodrošinot informācijas aizsardzību, un FID sistēmas pielāgošana datu apmaiņai, saziņai gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, nepieļaujot epidemioloģiskajiem apstākļiem ietekmēt ML apkarošanu (tehnoloģiju un tīkla aizsardzības risinājumi); JIT (joint investigation team) un JAT (joint analysis team) veidošana, koordinācija un vadība.
  4. Datu analīze un vadības algoritmu izstrāde risināmo problēmu definēšanai un matemātisko modeļu atlasīšanai.
  5. Tehnoloģiski analītiskās platformas izveide hipotēžu analīzei.

Avots:

Ministru kabineta rīkojums Nr. 292 Rīgā 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais