Pēc vairākām sēdēm un asām diskusijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tomēr vienojusies atbalstīt izmaiņas Tiesnešu izdienas pensiju likumā.
Lai arī valstī kopumā faktiski ir ierobežotas iespējas paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, īpaši pēc Valsts kontroles skarbā atzinuma par izdienas pensiju sistēmu, tiesnešu sabiedrība panākusi sev labvēlīgas pārmaiņas. Ministru kabinets uzsver, ka ar šo priekšlikumu netiek paplašināts izdienas pensiju saņēmēju loks un tas nav pretrunā Valsts kontroles ieteikumiem par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Lai arī Labklājības ministrija principā vienmēr iebildusi tādām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, kas prasa papildu finansējumu, šoreiz tai iebildumu nav. Acīmredzot tāpēc, ka Tieslietu ministrija naudu atradusi pati savā makā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, ar kuriem iecerēts pilnveidot izdienas stāža aprēķināšanas kārtību tiesnešiem.
Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir tiesnešiem, kuriem izdienas stāžs ir vismaz 20 gadu, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti tiesneša vai tiesībsarga amatā, un kurš sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Tiesnešiem piešķir izdienas pensiju 65 procentu apmērā no vidējās darba samaksas par katru izdienas stāža gadu. Par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, to palielina par diviem procentiem.
Jautājumu par izmaiņām tiesnešu izdienas likumā Saeimas atbildīgā komisija skatījusi vairākas reizes, sēdēs izskanējusi arī asa kritika, jo tiesneši nav vienīgā profesija, kas vēlas panākt izmaiņas likumā. Tomēr, izpētot likuma normas, jāsecina, ka tiesnešu izdienas pensijas regulējums ir nedaudz citāds nekā citām profesijām, kurās ir tiesības uz izdienas pensiju.
Saeimas komisijas apstiprinātās likuma izmaiņas paredz: lai ieskaitītu tiesneša izdienas stāžā laiku, kas nostrādāts advokāta profesijā vai augstskolā tieslietu akadēmiskā personāla amatā, šajās specialitātēs vairs nebūs jānostrādā vismaz 10 gadi, kā to paredz likums pašlaik. Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesneša izdienas stāžā ieskaitīs arī laiku, kas nostrādāts starptautiskas tiesas tiesneša amatā.
Tiesības saņemt izdienas pensiju būs arī tādam tiesnesim, kuram neatkarīgi no vecuma izdienas stāžs tiesneša, Satversmes tiesas tiesneša un starptautiskas tiesas tiesneša amatā ir vismaz 30 gadu.
Laikā no 2016. gada pensijā ir devušies 35 tiesneši. Vidējais darba stāža ilgums tiesneša amatā šiem tiesnešiem ir bijis 25,9 gadi. No šiem 35 tiesnešiem sešiem stāžs ir bijis no 30 līdz 34 gadiem.
Likumprojekta autori ir Tieslietu ministrija. Speciālisti uzsver, ka valsts kopējā interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, radīt interesi par iespējamu tieneša karjeru arī zvērinātiem advokātiem un augstskolu mācībspēkiem. Ar likuma izmaiņām iecerēts tiesneša izdienas stāžā ieskaitīt un, aprēķinot tiesnešu izdienas pensiju, ņemt vērā arī ģenerālprokurora amatā nostrādāto laiku. Likumprojekts neparedz pārskatīt jau iepriekš piešķirtās izdienas pensijas, jo izmaiņas attieksies uz tiesnešiem, kuri amatu atstās pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.
Šonedēļ vēlreiz izskatot šo grozījumu projektu Saeimā, gan Tieslietu ministrija, gan Labklājības ministrija pauda atbalstu likuma izmaiņām, un pat Finanšu ministrija neiebilda tā pieņemšanai, lai gan priekšlikums prasa papildu budžeta izdevumus.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, izdienas pensiju 2019. gadā pieprasījuši 11 tiesneši, bet 2020. gadā - desmit tiesneši. Vidējais šo personu vecums ir 65,10 gadi, kas ir pat lielāks nekā pensiju likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums (2020. gadā - 63,75 gadi). Šie dati norāda uz faktu, ka pašlaik ne visi tiesneši izmanto savas tiesības doties pensijā, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu. Nereti tiesnesis turpina pildīt amatu līdz amata pildīšanas maksimālā vecuma - 70 gadu - sasniegšanai un neizmanto savas tiesības doties pensijā, sasniedzot valstī noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu. Valdībai tāpēc nav pamata secināt, ka ikviens tiesnesis, kuram tādas tiesības paredzētas, izmantos iespēju doties izdienas pensijā. Vidējais piešķirtais tiesneša izdienas pensijas apmērs 2020. gadā bija 2464,71 eiro.
Tiesu administrācijas informācija rāda, ka Latvijas tiesās ir 19 tiesneši, kuru stāžs tiesneša amatā 2021. gadā sasniedz 30 un vairāk gadu un uz kuriem attiecīgi varētu attiekties priekšlikumā paredzētās tiesības. Aptaujājot šos tiesnešus, tikai pieci tiesneši apstiprināja, ka vēlētos izmantot agrāku pensionēšanās iespēju, ko paredz priekšlikums. Daži norādīja, ka vispārējais pensionēšanās vecums iestāsies tuvākā pusotra gada laikā un līdz ar to, visticamāk, viņi neizmantos iespēju doties izdienas pensijā, kādu paredz priekšlikums, bet sagaidīs valstī noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu.
Uz nepieciešamību noskaidrot valdības nostāju izdienas pensiju regulējumā norādīja Saeimas Juridiskais birojs, kas veicis arī savu pētījumu par izdienas pensijām. Tomēr, tā kā panākts kompromiss starp ministrijām, arī birojam faktiski nav iebildumu.
Diskusija par izdienas pensijām joprojām ir aktuāla, tomēr tai nav pielikts punkts. Jau pirms vairākiem gadiem Valsts kontrole aktualizēja jautājumu par pensiju sistēmas ilgtspēju, kur viens no galvenajiem jautājumiem ir arī izdienas pensijas. Valsts kontrole secināja, ka “izdienas pensiju joma pastāv paralēli valsts pensiju sistēmai un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jo dod tiesības noteiktās institūcijās un profesijās strādājošajiem pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla un pat pārsniedz to”. Lieki piebilst, ka nekādas vienošanās valdībā par izdienas pensiju sistēmas sakārtošanu pagaidām nav.
Tā vietā valdība (Tieslietu un Labklājības ministrija) sagatavojusi ziņojumu, kurā teikts: “Nevar noliegt, ka pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji, - gan attiecībā uz pensionēšanās vecumu, izdienas stāžu un uz amatiem, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, gan atšķirīgi principi izdienas pensiju aprēķināšanā un izmaksas pārtraukšanā. (..) Vienlaikus vēršama uzmanība, ka tiesnešu izdienas pensija gan pēc savas būtības, gan jau šobrīd noteiktajiem kritērijiem tās saņemšanai būtiski atšķiras no citām izdienas pensijām.” Tāpat valdība piekrīt, ka “pēc savas būtības tiesnešu izdienas pensija nav izdienas pensija, bet gan speciālā pensija, un valsts pienākums to nodrošināt izriet no Satversmē nostiprinātā tiesu varas neatkarības principa”.
Ministru kabinets norāda, ka ar priekšlikumu netiek paplašināts izdienas pensiju saņēmēju loks, jo tiesneši jau ir izdienas pensiju saņēmēji, līdz ar to priekšlikums neesot pretrunā Valsts kontroles ieteikumiem par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.
Priekšlikums prasa papildu līdzekļus no valsts pamatbudžeta, jo, tā kā šie tiesneši vēl nebūs sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izdienas pensija pilnā apmērā tiktu izmaksāta no valsts pamatbudžeta, bet Tieslietu ministrija norāda, ka ietekme nav vērtējama kā būtiska. Tajā pašā laikā atzīts, ka precīzu priekšlikuma ietekmi uz valsts budžetu nemaz nav iespējams prognozēt, tā kā nav zināms, cik tiesnešu šādu iespēju izmantotu. Tieslietu ministrija pieņēmusi: ja iespēju doties izdienas pensijā varētu izmantot visas personas, kurām priekšlikums piešķir šādas tiesības, tad maksimālā finanšu ietekme gadā ir pusmiljons eiro. Savukārt reālāks ir skaitlis 148 000 eiro, ko tad arī Tieslietu ministrija ir pārdalījusi. 2022. gadā šī nauda tiks atrasta esošajā budžetā, pārdalot finansējumu no Tieslietu ministrijas (apgabaltiesas un rajonu vai pilsētu tiesas) uz Labklājības ministriju.
