Eiropas Komisijai nerūp Baltijas valstu un vēl jo mazāk Polijas drošība, nerūp arī Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzība! Eiropas Komisijai rūp vienīgi migrantu drošība. Tas izriet no komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojuma.
“Baltkrievijai ir jāpārtrauc apdraudēt cilvēku dzīvības!” uzstājīgi un nelokāmi aicina fon der Leiena. “Iebraucēju instrumentalizācija politiskiem mērķiem, ko veic Baltkrievija, ir nepieņemama. Baltkrievijas varas iestādēm jāsaprot, ka spiešana uz Eiropas Savienību, izmantojot migrantu cinisku instrumentalizāciju, nepalīdzēs tām gūt panākumus savu mērķu sasniegšanā. Te gan Eiropas Komisijas priekšniece demonstrē, ka lāgā nepārzina aktuālo situāciju, un līdz ar viņu arī visi pārējie, kas sociālajos tīklos reklamē fon der Leienas paziņojumu, tostarp Latvijas komisārs Valdis Dombrovskis. Baltkrievija jau sasniedz savus mērķus, jo uz Eiropas Savienības ārējām robežām iestājusies ārkārtējā situācija un patvēruma sistēma tiek destabilizēta, savukārt musulmaņu migranti jau atrodas pie kristiešu zemēm, un daudziem jau izdevies iekļūt to iekšpusē. Tajā skaitā ar Latvijas varas iestāžu atļauju.
Te jāuzsver, ka Eiropas Komisija ir atteikusies sniegt dalībvalstīm palīdzību žoga būvniecībā, bet dzeloņdrāšu rituļi, uz kuriem šobrīd tik ļoti cer un paļaujas arī Latvijas valdība, migrantu pūļiem nav nepārvarams šķērslis. Viņi cērt robežas tuvumā augošos kokus un met virsū dzeloņdrāšu rituļiem, lai tie ar savu svaru saplacina šķērsli. Ja tas tiks izdarīts vietā, kur pretī nav robežsargu, karavīru un asaru gāzes, noziedznieki itin viegli var iekļūt Eiropā. Ļoti iespējams, ka tas jau notiek. No fon der Leienas paziņojuma izriet, ka Eiropas Komisija jau rēķinās ar to, ka migranti tiek ielaisti Eiropas Savienības teritorijā: “Komisija kopā ar ANO un tās specializētajām aģentūrām izpētīs, kā novērst humānās krīzes izplatīšanos un nodrošināt, ka migranti var droši atgriezties savā izcelsmes valstīs ar šo valstu varas iestāžu atbalstu.” Vienīgā publiski izskanējusī metode, kas tiks lietota Baltkrievijas pārmācīšanai, ir sankcijas pret trešo valstu lidsabiedrībām. Nu nevarēs vairs Baltkrievija importēt “tūristus”, bet to jau tāpat savākts gana lielā skaitā, un pati Baltkrievija, šķiet, jūtas pavisam komfortabli pašreizējā situācijā.
Naktī uz otrdienu Polijas robežsargi atvairīja intensīvus pūļa mēģinājumus ielauzties Eiropas teritorijā. Robežas tuvumā atrodas 3000 līdz 4000 migrantu. Polija apgalvo, ka viņi ir pilnīgā Baltkrievijas kontrolē, un Baltkrievija to arī necenšas noliegt. Migrantiem tiek piegādāta pārtika, apģērbs, teltis, amatpersonas ar viņiem draudzīgi sarunājas, uzturot možu garu. Lūk, ko pēc migrantu nakts mēģinājumiem ielauzties Polijā sacīja Baltkrievijas iekšlietu ministrs Ivans Kurbakovs:
“Likumpārkāpumi no migrantu puses nav fiksēti. Viņi likumīgi atrodas Baltkrievijas Republikas teritorijā. Patiešām, viņu skaits ir pieaudzis. Taču viņiem, ierodoties mūsu valstī, ir vīzas, viņi apmetas viesnīcās. Šie cilvēki bēg no kara, cenšas nonākt Eiropas Savienību. Mēs kā viesmīlīga valsts vienmēr esam gatavi pieņemt visus.” Par kādu tādu karu runā ministrs, nav skaidrs, jo Irākā karadarbība jau vairākus gadus kā beigusies. Taču pēc poļu aplēsēm Baltkrievijas teritorijā atrodas vēl aptuveni 10 000 migrantu, kas pēc pirmās pavēles gatavi doties robežas virzienā, un tas ir tikpat daudz, cik karavīru nosūtīts sargāt Eiropas robežu palīgā robežsargiem. Šaut viņi, protams, nedrīkst, jo migranti ir neapbruņoti. Precīzāk, bruņoti ar mietiem, akmeņiem un telefoniem.
Polijas pusē joprojām vienīgā taktika ir fiziska atspiešana un asaru gāzes lietošana. Līdzīgi arī Lietuvā un Latvijā, taču pie mums migrantu masa mazāka. Pie Lietuvas robežas simti, pie Latvijas - desmiti. Pagaidām. Galveno spiedienu notur Polija, un paradoksālā kārtā šajā situācijā atrašanās Eiropas Savienībā mūsu valstīm nekādi nepalīdz. Attiecībā uz Poliju tā varētu būt arī apzināta ļaunprātība no Eiropas institūciju puses. Poļi, reformējot savu tiesu sistēmu, izmetuši no tās vecos komunistus. Polijas Konstitucionālais tribunāls atzinis, ka valsts konstitūcija ir pārāka par ES tiesību normām. Par šādu pašdarbību tā pati fon der Leiena oktobrī draudēja pret Poliju iedarbināt “tiesiskas, finansiālas un politiskas alternatīvas”. Skaidrs, ka pēc burtiski tikko publiski izskanējušas šantāžas atņemt ES finansējumu Eiropas Komisija nevar nākt palīgā Polijai. Un ja ne Polijai, tad arī Lietuvai un Latvijai - nē. Visticamāk, tieši tāpēc, citējot Leienu, “finansējuma dzeloņstieplēm un mūriem nebūs”, un nav arī nekādas cita veida praktiskas palīdzības.
Šobrīd Baltkrievija pret Poliju un Baltijas valstīm darbojas, izmantojot Eiropas Savienības iekšējās solidaritātes trūkumu. Aicinājums stiprināt Šengenas zonu pret hibrīdapdraudējumu oktobra sākumā tika izskatīts Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē, un 15 Eiropas Savienības valstis to atteicās parakstīt, tādējādi sodot Poliju un pie reizes arī Lietuvu un Latviju. Vienīgi Vācija ir aicinājusi Eiropas Komisiju aktīvāk rīkoties, un tas arī saprotams - migranti taču dodas uz Berlīni. Bet citādi šobrīd esam pamesti vieni ar Baltkrievijas iesūtītajiem migrantu pūļiem, un tikai no nacionālo valstu varas iestāžu spējām atkarīgs, vai migrantu pūli izdosies ierobežot. Iekšlietu ministre Marija Golubeva pirmdien izplatīja paziņojumu, ka situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta un esam gatavi dažādiem scenārijiem: “Lai gan Latvija novēro ievērojami mazāku nelikumīgo robežšķērsotāju skaitu, situācija var mainīties. Arī mainīgajiem scenārijiem esam izstrādājuši rīcības plānus. Turpinās sadarbība starp Valsts robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem, lai nodrošinātu robežas aizsardzību. Nepieciešamības gadījumā nekavējoties tiks lemts par robežkontroles pastiprināšanu.” Scenāriji un tiem iecerētie risinājumi netiek publiskoti, un var tikai minēt, kas notiks, ja arī pie Latvijas robežas tiks sapulcināti nevis desmiti un simti, bet tūkstoši. Šādai noziedzīgā ceļā
Latvijā iekļuvušai migrantu masai Latvijas izritinātais drāšu ritulītis nekāds dižais šķērslis vairs nebūs.
Jāatgādina, šāda shēma ar migrantu izmantošanu nav nekas jauns. Līdzīgi kā tagad Eiropa tika šantažēta 2010. gadā, kad migranti un teroristi gāzās Eiropas Savienībā caur Lībiju. Šīs valsts līderis Muamars ben Muhameds Abu Menjars Abdels Salams ben Hamids al Kadāfi no ES pieprasīja piecus miljardus eiro gadā par Lībijas krasta noslēgšanu. Naudu nedabūja, bet vēlāk arī krita līdz ar savu režīmu. Arī amerikāņi vēl prezidenta Trampa laikā tika šantažēti ar migrantu pūļiem no Dienvidamerikas, un tos apturēt palīdzēja speciāls līgums ar Gvatemalu.
Tagad Baltkrievija cenšas šantažēt Briseli, bet Brisele par to neliekas ne zinis, un tāpēc cieš Polija, Lietuva, Latvija. Sliktākais, ka šis hibrīduzbrukums tiek īstenots, Baltkrievijai sadarbojoties ar Krieviju, un tā nav laba ziņa, ka prezidents Lukašenko un prezidents Putins vakar apsprieduši “situāciju uz baltkrievu-poļu robežas, poļu puses cietsirdīgo rīcību pret miermīlīgiem cilvēkiem un armijas regulāro spēku savilkšanu uz robežas, kas izraisot īpašas raizes”. Šie abi kaut ko plāno, bet Eiropa izliekas, ka tas uz viņu neattiecas. Var nākties to smagi nožēlot.
