Līdz ar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, 23% uzņēmumu sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja. Tajā pašā laikā kā nodokļu reformas sekas parādījies piedāvājums nevis algot darbiniekus, bet nomāt tos no cita uzņēmuma.
LTRK aptauja liecina: lielākajā daļā uzņēmumu (64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem) tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. No tiem 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laikā darbiniekus atlaist. Iemesls - jaunā nodokļu reforma, kas paredz: ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (1500 eiro ceturksnī), tad darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu.
Aptaujas dati arī liecina, ka 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.
SIA “Sofius” vadītājs Ivars Krampis-Vanags atklāja, ka uzņēmums minimālo VSAOI iemaksu dēļ jau ir bijis spiests atlaist vienu darbinieku. “Mēs vienojāmies par darba attiecību izbeigšanu, jo kopējā slodze, ko darbinieks veica, bija zema,” sacīja kompānijas vadītājs.
Vienlaikus I. Krampis-Vanags norādīja, ka līdz šim uzņēmums neregulāri, bet labprāt izmantoja praktikantus dažādu vienkāršāku uzdevumu veikšanai. Viņš skaidroja, ka jauniešiem, kuriem šī ir pirmā darba pieredze, ir daudz jāapgūst un viņu darba produktivitāte ir zema, turklāt jaunieši to saprot un ir gatavi strādāt daļēju slodzi, lai piepelnītos un praktizētos.
“Šobrīd uzņēmumam tas nav izdevīgi minimālo VSAOI dēļ. Tāpēc mēs izvairāmies piesaistīt jauniešus un citus daļējas slodzes darbiniekus, bet meklējam ārpakalpojumus,” piebilda I. Krampis-Vanags.
70% aptaujāto LTRK biedru uzskata, ka minimālo VSAOI ieviešana no šī gada 1. jūlija būtu jāatliek. LTRK ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un iesniegusi tos Finanšu ministrijai (FM), skaidrojot, ka šā gada 1. jūlijā spēkā stājušos likumu vērtē kā brāķi un uzstāj uz vairākiem būtiskiem likuma grozījumiem. “LTRK iesniegtie priekšlikumi paredz normas, kas ļautu darba devējiem prognozēt savas izmaksas, kā arī pakāpenisku minimālo VSAOI ieviešanu, to spēkā stāšanās termiņu pārceļot uz 2022. gada 1. jūliju,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Savukārt līdz 2023. gada 1. jūlijam minimālo sociālo iemaksu objektam LTRK ieskatā vajadzētu būt pusei no šā brīža noteiktajām iemaksām.
J. Endziņš arī pauda, ka minimālo VSAOI modelis tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanas krīzes laikā, kas rada nesamērīgi lielu slogu uzņēmumiem, kuriem jāspēj strādāt daļēji vai pilnībā ierobežotos apstākļos.
LTRK arī aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties kampaņā “Kļūdu labojums” un kopā ar LTRK sadarbības partneriem - uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām - pieprasīt politiķiem veikt VSAOI sistēmas kļūdu labojumu un pārcelt tās spēkā stāšanās termiņu. Kampaņa ir izvietota interneta vietnē www.kludulabojums.lv.
Kampaņas ietvaros ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja interaktīvā veidā paust savu viedokli, nosūtot jautājumu kādam no 58 Saeimas deputātiem, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neņemot vērā riskus un juridiskos trūkumus, un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem šī nepārdomātā lēmuma pieņemšanā. Tāpat ikviens varēs iesaistīties iknedēļas aptaujās, kā arī autoratlīdzības saņēmēji “zaudējumu kalkulatorā” izskaitļot zaudējumus, kuri radušies vai radīsies minimālo VSAOI sistēmas ietekmē.
“LTRK stingri iestājas par to, ka likumā esošās kļūdas nekavējoties ir jālabo, lai nebremzētu uzņēmējdarbību, ļaujot darba devējiem prognozēt savas izmaksas,” norāda Jānis Endziņš, aicinot ikvienu uzdot savu jautājumu kādam no deputātiem, kas balsoja par šiem grozījumiem, prasīt iemeslus un argumentus, kāpēc viņš atbalstīja šāda likuma pieņemšanu.
Piektdien, 8. oktobrī, notika trešā darba grupas sēde par priekšlikumiem VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Sēdē tika uzklausīts Labklājības ministrijas redzējums par valsts sociālo apdrošināšanu, darba tirgus situāciju un aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kā arī izskatīts priekšlikums izplatīt anketu par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu slodzi un minimālajām VSAOI. Nekāds konkrēts lēmums vai priekšlikums, kas varētu mainīt esošo regulējumu, gan netika pieņemts.
Pagaidu nodarbinātība jeb personāla noma ļauj nomātājam izmantot darbaspēku īslaicīgi vai ilgtermiņā, bez nepieciešamības to tieši nodarbināt savā uzņēmumā. Tādā veidā nomātāju neskar 1. jūlijā ieviestās izmaiņas valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksās, jo reālais darba devējs, kas rūpējas par nodokļu nomaksu, ir nomas uzņēmumus. Pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma “Biuro” dati liecina, ka, salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā darbinieku nomas tirgus apjoms ir kļuvis aptuveni astoņas reizes lielāks.
Personāla nomas nepieciešamība uzņēmumos rodas gadījumos, kad paredzēts veikt konkrētus vienreizējus uzdevumus vai projektus, aizvietot prombūtnē esošu darbinieku vai ir paredzams straujš darba apjoma pieaugums, kas tā laicīguma dēļ nedod racionālu pamatojumu jaunu pastāvīgu darba vietu veidošanai.
“Pasaulē šādu pieeju izmanto bieži un plaši, taču Latvijā tas vēl ir jaunums. Tomēr pēdējā gada laikā esam sajutuši, ka Latvijas uzņēmumi ir sākuši saprast, ka pagaidu nodarbinātība ir izdevīgs veids, kā samazināt personāla un personāla vadības izdevumus, kas palīdz tikt galā ar mainīgo uzņēmējdarbības vidi - vai tas būtu sezonas darbs vai vienkārši īstermiņa projekti. Pašlaik ir vērojams iepriekš neredzēts pieprasījums pēc darbinieku nomas, un mēs paredzam, ka tas nav pat tuvu tirgus izaugsmes robežai,” stāsta SIA “Biuro” izpilddirektors Jurģis Kovas.
