Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Eirāzijas lūsi iecerēts svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, un Saeimas akcepts šim nolūkam nemaz nav nepieciešams.
Likumprojekts sastāv no diviem īsiem punktiem:
1. 1. pielikumā papildināt 1. nodaļu ar 27. punktu šādā redakcijā:
“27. Lūsis / Lynx lynx”.
2. 2. pielikumā svītrot 1. nodaļas 2. punktu.
Tātad no saraksta, kurā uzskaitīti aizsargājami, taču ierobežotā apjomā izmantojami zīdītāji, putni, bezmugurkaulnieki, augi un zivis, lūsis pārceļos uz sarakstu ar īpaši aizsargājamām un neizmantojamām sugām. Attiecīgi mainīsies arī sugas apsaimniekošanas juridiskā piekritība. No Valsts meža dienesta tā pāries pie Dabas aizsardzības pārvaldes, kas sugu aizsargās, nevis regulēs tās lietošanu medībām.
Jāatgādina, ka cīņa par lūšu medību pārtraukšanu notiek jau gadiem un vairāk argumentu ir lūšu aizstāvju pusē. Lūši nenodara kaitējumu ganāmpulkiem, neapdraud cilvēkus, neizplata infekcijas, suga spēj pašregulēties. Visbeidzot arī no sabiedrības puses ir ienācies attiecīgs pieprasījums - savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai pārtraukt lūšu medīšanu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka parlamentā šī iniciatīva tiek muļļāta jau kopš pavasara. Precīzāk, pēc pāris vētrainām debatēm un nodošanas tautsaimniecības komisijai nekāda tālāka virzība nav notikusi. Visticamāk, tāpēc, ka Saeimā ir ļoti spēcīgs mednieku lobijs. Taču te jāpiemin, ka arī mednieku vidū domas par lūšu medību nepieciešamību dalās, jo vienīgais objektīvais pamatojums tām ir medību tradīcija un skaista trofeja. Pat ēst viņus neviens lāgā negrib - tomēr kaķis. Un, kamēr Saeima nekādi nevar sākt izspriest šo dilemmu - medīt vai nemedīt lūšus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Nav gan zināms, kad valdība tos varētu skatīt, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies jau 20. augustā, dokuments tiek gatavots virzīšanai valdības Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Nav ne mazāko šaubu, ka Zemkopības ministrija savu saskaņojumu nedos, un noteikumu projekts valdībā tiks skatīts kā nesaskaņots tiesību akts vai arī netiks skatīts vispār, ja lūšu medniekiem izdosies aizklauvēties līdz koalīcijai un ietirgot šo trofeju pret piekrišanu kādiem citiem tiesību aktiem.
Tomēr VARAM par lūšu medību izbeigšanu runā teju kā par jau notikušu faktu. Lūk, kas rakstīts Neatkarīgajai atsūtītajā skaidrojumā:
“Ņemot vērā, ka lūsis ir Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. pielikumā “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kurām vajadzīga stingra aizsardzība” iekļauta suga un to, ka Latvijas lūšu populācijai nav piemērots ģeogrāfiskais izņēmums un tā nav iekļauta Biotopu direktīvas 5. pielikumā “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanā var piemērot apsaimniekošanas pasākumus”, ar noteikumu projektu lūsis tiek svītrots no ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksta un tiek iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.”
Ministrija uzsver, ka grozījumi izstrādāti pēc Valsts kontroles lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” ieteikumiem un tie zināmi arī Zemkopības ministrijai. “Tai skaitā izslēgt sugu no medījamo dzīvnieku saraksta ( Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 421 Medību noteikumi)”. Neatkarīgā ir iepazinusies ar šiem ieteikumiem. Tieši tādu formulējumu, kā min VARAM, atrast neizdevās. Valsts kontrole tiešā tekstā nav pateikusi, ka lūšu medības jāaizliedz, taču sugas apsaimniekošanu rosinājusi nodot Dabas aizsardzības pārvaldei, lēmumus pieņemt, izvērtējos visus ES Dzīvotņu direktīvas nosacījumus un balstoties zinātniski ievāktos datos par sugas stāvokli. Principā šobrīd tas ir tas pats, kas aizliegt medības, jo Latvijas oficiālie dati par lūšu populāciju ir nekvalitatīvi un neuzticami. Lūšiem un viņu draugiem šāds lēmumus būtu liela uzvara pār medniekiem un viņu tradīcijām. Nav skaidrs vienīgi, kādēļ iniciatīva par lūšu medību aizliegumu tiek virzīta vienlaicīgi valdībā un Saeimā. Iespējams, tādēļ, ka dubults neplīst. Ja Saeimā medniekiem izdosies iniciatīvu noairēt, valdībā tā izies cauri.
UZZIŅA
Latvijā dzīvojošie lūši pieder Baltijas populācijai, kas ir salīdzinoši liela, taču nevienmērīgi izplatīta. Latvijā lūši biežāk sastopami valsts ziemeļu daļā, īpaši Igaunijas un Krievijas pierobežā, bet samērā reti gar Lietuvas un Baltkrievijas robežu.
