Latvijas lielākā nacionālā banka, kas tiek likvidēta pēc ASV pasūtījuma, turpina barot veselu likvidācijas sistēmu. Turpinoties kreditoru pārbaudēm, bankā noguldītā nauda kā pa reni plūst pie visādiem auditoriem, likvidatoriem, uzglabātājiem, uzraudzītājiem, pieskatītājiem. Bankas sadarbošanās ar valsts institūcijām rada desmitiem miljonu lielus tēriņus. Saskaņā ar pašas bankas aplēsēm, šīs liekēžu dzīres turpināsies vismaz līdz 2024. gadam.
Bažām par to, ka bankai “ABLV Bank” varētu aptrūkties naudas, lai atdotu to noguldītājiem, nav pamata. Tā vismaz apgalvo gan pati banka savā mājaslapā, gan bankas likvidators advokāts Jānis Rozenbergs. Pašreizējā bankas aktīvu vērtība tiek lēsta 2,2 miljardu eiro apmērā. Taču problēma tā, ka nauda tiek vai, precīzāk, netiek atmaksāta tikai pēc tā dēvētajām kreditoru pārbaudēm, kas tiek veiktas pēc unikālas, pasaulē vēl nekad nelietotas metodikas. Principā ikviens “ABLV Bank” klients tiek uzskatīts par potenciālu naudas atmazgātāju un teroristu līdzzinātāju. Kā jau to 2018. gada februārī bankas likvidācijas pasūtījumā paziņoja Amerikas Savienotās Valstis. Te atgādinājumam ASV Valsts kases paziņojuma tulkojums.
Kopš bankas darbības apturēšanas drīz būs pagājuši četri gadi. Sabiedroto apgalvojumiem par bankas ieguldītiem miljardiem kukuļos politiķiem un Ziemeļkorejas kodolprogrammā nekādi pierādījumi nav sniegti. Savukārt lielākā daļa noguldītāju naudas joprojām ir bloķēta, arestēta vai tiek tērēta uzglabāšanai un pārbaudīšanai. Īpaši šķēršļi naudas atgūšanā tiek likti trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijas finanšu nozares pakalpojumus izmantoja pēc Latvijas valdības īpaša uzaicinājuma - termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros. Principā Latvijas valsts viņus ir rupji apkrāpusi. Ar inovatīvu programmu kreditoru pārbaudei mākslīgi stiepjot garumā bankas likvidācijas procesu, pieaug likvidācijas izmaksas. Katra lieka diena ir tūkstoši, katrs lieks mēnesis - simti tūkstošu, katrs gads - desmiti miljonu. Atsevišķas izdevumu pozīcijas intervijā ziņu aģentūrai LETA atklāja bankas likvidators Jānis Rozenbergs. Piemēram, kreditoru pārbaudēm ir piesaistīta starptautiskā auditorkompānija EY (agrāk pazīstama kā “Ernst & Young”). “Sākotnēji tās darbam bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.” Arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots, jo likvidācijas termiņš tiek arvien pagarināts. Aug administratīvās izmaksas, kas ir saistītas ar telpām, informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, darbiniekiem, kam jāturpina strādāt. Lieli resursi tiek tērēti sadarbības nodrošināšanai ar valsts institūcijām.
Vēl viena īpaša izdevumu pozīcija ir naudas uzglabāšana.
Līdz šim samaksātā summa par uzglabāšanas pakalpojumu Latvijas Bankai ir 22 miljoni eiro.
Proporcionāli tam, kā ievelkas likvidācijas process, augs arī šie tēriņi. Zīmīgi, ka likvidators ir piedāvājis vismaz kriminālprocesos arestēto naudu pārskaitīt uz izmeklēšanas iestāžu kontu, taču iestādes to pieņemt atsakās. Attiecīgi tiek pieļauta iespēja, ka izmaksas, kas saistītas ar kriminālprocesos arestēto finanšu līdzekļu glabāšanu, vēlāk tiks atprasītas no valsts. Bet pagaidām naudas apsaimniekošana rada vienīgi jaunas izmaksas, un bankas likvidācija kopumā izmaksās daudz dārgāk, nekā sākotnēji plānots. Pēc Rozenberga teiktā, tie varētu būt vairāki desmiti miljonu.
Uz “ABLV Bank” rēķina daudzi šobrīd steidz raust bagātību. Faktam, ka šie ir kādam citam piederoši līdzekļi, vairs nav nekādas nozīmes. Kreditori vēl gadiem ilgi gaidīs savu naudu, un iespējams, daudzi nemaz to nesagaidīs, jo viņu nauda oficiāli tiks nacionalizēta. Bet, kas attiecas uz bankas parādniekiem, to skaits turpina arvien samazināties, un pavisam drīz no publiskās telpas pazudīs pēdējā taustāmā liecība par kādreiz Latvijā lielākās nacionālās bankas pastāvēšanu. 2022. gada 1. janvārī tiks slēgta likvidējamās “ABLV Bank” kase Elizabetes ielā 23 Rīgā.
LATVIJAS BANKAS skaidrojums
Neatkarīgā lūdza Latvijas Bankai skaidrojumu par to, kā veidojas naudas glabāšanas izmaksas. Lūk, bankas sniegtā atbilde:
“Jāņem vērā, ka saskaņā ar likumu mēs nevaram komentēt darījumus ar individuālu tirgus dalībnieku, tāpēc vispārīgs skaidrojums par šo monetārās politikas instrumentu:
Attiecībā uz Latvijas Bankā glabāto naudu - tiek piemērota vienāda procentu likme visiem tirgus dalībniekiem atbilstoši ES vadlīnijai 2019/671 - iepriekš bija ierasts, ka centrālās bankas maksāja procentus naudas glabātājam. Pašlaik, rekordzemo procenta likmju laikā (tās tiek piemērotas, lai veicinātu ekonomikas attīstību un tādējādi Eirosistēmas inflācijas mērķa sasniegšanu), par naudas glabāšanu piemērotā procentu likme ir nevis pozitīva, bet negatīva, kas nozīmē, ka naudas glabātājam jāpiemaksā par to. Tā ir daļa no monetārās politikas - viens no instrumentiem, kā centrālās bankas regulē naudas daudzumu ekonomikā. Piemērojot augstākas procentu likmes, tiek veicināta naudas glabāšana centrālajā bankā un samazinās tās daudzums tautsaimniecībā, un otrādi.
Negatīvas likmes lielajiem ieguldītājiem piemēro arī komercbankas visā Eiropā.
Vēršam uzmanību, ka minētie ienākumi palielina Latvijas Bankas peļņas rezultātu, un no tās lielākā daļa nonāk valsts budžetā. Pēdējo 5 gadu kopējā Latvijas Bankas peļņa ir 104 miljoni eiro, t.sk. valsts ieņēmumos ieskaitīti 71 miljons eiro, un šo naudu valsts var izmantot pēc saviem ieskatiem, tostarp palielinot algas mediķiem, skolotājiem u.tml.”
