Ministru kabinets, ārkārtas sēdē lemjot par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, neaizmirsa arī par algas palielināšanu valdībai – premjeram plānots algas pieaugums par 42%, ministriem – par 33%.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt koeficientus, ko izmanto, lai aprēķinātu amatpersonas algas. Piemēram, Ministru prezidenta algas aprēķinā izmantojamais koeficients pieaugtu no pašreizējiem 4,93 līdz 7; ministriem - no 4,68 līdz 6,2; parlamentārajam sekretāram - no 3,63 līdz 5,5; deputātiem - no 3,2 līdz 3,5.
Arī deputātiem, kuri pilda Saeimā noteiktus pienākumus, būtiski pieaugs piemaksas par šo darbu, dažiem tās pat četrkāršosies. Piemēram, piemaksa par Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedra amata pildīšanu šobrīd tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu 0,35, bet pēc grozījumu stāšanās spēkā koeficients jau būtu 1,5.
Atšķirībā no pašreizējās kārtības, kad Saeimas priekšsēdētāja algu rēķina kā piemaksu pie deputāta algas, likuma grozījumu projektā ir noteikts, ka šīs amatpersonas alga būs vienāda ar premjeram un Valsts prezidentam noteikto, proti - bāzes alga, kurai piemērots koeficients 7.
Tāpat saskaņā ar likuma grozījumu projektu Valsts prezidenta algas lielums turpmāk tiks noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tādējādi atsakoties no līdzšinējās kārtības, kad par Valsts prezidenta algas lielumu un reprezentācijas izdevumiem paredzēto atlīdzību ik gadu lemj Saeima, apstiprinot Valsts budžeta likumu. Šogad, piemēram, Valsts prezidents algā saņem 5960 eiro - tikpat cik pērn. Pagājušā gada rudenī iesniedzot šā gada valsts budžeta projektu, Finanšu ministrija bija vai nu piemirsusi, vai arī apzināti nebija ierēķinājusi ikgadējo atalgojuma pieaugumu Valsts prezidentam. Likumprojektam nonākot Saeimā, Valsts prezidenta kanceleja, iesniedzot budžeta pieprasījumu, iekļāva tajā arī Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējo indeksāciju. Tā kā šis priekšlikums tika skatīts Saeimas komisijā, par to uzzināja sabiedrība, kas nebija apmierināta ar prezidenta algas pielikumu krīzē. Sabiedrības spiediena dēļ Valsts prezidents Egils Levits atteicās no algas pielikuma. Ja nebūtu sabiedrības spiediena un E. Levits nebūtu atteicies no algas pieauguma, Latvijas Valsts prezidents algā šogad saņemtu 6260 eiro.
Daļa likuma grozījumu varētu stāties spēkā nākamā gada vidū, daļa - 2023. gada sākumā.
Precīzu atalgojuma lielumu pēc plānoto izmaiņu stāšanās spēkā nav iespējams noteikt, jo Valsts kanceleja bāzes algu, no kuras tiek rēķināts katras amatpersonas atalgojums, aprēķina iepriekšējā gada maijā. Līdz ar to amatpersonu algu lielums 2023. gadam būs zināms nākamā gada maijā.
Šogad maijā Valsts kanceleja publiskojusi nākamā gada valsts amatpersonu algu aprēķinam izmantojamo bāzes algu - 1058,10 eiro. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, Ministru prezidenta mēnešalga uz papīra nākamgad būs 5216 eiro (par 266 eiro mēnesī vairāk nekā šogad), ministru alga - 4952 eiro (par 253 eiro mēnesī vairāk nekā šogad), turklāt neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu.
13. Saeimas deputāti nākamgad līdz sasaukuma beigām saņems tikpat, cik iepriekšējos gados - 2963 eiro mēnesī uz papīra, neskaitot piemaksas, ko deputāts saņem par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. 13. Saeimas deputāti savā pirmajā sēdē 2018. gadā nolēma iesaldēt savu atalgojumu līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām. Taču 14. Saeimas deputāti jau var cerēt uz būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aprēķiniem, 14. Saeimas deputātiem mēneša atalgojums nākamgad būs 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro mēnesī jeb 14% lielāka alga nekā 13. Saeimas deputātiem.
Pašvaldību vadītāji nākamgad varēs saņemt 3851 eiro lielu algu. Savukārt pašvaldību deputātu maksimālais atalgojums nākamgad paredzēts 1270 eiro, kas ir aptuveni par 3% dāsnāks atalgojums nekā šogad.
