Ārvalstu investoru padome Latvijā FICIL, kas faktiski ir ASV vēstniecības piedēklis tautsaimniecības jautājumos, Krišjāņa Kariņa valdībai nodevusi jaunākos rīkojumus virknē nozaru, un būtiskākā prasība ir neattiecināt uz ASV uzņēmējiem netīrās naudas likumā iestrādātās prasības. Uztaisīt izņēmumu, jo amerikāņi ir ļoti, ļoti godīgi. Visgodīgākie pasaulē.
Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, to mērķis ir “nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā”. Steidzamas svarīgākas prasības ASV vēstniecība nodod oficiāli vai neoficiāli pa tiešajiem diplomātiskajiem kanāliem, caur saviem cilvēkiem ministrijās vai pat ar vienkāršām publikācijām vēstniecības mājaslapā. Bet savas regulārās biznesa vajadzības sabiedrotais kārto caur FICIL - mazāk uzkrītošā formātā, kas formāli reprezentē dažādu izcelsmes valstu Latvijā pārstāvēto ārzemnieku intereses.
Šajā gadā padomi vai drīzāk rīkojumi valdībai sniegti dažādās jomās - visās, kur apgrozās liela nauda, gaidāmas būtiskas izmaiņas regulējumā vai lieli valsts pasūtījumi: transports un infrastruktūra, pārtikas un dzērienu industrija, intelektuālā īpašuma tiesības, darbaspēka pārkvalificēšana, Latvijas digitalizācijas stratēģija, enerģētika un atkritumu saimniecība. Un neiztrūkstoši FICIL uzmanības lokā ir bezgalīgais Latvijas finanšu sektora kapitālais remonts un investīciju aizsardzība. Amerikāņi pieprasa sev privileģētu statusu netīrās naudas likumā.
Jāatgādina, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumus bija iecerēts pieņemt šī gada sākumā - ātri un nesāpīgi, lai zibenīgi varētu atskaitīties starptautisko aizdevēju auditoriem “FATF” un “Moneyval”. Likuma sarakstīšanai amerikāņu gaumē Finanšu ministrijā tehniskās palīdzības programmas ietvaros pat tika ielikts ASV “konsultants”. Taču šajā jaunrades procesā neplānoti iesaistījās Saeima, un likuma grozījumi tika mocīti teju pusgada garumā. Un galu galā šobrīd arī paši amerikāņi ir kļuvuši par likuma subjektiem, uz kuriem attiecas neskaitāmās prasības finanšu jomā. Tas viņus neapmierina, jo likums faktiski tika rakstīts, lai apturētu Austrumeiropas biznesu Latvijā - nacionalizētu ukraiņu un krievu naudu, nevis traucētu amerikāņiem pelnīt Latvijā. Tāpēc Ārvalstu investoru padome ir vērsusies pie Latvijas valdības ar rīkojumu šo traucēkli novērst.
Prasība ietverta FICIL pozīcijas dokumentā “Ārvalstu investoru padomes Latvijā nostāja attiecībā uz finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu”. Tajā ir sarakstīts daudz ūdens - vispārzināmas lietas. Nu, piemēram, par korupcijas ļaunumu: “Korupcija kaitē vispārīgai ekonomikas izaugsmei un kavē valsts attīstību, negatīvi ietekmējot labu pārvaldību, palielina nevienlīdzību un var radīt nestabilitāti, kā arī nepaliek nepamanīta dažādu starptautisko organizāciju vērtējumos par investīciju klimata pievilcību Latvijā.” Taču īstā lasāmviela ieslēpta starp rekomendācijām:
“Lai nepamatoti nenostādītu ārvalstu investoru uzņēmumus nepateicīgākā situācijā, salīdzinot ar vietējiem uzņēmumiem, FICIL izsaka priekšlikumu NILLTPFN likuma 3. panta sestās daļas formulējumu pārveidot, pieļaujot tā attiecināšanu arī uz tādām uzņēmumu grupām, kuru dalībnieki nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.” Jāpaskaidro, ka šajā panta daļā atrunāti izņēmumi - personas, kas netiek uzskatītas par šā likuma subjektiem, un viens no nosacījumiem ir ieraksts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un patiesā labuma guvējs - ES dalībvalsts rezidents.
Turpinājumā konkrētās rekomendācijas pamatojumā FICIL ieinteresēto pusi jau nosauc tiešā tekstā - ASV:
“FICIL vērš uzmanību, ka ārvalstu investoru uzņēmumi nereti ietilpst uzņēmumu grupās, kuru sastāvā ir ne tikai Eiropas Savienības uzņēmumi, bet arī tādu trešo valstu, kurās tiek ievēroti augsti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas standarti (piemēram, ASV), uzņēmumi. FICIL ieskatā nespēja attiecināt Likuma 3. panta sestās daļas izņēmumu uz šādām uzņēmumu grupām nepamatoti pasliktinās ārvalstu investoru stāvokli salīdzinājumā ar uzņēmumu grupām, kas reģistrēti tikai Latvijā vai Eiropas Savienībā. Konceptuāli līdzīgs komentārs FICIL ir arī par priekšnoteikumu, ka izņēmums var tikt attiecināts tikai uz tiem gadījumiem, kad grupas sastāvā esošo personu patiesie labuma guvēji un personas, kas ieņem amatu to izpildinstitūcijā, ir dalībvalsts rezidenti.”
Īsāk sakot, ASV ir godīgākas un labākas par citām trešajām valstīm, tāpēc nav ko tās daudz kontrolēt. Un vispār Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jābeidz interesēties par ārzemnieku naudu un jāpievēršas vietējām baltajām apkaklītēm. Tas izriet no FICIL rīkojuma Latvijas valdībai “Latvijā izdarītu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu prioritizācija”. Un, lūk, rekomendācijas skaidrojums:
“FICIL viennozīmīgi pozitīvi novērtē valdības un FID centienus attīrīt Latvijas finanšu vidi no ārvalstīs noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Tomēr no Latvijā investējušo ārvalstu investoru perspektīvas raugoties, primāri svarīgi ir pievērsties tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kas radušies Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu rezultātā (piemēram, no izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kukuļošanas, krāpšanas u.c.). Izdarot noziedzīgus nodarījumus Latvijā, noziegumu izdarītāji iegūst netaisnīgu labumu attiecībā pret tiem uzņēmējiem, kas rīkojas tiesiski un atbilstoši labas komercprakses principiem. Šādas situācijas vistiešākajā veidā kaitē godīgai konkurencei, negodprātīgus uzņēmējus nostādot labākā situācijā par godprātīgajiem.”
Pilnā apjomā visas FICIL šā gada rekomendācijas jeb rīkojumi Latvijas valdībai atrodami šeit.
