Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu līdz nākamajai nedēļai sagatavot paketi ar valdības rīkojumu un jau esošo pretkovida noteikumu grozījumiem, kas būs spēkā 2021./2022. gada rudenī un ziemā.
Pamatu ministru diskusijām sniedza veselības ministrs Daniels Pavļuts, prezentējot Veselības ministrijas (VM) atskaites par kovidsituāciju pašreizējā brīdī, par situācijas izmainīšanās, t.i., pasliktināšanās prognozēm un priekšlikumiem, kā šo pasliktināšanos bremzēt ar cilvēku kontaktēšanās bremzēšanas paņēmienu. Par diskusiju centrālo tēmu izvirzījās 2021./2022. gada ierobežojumi tirdzniecībai.
Lai saprastu ministru un citu amatpersonu sacīto, ir jāzina tas, ko tieši kovidkontekstā nozīmē it kā visiem zināmie vārdi “sarkans”, “dzeltens” un “zaļš”. To atklāj viena no lappusēm D. Pavļuta prezentācijās:
Prezentācijas turpinājums attiecas uz ierobežojumu pastiprināšanu X, Y vai Z stundās atkarībā no kovidsaslimstības pieauguma:
Tātad “zaļajās” vietās pulcēsies tikai vakcinētie un kovidpārslimojušie, “dzeltenajās” viņiem piepulcēsies cilvēki ar negatīvie kovidtestu rezultātiem un “sarkanajās” drīkstēs atrasties visi bez vakcinēšanās sertifikātu un testu rezultātu atrādīšanas. Veikaliem pēc VM plāna pienāktos vietas “sarkanajā” vai “dzeltenajā” zonā. Mazajos pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču veikalos, sākot ar aptiekām, drīkstētu ieiet visi, kas izstāvēs droši vien garas rindas, jo veikalā vienlaicīgi atrasties drīkstošo cilvēku skaits tiks ierobežots. Veikalos un tirdzniecības centros ar platību virs 1500 kvadrātmetriem drīkstēs ieiet tikai vakcinētie un kovidnegatīvie, t.i., apmēram puse no Latvijas iedzīvotājiem, neskaitot vakcinācijai nepakļautos bērnus. No ministru un pieaicināto amatpersonu prezentācijām un pārrunām nekļuva skaidrs, vai bērni drīkstēs ieiet “dzeltenajos” veikalos, kas svarīgi apģērbu un apavu piemērīšanai.
Tēma par ierobežojumiem tirdzniecībā un citur nepārtraukti savijās ar citu tēmu par cilvēku piedabūšanu vakcinēties. Līdz ar to iespējams ierobežojumus vērtēt divējādi atkarībā no vērtētāju sākotnējās pārliecības - ticības vai neticības kovidam un Latvijas valdībai. Proti, vai ierobežojumi mērķēti uz vīrusu izplatīšanas ierobežošanai tiešā veidā, kā tas skaitījās pagājušajā ziemā, jeb galvenais ir piedabūt cilvēkus vakcinēties, kas pagājušajā ziemā nebija iespējams. Attiecīgi - tiek izdomātas daudzas neērtības nevakcinētajiem, lai piedabūtu viņus vakcinēties, protams, ar mērķi pa šādu apkārtceļu ierobežot vīrusu izplatību.
Atkratīties no cilvēku tracināšanas pagājušas ziemas stilā aicināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (attēlā) ar brīdinājumu, ka “viens teikums VM prezentācijā par tirdzniecības regulējumu par pirmās nepieciešamības preču pārdošanu sarkanajā režīmā var radīt pārpratumus, ka mēs sāksim iet kļūdaino ceļu ar preču sarakstu veidošanu, ja mēs līdz tam nonāksim. Vajag viest skaidrību, ka veikalos nebūs slēgti plaukti pa reisi un atvērti plaukti pa labi - tam nebija nekāda sakara ar vīrusa apkarošanu.”
Līdzīgi VM materiālus bija sapratis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Akadēmiskās vides ekspertu darba grupas Covid-19 krīzes vadības scenāriju novērtēšanai koordinators Vladislavs Vesperis (attēlā), kurš bija paguvis sagatavot rakstisku komentāru VM plānam:
Attiecībā uz tirdzniecību viņš ekspertu vārdā sacīja, ka “mūsuprāt, diezgan diskutabls ir jautājums par pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pieejamību vai tās liegšanu lielveikalos un tirdzniecības centros ar platību virs 1500 m2, jo tas tiešām varētu draudēt ar riskiem, ka mazākos veikalos, kur ventilācijas sistēmas daudz sliktākā stāvoklī un telpas mazākas, inficēšanās riski būtu lielāki pie augošas nevakcinēto cilvēku plūsmas šajās vietās.”
D. Pavļuts solīja neatkārtot pagājušas ziemas pieredzi ar tādiem vārdiem, ka “VM nevienā brīdī nav pieminējusi vārdu “preces”. Runa ir par veikalu tipoloģiju. Mūsu priekšlikums ir, ka tirdzniecības centri, kur cilvēki dodas ne tikai iepirkties, bet arī socializēties, strādātu dzeltenajā - drošā vidē, savukārt mazie veikali drīkstēs vismaz pagaidām strādāt sarkanajā jeb nedrošajā vidē ar dažādiem drošības pasākumiem. Konceptuāli izlemjams jautājums ir par veikaliem, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Vai šajā kompleksā novietotajam pārtikas veikalam jāstrādā dzeltenajā vidē? Tas ir diskutējams jautājums.”
Vadoties no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rezumējuma valdībā notikušajai diskusijai, tirdzniecības ierobežojumu gala versijā vajadzētu tikt iestrādātām atziņām, kādas Latvijas Darba devēju konfederācijas vārdā ieteica “Latvijas Mobilā telefona” prezidents Juris Binde (attēlā): “Attiecībā uz karsto kartupeli, ko sauc par tirdzniecību, ir bijuši lielas peripetijas pirms gada un tagad ir pazīmes, ka tādas atkal veidojas. Tāpēc es piedāvāju ļoti vienkāršu risinājumu - sadalīt apmeklētāju plūsmas. Sadalīt cilvēkus uz pārtikas veikaliem neatkarīgi no tā, kas tur tiek tirgots. Atdalīt cilvēkus, kuri dodas uz pārējiem veikaliem, un atdalīt tos, kuri dodas uz izklaides zonu (kinoteātriem, ēdinātavām). Pirkt pārtiku un citas lietas - kurpes, kleitas, cepures vai grāmatas - ir tiesības visiem, bet uz izklaides zonām attiecas tie paši ierobežojumi, kādi attiecas uz atsevišķi novietotiem kinoteātriem vai restorāniem. Nevajag skatīties uz veikalu ar lielu kvadratūru kā uz kaut ko vienu un nesadalāmu, jo apmeklētāju plūsmas un katru plūsmu vadīt un kontrolēt atsevišķi.”
