Sākusies darbinieku šķirošana Covid-19 dēļ – nevakcinētos bez Covid-19 testa atstādina no darba

© Ģirts Ozoliņš/F64

Kaut arī Latvijā vakcinācija joprojām ir brīvprātīga un ar likumu nav noteikta prasība konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, atsevišķās darbavietās nevakcinētie vai Covid-19 nepārslimojošie vairs netiek ielaisti, ja vien viņi regulāri neuzrāda negatīvu Covid-19 testu, ko paši ir apmaksājuši.

Viena no šādām darbavietām ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets”, kurā no darba tika atstādināti divi darbinieki bez darba algas saglabāšanas, jo viņi nebija vakcinējušies, nebija pārslimojuši Covid-19 un arī nebija ar mieru par savu naudu regulāri veikt Covid-19 testus.

Darbs mūža garumā

Dace Balode Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī ar pārtraukumiem par šuvēju ir strādājusi visu mūžu. Šī bija viņas pirmā darbavieta, kurā viņa sāka strādāt pēc skolas, darinot tērpus izrādēm. Kad operas un baleta teātri slēdza kapitālajam remontam, viņa devās strādāt uz ārzemēm. Atgriezusies Latvijā, viņa kādu laiku šuva tērpus Dailes teātrī, tad pārgāja strādāt uz savu pirmo darbavietu - Latvijas Nacionālo operas un baleta teātri.

Pagājušajā pirmdienā, 13. septembrī, Dace pēc atvaļinājuma atgriezās darbā savā darbavietā.

Taču drīz pēc darba sākuma pie viņas atnākusi darbiniece, kas strādā caurlaidē, palūgusi savākt mantas un pēc tam uzreiz atstāt darba telpas. Tik radikālas rīcības iemesls bijis vadības rīkojums, kas paredz atstādināt D. Balodi no darba bez algas saglabāšanas uz trim mēnešiem vai līdz brīdim, kamēr viņa uzrādīs Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu

“Kas man cits atlika - savācu savas mantas un atstāju darbavietu. Saskaņā ar jaunajiem iekšējās kārtības noteikumiem operas teātrī drīkst strādāt tikai vakcinēti, Covid-19 pārslimojuši darbinieki vai arī tādi, kas var uzradīt negatīvu Covid-19 testu. Tests, protams, ir jāveic par savu naudu,” Neatkarīgajai stāsta D. Balode.

Par jauno kārtību darbinieki tikuši informēti iepriekš, taču D. Balode nav spējusi noticēt, ka šāda kārtība tiešām varētu tikt pieņemta, jo Latvijā vakcinācija joprojām ir brīvprātīga. Turklāt šuvēji pat neietilpst to profesiju sarakstā, par kuru obligātu vakcināciju tika spriests.

VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile Neatkarīgajai apstiprina, ka ir bijuši gadījumi, kad no darba atstādināti darbinieki. ““Latvijas Nacionālā opera un balets” respektē vakcinācijas brīvprātības principu un priecājas, ka vakcināciju jau šobrīd ir izvēlējušies veikt 95% no mūsu darbiniekiem. Jāņem vērā, ka Ministru kabineta 360. noteikumi nosaka prasības, kādām ir jāatbilst kultūras pakalpojumu sniedzēju personālam - attiecībā uz personāla vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu dažādos drošības režīmos. Darbiniekiem, kuri nav vēlējušies veikt vakcināciju, tiek piedāvāti risinājumi - testa veikšana vai iespēju robežās piedāvāts cits darbs ārpus Latvijas Nacionālās operas izrāžu vietas Aspazijas bulvārī 3. Ja darbinieks nepiekrīt testa veikšanai vai citiem darba pienākumiem, darbinieks tiek atstādināts līdz brīdim, kad ir veicis testu. Šādu gadījumu gan ir ļoti maz - tie ir divi tehniskā departamenta darbinieki no kopējā 550 darbinieku skaita LNOB,” uzsver Irbe Treile.

Gatava tiesāties

D. Balode stāsta, ka viņa esot atstādināta no darba saskaņā ar Darba likuma 58. pantu. Vismaz tā bijis rakstīts papīros par atstādināšanu. “Šajā pantā ir daudzi apakšpunkti. Izlasīju visus vairākas reizes un tā arī netiku gudra, ko esmu nogrēkojusies,” Dace neziņā rausta plecus. Taču ar izveidojušos situāciju samierināties viņa negrasās.

“Nevēlos ļautos mobingam. Likumi pagaidām pie mums vēl ir, un tie ir jāpilda. Pienācis laiks celties un runāt. Jo, ja nerunās Dieva bērni, tad jau akmeņiem jāsāk brēkt. Tāpēc par šo gadījumu klusēt nedrīkst. Varbūt mans piemērs un pieredze var noderēt kādam citam, kas arī neesoša Covid-19 sertifikāta vai testa dēļ tiek atstādināts no darba,” uzsver Dace, atklājot, kāpēc piekritusi par šo gadījumu izstāstīt Neatkarīgajai. Ja vajadzēs, viņa ir gatava pat tiesāties.

Šādu pārliecību viņai dodot konsultācijās ar Slimību profilakses un kontroles centru, Valsts darba inspekciju, Kultūras ministriju un tiesībsargu iegūtā informācija. “Visi speciālisti, ar kuriem es runāju, koncentrētākā vai izvērstākā veidā izskaidroja, ka manai atstādināšanai no darba nav tiesiska pamata un darbiniekiem, kas nav saistīti ar klientu apkalpošanu, Covid-19 tests par savu naudu nav jātaisa. Nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem iedzīvotājiem Covid-19 maksas tests ir jātaisa gadījumos, ja tas ir vajadzīgs ceļošanai, izklaides pasākumu apmeklēšanai utt.,” stāsta Dace.

Valsts darba inspekcijā skaidro, ka darba devējam ir tiesības atstādināt no darba darbinieku, ja viņš nav vakcinēts, pārslimojis Covid-19 un nav par saviem līdzekļiem veicis Covid-19 testu, tikai tādos gadījumos, ja darbinieks ir tajā amatu kategorija, kurā Covid-19 sertifikāts ir noteikts kā obligāts. Tas izriet no MK 360. noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. “Tajos ir noteiktas nozares, kurās ir jābūt vai nu Covid-19 sertifikātam, vai negatīvam testam. Šuvējas šajās amatu kategorijās neietilpst. Līdz ar to darba devējam konkrētajā gadījumā nav tiesību atstādināt šuvēju no darba. Darba devēja pienākums ir nodrošināt drošu darba vidi, un tādos gadījumos Covid-19 tests ir jāapmaksā darba devējam,” skaidro Valsts darba inspekcijā.

Arī tiesībsarga ieskatā darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. “Līdz ar to darba devējs, pamatojoties uz Darba likumu, ir tiesīgs ar rīkojumu vai iekšējo normatīvo aktu noteikt darbinieku Covid-19 testēšanu darbavietā ar mērķi identificēt inficētās personas, t.sk. bez simptomiem, tādējādi mazinot draudus darbinieku veselībai - iespēju inficēties ar Covid-19. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par uzņēmumā pastāvošo darba kārtību. Atbilstoši Valsts darba inspekcijas skaidrojumam, testu izmaksu segšanu darbavietā nosaka, vadoties no šādiem apsvērumiem:

Darba devējam ir pienākums segt testu izmaksas, ja testu veikšana izriet no darba aizsardzības normām, kā to nosaka Darba aizsardzības likums. Piemēram, ja normatīvais akts nenosaka darbiniekam obligātu sadarbspējīga testēšanas sertifikāta iegūšanu, bet darba devējs pats ar savu iniciatīvu nosaka šādu prasību savā darbavietā, lai nodrošinātu darba aizsardzību īpaši drošā darba vidē, darba devējam ir pienākums segt darbiniekam ar testa veikšanu radušos izdevumus; vai, ja, izvērtējot riskus darba vidē, darba devējs konstatē epidemioloģisko risku, viņam ir pienākums paredzēt pasākumus tā novēršanai. Šo pasākumu novēršanas ietvaros var būt iknedēļas vai ikdienas rutīnas testi, kas ir kvalificējami kā darba aizsardzības pasākumi epidemioloģiskās drošības labad. Līdz ar to šādā situācijā, kad darba devējs pilda normatīvajos aktos viņam uzliktos pienākumus, izdevumi ir jāsedz viņam pašam, ne darbiniekam. Ja ārējie normatīvie akti izvirza darbiniekam prasību pēc obligāta sadarbspējīga testēšanas sertifikāta, lai veiktu darba pienākumus, un valsts tos neapmaksā, darba devējam nav automātiska pienākuma segt ar testa veikšanu radušos izdevumus,” skaidro tiesībsargs.

Kā rīkoties darba ņēmējam atstādināšanas gadījumā?

Ja kāds nonāk līdzīgā situācijā, D. Balode iesaka nepadoties. Pēc speciālistu ieteikuma viņa uzreiz uzrakstīja iesniegumu darba devējam par nepamatotu atstādināšanu no darba. Līdz brīdim, kamēr tiks saņemta atbilde, Dace katru rītu ierodas darbā, kā viņa pati saka, “atzīmēties”, tas ir, nofiksēt situāciju, ka viņa joprojām netiek ielaista darbavietā.

“Vēl gaidu atbildi uz iesniegumu, un tad jau redzēs, ko darīt tālāk,” teic D. Balode.

Jurists, ar ko konsultējās Neatkarīgā, norāda, ka šādos gadījumos kā Dacei Balodei darbiniekiem ir jāvēršas ar sūdzību/iesniegumu pie darba devēja, norādot, ka darbinieks atstādināts no darba nepamatoti, jālūdz nekavējoties atjaunot viņu darbā un izmaksāt darba algu par visu nepamatotās atstādināšanas laiku.

Ja darba devējs neatbild vai noraida šo sūdzību, nepamatoti no darba atstādinātajam darbiniekam ir jāvēršas Valsts darba inspekcijā. Ja inspekcija nevar palīdzēt, tad jāvēršas tiesā.

D. Balode vajadzības gadījumā ir gatava šim solim. “Man jau nav vairs ko zaudēt,” viņa teic.

D. Balode pieļauj, ka nevakcinētajiem vai Covid-19 nepārslimojušajiem likt ik pēc pāris dienām veikt Covid-19 testus, kas maksā ļoti dārgi, ir veids, kā atbrīvoties no vadībai nevēlamiem darbiniekiem. Vai tā ir bijis viņas gadījumā, D. Balode nezina.

“Man nav zināmi zemūdens akmeņi, bet fakti ir tādi, kādi ir,” saka D. Balode. Neskatoties uz notikušo, viņa ļaunu prātu uz teātra vadību netur.

“Vai viņi maz apjauš, ko viņi dara?” retoriski jautā Dace.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.